Jauno ES plānu par to, kā reformēt lauksaimniecības politiku, visticamāk, publicēs nākamā gada pavasarī. Taču jau šobrīd valda liels satraukums – kas tajā būs un kā nebūs, kā to ietekmēt vēl tapšanas stadijā. Tāpēc Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē kopā ar pārstāvniecības cilvēkiem un Latvijas eiroparlamentāriešiem centās sakoordinēties gaidāmajai cīņai.
"Mēs arī iegājām tādos taktikas un stratēģijas jautājumos, kas ir Latvijas intereses kopējā lauksaimniecības politikā. Un es domāju, mēs turpināsim, lai mēs varētu to iespaidot arī šeit, Eiropas Parlamentā (EP)," sacīja Eiroparlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Latvija gribētu piebremzēt ar reformām un palikt pie lauksaimniecības politikas pamatmērķa – nodrošināt Eiropu ar pārtiku par saprātīgām cenām, un zaļās lietas nelikt tik ļoti centrā.
"Ja saimniecības ir konkurētspējīgas un var nopelnīt tirgū, tad arī var ieguldīt "zaļās iniciatīvās", bet tas ir sekundāri," norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
Savukārt ir dalībvalstis – kā Dānija –, kas grib lauksaimniecības politiku padarīt vēl zaļāku. Piemēram, dāņi paši no 2030. gada jau ievieš īpašu nodokli par govs radītajām emisijām jeb tā saukto "purkšķu nodokli" – 90 eiro gadā.
Citas valstis gan šim Dānijas piemēram negrib sekot. Taču tas parāda – kopsaucējus Eiropai nebūs viegli atrast. Turklāt ir skaidrs, ka, ja Eiropas Savienībā tiks uzņemta Ukraina, tad lauksaimniecības politika noteikti jāreformē, jo pretējā gadījumā Ukrainai piešķirtu ap 30% no visiem tiešmaksājumiem.
Parlamentā šajā lietā svarīga loma būs Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (AGRI) komitejai. Tajā ir tikai viens deputāts no Baltijas – Vilis Krištopans.
"Nē, nu cik uz maniem pleciem... Skaidrs, ka tagad ir vienādojums ar daudziem nezināmajiem – kas būs, kā paplašināšanās notiks, kas ar Ukrainu būs, kas notiks ar tiešmaksājumiem nākamajā periodā. Turēsim acis un ausis vaļā," teica Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans ("Latvijas pirmajā vietā").
Bažas rada arī ideja, ka, veidojot nākamo daudzgadu budžetu, Eiropas Komisija (EK) varētu salikt lauksaimnieku naudu kopā ar kohēzijas naudu un to piešķirt, kad īstenotas prasītās reformas, – tas it kā dotu dalībvalstij lielāku rīcības brīvību, kur tērēt naudu. Vienlaikus – rastos arī jauni riski.
"Elastīgā pieeja – tas arī mums ir apdraudējums. Jo var viss beigties ar to, ka to naudu visu saliks vienā katlā, pateiks – lūdzu, uz priekšu! – un mums pašiem vajadzēs lemt, vai mēs par šo naudu būvēsim "Rail Baltica" staciju, vai mēs šo naudu – šos minētos 700 miljonus – izmantosim maksājumu izlīdzināšanai," apgalvoja Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs ("Saskaņa").
Latvija arī novilkusi savu sarkano līniju – vai nu tiešmaksājumu izlīdzināšana nākamajā periodā, vai nekas.
"Nākamajā nedēļā būs lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē diskusija par padomes secinājumiem, un, ja šajos secinājumos nebūs atsauces uz to, ka jāizlīdzina tiešmaksājumi nākošajā periodā, tad mēs neatbalstīsim un secinājumu nebūs," sacīja zemkopības ministrs.
EK plānotās daudzgadu budžeta izmaiņas var sajaukt visas kārtis. Pastāv bažas, ka tās ir dūmu aizsegs, lai samazinātu esošās programmas un novirzītu naudu jaunām prioritātēm, piemēram, aizsardzībai un rūpniecības attīstībai. Un tas var būtiski izmainīt to, kā tiek finansēti mazāk attīstīti reģioni un valstis.
