Pagaidām tā ir koalīcijas konceptuāla vienošanās, līdzīgi kā Somijā. Arī tur lēmums vēl pieņemts nav. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pauž – lai pilnībā aizliegtu trešo valstu pilsoņiem iegādāties visa veida nekustamos īpašumus, jāvienojas ar Eiropu.
"Šeit ieslēdzas dažādi Eiropas Savienības vienotā tirgus mehānismi, kas ierobežo, ko var un nevar ar trešajām valstīm," piebilda Valainis.
Pašlaik jau noteikti ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei, un par lauksaimniecības zemes tirgošanu visā Eiropā ierobežojumus noteikt ir vieglāk, norādīja Valainis.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics gan uzsvēra, ka tomēr arī par visa veida nekustamajiem īpašumiem var pieņemt lēmumu nacionālā līmenī, adresētu tieši agresorvalstīm.
"Šobrīd ir atsevišķi izņēmumi un veidi, kā šie agresorvalstu pilsoņi var iegādāties zemi un mežus Latvijā.
Mērķis būs panākt pilnīgu aizliegumu, kamēr Krievija un Baltkrievija veic kara darbību pret Ukrainu," paskaidroja Jurēvics.
Saeimā likumprojektu plānots iesniegt jau pēc divām nedēļām, likums varētu stāties spēkā no 1. janvāra.
Tikmēr opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") uzskata, ka šis priekšlikums pēc būtības neko neatrisinās.
"Tas ir absurds, ka laikā, kad valdība nespēj risināt valstij svarīgus jautājumus, taisa mākslīgas problēmas. Nav tāda jautājuma, ka šodien kāds te ko izpērk. Krievijas pilsoņi nemaz netiek Latvijā. Tie, kas dzīvo Eiropā, kas kaut ko iegādājušies, tie ir pastāvīgie iedzīvotāji," pauda Šlesers.
Vismaz daļēji viedoklis sakrīt ar ekonomikas ministra sacīto, Valainim norādot, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu ietekme nekustamo īpašumu tirgū esot neliela. Šis esot vairāk kā vēstījums.
"Tā [ietekme] ir absolūti nebūtiska. Arī skaita ziņā – tas ir procents vai pāris procenti. Tiem, kam ir apgrozījumi lielāki, ir ļoti labi izkontrolēti. Mums ir jāsūta politisks vēstījums, ka neesam apmierināti, un tie cilvēki, kuri joprojām dzīvo Krievijā. Ne velti mums ir šis ieceļošanas ierobežojums," sacīja Valainis.
Likums nepieciešams arī, lai ierobežotu agresoru valstu pilsoņu iespējas iegādāties īpašumus netieši jeb ar uzņēmumu starpniecību.
"Tieši tāpēc tie nebūs grozījumi kādā likumā, bet atsevišķi konkrēts likums, kas aizliegs šīs darbības. Toskait, ka varētu mēģināt shēmot caur uzņēmumiem," piebilda Jurēvics.
Ārpus šī likumprojekta notiek sarunas ar Somijas valdību, kura arī izrādījusi interesi par šādu aizliegumu. Tad varētu arī Eiropas Parlamentā kopā arī ar Igauniju un Lietuvu prezentēt to kā piedāvājumu visām dalībvalstīm.
