EK apgalvo, ka problēmas ar lauksaimniecības produkcijas tirgus kropļošanu, kas bija vērojamas šajās piecās valstīs, esot izzudušas.

Ukraina arīdzan apņēmusies 30 dienu laikā ieviest pasākumus (piemēram, eksporta licencēšanas sistēmu), kas varētu novērst šādu problēmu atkārtošanos.

Ukraina iepriekš bija draudējusi ar juridiskiem soļiem, ja aizliegums tiktu pagarināts.

Taču Polija jau pirms EK lēmuma bija paziņojusi, ka negrasās atcelt aizliegumu.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir nogriezis tos Melnās jūras kuģošanas ceļus, kas tika izmantoti pirms kara. Tā rezultātā Eiropas Savienība ir kļuvusi par galveno Ukrainas graudu tranzīta maršrutu un eksporta galamērķi.

Graudu importa aizliegumu, kura termiņš beidzas 15. septembrī, Eiropas Komisija piekrita noteikt vasarā, kad vairākas dalībvalstis sāka sūdzēties, ka Ukrainas graudu imports ir vainojams cenu kritumā vietējos tirgos.

Piektdien bija jāpieņem lēmums, vai aizliegumu pagarināt, un jau iepriekš izskanēja runas, ka Brisele to nepagarinās.

Šādu lēmumu vēlas sagaidīt Ukraina, kas brīdināja: ja notiks pretējais, Kijivai nāksies vērsties tiesā.

Visstingrāko pozīciju ir ieņēmusi Polija, kuras valdībai šis ir būtisks jautājums, jo tuvojas parlamenta vēlēšanas (tās gaidāmas tieši pēc mēneša, 15. oktobrī).

Polija jau šonedēļ lēma, ka pagarinās aizliegumu, neņemot vērā un nesagaidot EK lēmumu. Par to jau iepriekš bija brīdinājušas poļu amatpersonas un arī valdošās partijas "Likums un taisnīgums" deputāts Rišards Čarņeckis.

"Par laimi, tā nav problēma Polijas zemniekiem, tā ir problēma attiecībās starp Polijas valsti un Eiropas Komisiju. Polijas zemniekiem nekas nedraud, jo, ja Eiropas Savienība neieviesīs šo aizlieguma pagarinājumu, to darīs Polijas valsts."

Arī Ungārija un Slovākija norādījušas, ka plāno pagarināt aizliegumu, ja EK lēmums būs par labu tā atcelšanai. Rumānija savukārt izteikusies, ka plāno sekot EK lēmumam.

Vienīgā, kas jau lēmusi par aizlieguma atcelšanu, ir Bulgārija.

Sofija pamatojusi savu lēmumu ar to, ka nepieciešams izrādīt solidaritāti Ukrainai un garantēt nodrošinātību ar pārtiku globālā mērogā. Kā iemesls minēta arī nepieciešamība stimulēt konkurenci tirgū un tādējādi apturēt inflāciju.

KONTEKSTS:

Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.

Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma graudu un citas produkcijas eksports caur Ukrainas ostām bija apgrūtināts, tādēļ tika meklēti citi alternatīvie ceļi.

Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus.

2022. gada vasarā arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Taču 2023. gada jūlijā Krievija paziņoja, ka izstājas no šīs vienošanās.