ĪSUMĀ:
- Iedzīvotāji neizpratnē – jāmaksā 15 eiro par elektronisku paziņojumu par zemes lietošanas tiesībām.
- Jaunu maksājumu paredz vasarā pieņemtie likuma grozījumi, kuru mērķis pildīt Satversmes tiesas spriedumu.
- ST pērn atzina – maksa par zemes lietošanu 4% no kadastrālās vērtības var nesegt administratīvus izdevumus.
- Likumā noteica – maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks sedz 15 eiro apmērā.
- Tiesa, likumā paredzēta arī iespēja sūtīt vienu paziņojumu mājas pārvaldniekam un vienoties par citu maksājuma apmēru.
- Saeimas Juridiskā komisijas vadītājs: Ir radies pārpratums likuma interpretācijā, "domāts bija – līdz 15 eiro".
- Likuma redakciju gan nemainīs, bet Saeima skaidros pašvaldībām būtību.
- Savukārt Rīga apņēmusies rast ātru risinājumu par saprātīgām izmaksām.
15 eiro par zemes lietošanas tiesību paziņojumu esot pārpratums; Saeima vietvarām skaidros situāciju
Vai 15 eiro par elektronisku paziņojumu ir adekvāti?
Sociālajos tīklos iedzīvotāji neizpratnē stāsta, ka jāšķiras no 15 eiro par elektroniska paziņojuma sagatavošanu saistībā ar zemes lietošanas maksu.
Uz šādiem vēstījumiem reaģēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", rakstot, ka 15 eiro par paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu noteikti nav adekvāta summa, ja to piemēro individuāli dzīvokļu īpašniekiem.
Šāda situācija radusies pēc Saeimā jūnijā pieņemtiem likuma grozījumiem.
Ar tiem Saeima izpildīja Satversmes tiesas 2023. gadā spriesto par administratīvajiem izdevumiem dalītu īpašumu gadījumos, kad zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem. Satversmes tiesa spriedumā bija norādījusi, ka maksa par zemes lietošanu līdz 4% no zemes kadastrālās vērtības, kas var nebūt pietiekami dažādu administratīvo izdevumu segšanai.
Saeimas Juridiskā komisija izvērtēja, ka 4% saglabājami abu pušu izdevumu interesēs, taču lēma likumā papildināt, ka "maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks sedz 15 eiro apmērā".
Par likumā ierakstīto "radies pārpratumi"
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" paskaidroja, ka radušies pārpratumi par likumā ierakstīto, ka šī summa nevar būt mazāka par 15 eiro, lai gan domāts – līdz 15 eiro.
"Viņi sāk uztraukties, ka, ja nepieprasīs 15 eiro, tad Valsts kontrole pašvaldībai pārmetīs naudas izšķērdēšanu. Mēs tos 15 eiro neparedzējām, lai budžetu uzpildītu ar naudu! Mēs prezumējam, ka abās pusēs atrodas godīgas personas un ka pašvaldība nevis grib lāpīt kādu iztrūkumu šādā veidā, bet ka arī otra puse saprot to situāciju," klāstīja Judins.
Pašlaik likuma formulējums ir: "Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 eiro apmērā."
Likumā arī pateikts: "Ja dzīvojamā mājā lietošanas maksas samaksa tiek veikta ar pārvaldnieka starpniecību, maksāšanas paziņojums nosūtāms pārvaldniekam — viens paziņojums attiecībā uz visiem būves īpašniekiem (kopīpašniekiem, dzīvokļa īpašuma īpašniekiem). Būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas un maksāšanas paziņojuma izmaksu apmēru."
Saeimas Preses dienests informēja, ka Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna komisijas sēdē skaidroja – summa 15 eiro tika izvēlēta, ņemot vērā visas iespējamās izmaksas, kas varētu rasties privātpersonai, kurai nav pieejas reģistriem un datubāzēm, par kuru izmantošanu var nākties samaksāt. Savukārt pašvaldībai ir pieejami plašāki resursi, kas izmaksas būtiski samazina. Turklāt maksāšanas paziņojumu ir iespējams sagatavot elektroniski.
Likuma redakciju nemainīs, pašvaldībām skaidros būtību
Ar paziņojumu izsūtīšanu pašvaldības turklāt nav kavējušās. Ierasti paziņojumus par zemes izmantošanu izsūta gada sākumā. Taču šoreiz, ņemot vērā likuma grozījumu spēkā stāšanos šā gada jūlijā, maksājuma paziņojumi par šo gadu nosūtīti jau šogad.
Izveidojusies situācija, ka viens šāds maksājums nav atliekams vai pārsūdzams, jo izveidots atbilstoši likumam.
Taču pašvaldības apņemas izraudzīties risinājumu, lai saprātīgi mazinātu šo maksu.
Risinājumu prasa teju 30 000 cilvēku, kuru dzīvoklis atrodas uz Rīgas pašvaldības zemes.
Likumā redakciju gan pašlaik neplānojot mainīt, paskaidroja Judins.
"Tie, kuri piedalījās sēdēs, varēja dzirdēt, ka mēs negribam, lai no katra ņem 15 eiro. Tālāk likumā arī lasāms, ka "var vienoties", var darīt atšķirīgi. Cilvēki burtiski izlasīja vienu teikumu, izņemot no konteksta," uzsvēra Judins.
Saeimas Juridiskā komisija sagatavos atbildes vēstuli Rīgas pašvaldībai, kurā tā vaicājusi par risinājumiem šajā situācijā.
Vēstuli nosūtīs arī Latvijas Pašvaldību savienībai, adresējot arī citām vietvarām skaidrojumu par apspriestās normas mērķi.
Savukārt Rīgas pašvaldība apņēmusies rast ātru risinājumu par saprātīgām minētās normas izmaksām.
Rīgas mērs Saeimas komisijas sēdē sacījis, ka uz Rīgas pašvaldības zemes atrodas 30 000 dzīvokļu un aptuveni 1500 citu būvju, un rēķina sagatavošanas pašizmaksas būtu aptuveni trīs līdz piecu eiro apmērā, informēja Saeimas Preses dienests.
