ĪSUMĀ:
- Stradiņa slimnīca iekavēto būvdarbu dēļ riskē zaudēt ES fondu finansējumu.
- Būvnieks vaino darbu kavēšanā pasūtītāju un pārlieku lielo birokrātiju.
- Efektīvāk ES fondu naudu vajadzētu izmantot arī Austrumu slimnīcai, bet tur situācija nav tik kritiska.
- Kopumā riska finansējums jeb nauda, ko varētu līdz gada beigām neizlietot tā, kā ieplānots, ir 578,4 miljoni eiro.
- Lielākās raizes rada iekavētie transporta nozares projekti.
- Projektos neiztērēto naudu līdz 31. decembrim vēl var paspēt pārdalīt citām vajadzībām.
- Finanšu ministrija: Citām ES valstīm ar fondu finansējuma apguvi gājis grūtāk.
Stradiņa slimnīcas topošajā korpusā šai laikā jau būtu bijis jāpārvācas. Lai arī pakāpeniski pienāk jaunās ēkas aprīkošanai pasūtītās iekārtas, fasādei aizvien nav pat logu. Ēkas pabeigšana vispirms pārcelta uz nākamā gada pavasari, bet tagad nav skaidrs, vai tas notiks nākamgad oktobrī.
Korpuss top ar iepriekšējā perioda ES fondu atbalstu. Un šo naudu jāpagūst iztērēt līdz gada beigām. Pretējā gadījumā var nākties zaudēt ap 46 miljoniem eiro.
Attiecības starp slimnīcu un būvniekiem sakāpinātas
"Gada beigās, pēc visiem plānošanas perioda noteikumiem un noslēguma, šī naudas summa nav pieejama, un tad mums ir jāmeklē jau jaunajā plānošanas periodā šie iztrūkstošie līdzekļi. Jo, protams, slimnīcai ir jāpabeidz šis A2 korpuss. Un tas, protams, mums atstāj iespaidu uz citiem mūsu plāniem, jo būs jāsamazina, visticamāk, kādi apjomi mūsu tālākos attīstības plānos," saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Topošā slimnīcas korpusa būvdarbu izmaksas ir ap simt miljoniem eiro (101 597 200 eiro).
Vienošanās ar būvfirmu "Velve" paredzēja plānu šogad veikt būvdarbus par 59 miljoniem eiro. Tomēr gada pirmajā pusē darbi tikpat kā apstājušies.
Lai arī panākta vienošanās par sadārdzinājumu segšanu un izmaksāts avanss, temps nekāpa. Šogad par darbiem veikti maksājumi vien divarpus miljoni eiro.
"Viens, kur mēs galīgi negribam piekāpties, ir šī objekta būvniecības kvalitāte vai risks, ka šī kvalitāte varētu samazināties. Jo attiecīgi būvnieki saka, mēs jūs aicinām iet uz kompromisiem, un kompromisi bieži vien ir tempi, kvalitāte, dažādu risinājumu dokumentācija, dažādi aprēķini, kas netiek laikus iesniegti un kas var apdraudēt tālāk būvobjekta kvalitāti," saka Muciņš.
Savukārt SIA "Velve" norāda: "Mēs pasūtītājam vairākkārt esam uzsvēruši akūto nepieciešamību novērst nepilnības (vai papildināt) esošajā būvprojekta dokumentācijā pēc iespējas ātrāk, lai varam pilnvērtīgi turpināt darbus. Turklāt, ņemot vērā objekta nozīmību, lūdzām arī meklēt jaunus un kompleksus, bet tiesiskus risinājumus, kā mazināt birokrātiskos šķēršļus raitākai būvniecības dokumentācijas pilnveidei."
"Velve" arī uzsver, ka uzbūvēts ir vairāk, nekā min slimnīcas pārstāvji, bet kavējas maksājumi no slimnīcas puses, kas liedzot kāpināt tempu.
Attiecības starp abām pusēm tiktāl sakāpinātas, ka savstarpējām sarunām piesaistīts pat vidutājs.
Efektīvāk ES fondu naudu jāizmanto arī Austrumu slimnīcai
Ja līdz ziemas sākumam ēka būs pabeigta tiktāl, lai sāktu iekšdarbus, ir cerības samazināt iespējamo zaudējumu summu.
Veselības ministrija atsaukusi esošo un iecēlusi slimnīcai pagaidu padomi, ko vada esošais Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Padome saņēmusi no "Velves" apliecinājumu par gatavību darbu turpināt. Tikmēr pasūtīts arī audits un pirmie tā slēdzieni varētu būt jau novembra pirmajā pusē.
"Mēs esam paņēmuši šos ārējos auditus un pārbaudes, lai specifiski niansēs saprastu, kur ir bijušas varbūt kļūdas, un kur ir nepieciešami uzlabojumi - tehniskajā ziņā, būvniecības, būvuzraudzības ziņā, juridiskajā ziņā, kur varbūt ir bijuši kādi administratīvi vai birokrātiski šķēršļi, kāpēc vai nu atsevišķi procesi vai pieņemšanas, vai kaut kas nav izdevies un noticis tik ātri, kā tam vajadzēja notikt. Trešais - neapšaubāmi detalizēti jāizpēta finanšu jomu, kādi ir bijuši maksājumi, par ko, kā tas ir noticis. Ceturtais - nedrīkst aizmirst un ir uzmanīgi un skrupulozi jāizvērtē arī projekta vadība," saka Staņēvičs.
Risinājumi ES fondu naudas efektīvākai izmantošanai bija jāmeklē arī Staņēviča vadītajai Austrumu slimnīcai. No atlikušajiem 40 miljoniem līdz gada beigām plānots iztērēt 24.
Te šogad sola pabeigt savienojumu starp divām slimnīcas ēkām, ķīmijterapijas dienas stacionāru un pacientu uzņemšanas klīniku, un iegādāties aparatūru. Pāri paliktu ap 16 miljoniem eiro - iesāktā Gaiļezera slimnīcas ēkas rekonstrukcija sadalīta posmos un turpināsies vēl nākamgad, to finansējot jau no jaunās fondu aploksnes.
"Šobrīd, izvērtējot mūsu būvniecību, mūsu attīstību, tai skaitā tehnoloģiju, medicīnas tehnoloģiju, iepirkumu, mēs būtiskus riskus, tādus patiešām sarkanā karoga riskus, Austrumu slimnīcā neredzam. Tātad mums ir ļoti daudz atsevišķu projektu, kuri notiek, un šī attīstība ir sadalīta vairākās fāzēs, vairākos projektos," saka Staņēvičs.
Riska finansējumā lielākās raizes transporta nozarē
26. septembrī Ministru kabinetā skatītajā ziņojumā par sekmēm aizvadītā perioda Eiropas fondu investīciju finiša spurtā norādīts, ka riska finansējums jeb nauda, ko varētu līdz gada beigām neizlietot tā, kā bijis ieplānots, ir pusmiljards jeb 578,4 miljoni eiro.
No tās 125 miljoni ir iesaldēti dažādu auditu, izmeklēšanu un pārbaužu dēļ.
Bet no pārējā riska finansējuma vislielākās raizes radīja transporta nozares projekti – kopumā par 259,4 miljoniem. Tam seko veselība ar 103,4 miljoniem, kā arī vide un reģionālā attīstība - ar gandrīz 58,1 miljonu.
Transporta nozarē tie ir aizvien nepiegādātie vilcieni un nepabeigtā Latvijas Dzelzceļa infrastruktūra, tai skaitā peroni. "Darīsim visu, lai šī summa, ko Latvija, iespējams, zaudētu, būtu pēc iespējas mazāka. Un tad, ja paliks kaut kāda delta, kur pastāv risks par līdzekļu zaudēšanu, nu tad es ceru, ka Finanšu ministrija radīs iespējas tomēr varbūt citās nozarēs šo finansējumu apgūt," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
60 miljoni no Kohēzijas fonda, par ko ir skaidrs, ka to nespēs izlietot transporta nozare, nonāks budžetā, lai segtu izdevumus par pērnziem sniegto atbalstu enerģijas izdevumiem mazāk aizsargātajām ģimenēm.
"Šis veids, ko Eiropas Komisija ļoti atbalstīja, un tas arī, kā mēs zinām, kad bija energokrīze, tad bija liels pieprasījums Eiropas dalībvalstīm kaut kā no Eiropas budžeta palīdzēt. Tad Eiropas Komisija atļāva jau no savām investīciju aploksnēm izmantot šo naudu šādām vajadzībām. Mums bija iespēja no sava budžeta to darīt, bet tagad mēs redzam, ka ir nepieciešams, lai mēs šos Eiropas fondu līdzekļus izmantotu pilnībā, tad mēs piemērojam šādu risinājumu," stāsta finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").
Savukārt vides jomā pagaidām četri poligoni nav tikuši galā ar bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu projektiem. Bet piecos gadījumos pašvaldībām nav sekmējies ar revitalizācijas iecerēm, viens no tiem – Rīgas mēģinājums attīstīt parku Skanstes apkaimē.
Atšķirībā no lielajiem slimnīcu vai transporta projektiem, šeit iesākto pēc gadu mijas būs jāpabeidz par savu naudu, bet nezaudējot jau ieguldīto.
Salīdzinājumā ar citiem, Latvijai neiet nemaz tik grūti
"Pēc Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējuma, kuri skatās, vai projektam ir finanšu kapacitāte viņu īstenot 2024. gadā, vēl - vai viņiem laika grafiks atbilst reālajai situācijai objektā, un, pamatojoties uz to, mēs dodam caur grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par noteiktu specifisko atbalsta mērķi viņiem iespēju pabeigt 2024. gadā. Fiziski šie projekti ir jāpabeidz arī par savu finansējumu. Ja viņi to neizdara, tad mērķis nav sasniegts, un tādā gadījumā CFLA kolēģi vērtē, vai nav jāatmaksā viss Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums," saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.
Plānojot ES fondu tēriņus, finansējamo projektu tiek ieplānots nedaudz vairāk nekā ir faktiski pieejamo līdzekļu. Kādam plānam neizdodoties, ir iespēja finansējumu vēl šogad pārvirzīt uz kādu no rezerves variantiem, kas pabeigts, bet pirmajā piegājienā palicis aiz svītras.
Savukārt apmēram 100 miljoni eiro ir summa par darbiem, par kuriem ir skaidrs, ka šogad tos paveikt nepaspēs un kas tiks pārcelti un finansēti no jaunā fondu perioda.
Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijai, salīdzinājumā ar vairākām citām Eiropas Savienības valstīm, ar fondu finansējuma apguvi nav gājis tik grūti. Lai arī no vairāku valstu puses izskanēja ierosinājums ļaut vēl pagarināt aizvadītā perioda naudas izmantošanu, tomēr donorvalstis tam nav piekritušas.
2014.-2020. gada periodā Eiropas Savienības fondu piešķīrums Latvijai bija 4,64 miljardi eiro.
