Saeimā iesniedz par drošības un konkurētspējas celšanas dēvēto 2025. gada valsts budžetu

Tradīciju nest budžeta portfeli no Finanšu ministrijas uz Saeimu ieviesa 1997. gadā, kad finanšu ministrs bija tagadējais eiroparlamentārietis Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Ceremoniālajai iesniegšanai aizvien izmanto tieši Zīles toreizējo, bet nu jau atjaunoto portfeli. Budžeta portfeli no finanšu ministra pieņēma Saeimas priekšsēdētāja un  Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Paredzēts, ka ar valsts budžetu saistītos likumprojektus Saeima pirmajā lasījumā skatīs 30. oktobrī. Tad sekos priekšlikumu iesniegšana. Tos izvērtēs valdība un tad galīgajā lasījumā Saeima. Budžeta skatīšana otrajā – galīgajā – lasījumā plānota no 4. decembra. Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa norādīja, ka parlamenta sēdes ar budžetu saistītajiem likumprojektiem organizēs no pulksten 9.00 līdz 21.00, ne pa nakti. Jāatgādina, ka 2023. gada valsts budžetu pieņēma rekordgarā sēdē, kad priekšlikumu izskatīšana notika arī visu nakti. 

Valdība pirmdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2025. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumi varētu augt par 583 miljoniem, bet izdevumi – par 876 miljoniem eiro. Trešdaļa izdevumu būs sociālajai aizsardzībai, virs 10% izdevumu – aizsardzībai, tajā skaitā arī valsts ārējās robežas aprīkošanai un kiberdrošības pasākumiem, bet virs 7% – izglītībai.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas būtu atbilstoši prasībām, taču ir risks to pārsniegt, ja ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts.

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025. gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

"Mēs esam pieņēmuši budžetu ar 2,999 % [deficītu] – zināmu risku esam uzņēmušies, bet par to esam informējuši Eiropas Komisiju. Esam pieteikuši šo manevru, esam diskutējuši par situāciju, kāda var gadīties, ja diemžēl ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā situācija neuzlabojas," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Kopumā finanšu ministrs vērtēja, ka budžets ir sabalansēts un fiskāli stabils: "Ceram, ka neieslīdēsim recesijā, un centīsimies panākt izaugsmi. Ekonomika attīstās savu gaitu."

Nodēvēts par iekšējās un ārējās drošības budžetu, piesauc arī konkurētspējas celšanu

Ašeradens Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" 2025. gada budžetu nodēvēja par drošības un konkurētspējas celšanas budžetu.

Finanšu ministrs norādīja, ka budžets lielā mērā esot kā atbilde ģeopolitiskajai situācijai, tādēļ par prioritati izvirzīta iekšējā un ārējā drošība.

Tieši iekšējās un ārējās drošības pasākumiem arī galvenokārt atspoguļosies šī budžeta papildu finansējuma iespējas. Gan munīcijas un ekipējuma papildināšanai, gan kiberdrošības pastiprināšanai teju visās jomās. Arī iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu, kā arī Nodokļu un muitas policijas atalgojuma palielināšanai par 10% un arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā.

Valdība jau pieņēmusi vairākus ar valsts budžeta projektu saistītus lēmumus. Ir atbalstīta darbaspēka nodokļu sloga samazināšana un vienkāršošana, lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju Baltijas reģionā. Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro. Paredzēts, ka augs minimālā alga, tupināsies pensiju indeksācija.

Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa budžetu nodēvēja ne tikai par iekšējās un ārējās drošības budžetu, bet arī par mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalsta budžetu. Saeimas spīkere uzteica šī budžeta spēju spert būtiskus soļus labklājības jomā, kas paredz dzīves līmeņa celšanu sociāli vismazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem, un to ietekmējot ne tikai sociālā atbalsta maksājumu pieaugumi, bet arī izmaiņas nodokļu politikā. "Labklājība un sociālā stabilitāte ir fundamentāla valsts iekšējās drošības garantēšanai. 2025. gada budžetam jāspēj sniegt atbildes uz ikviena Latvijas iedzīvotāja svarīgajiem jautājumiem," atzīmēja Mieriņa.

Savukārt ekonomists un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis Latvijas Radio intervijā vērtēja, ka Latvijas budžetā katru gadu ir cita prioritāte, bet kopumā valsts "nespēj iedarbināt ekonomiku". Rungaiņa ieskatā, Latvijai naudas trūkst, jo ekonomika neaugot pietiekami strauji. Ekonomists uzskata – ja Latvija būtu augusti tikpat strauji kā Lietuva pēdējo 15 gadu laikā, tad valsts ekonomika būtu 10 miljardus eiro lielāka un katru gadu budžetā papildus būtu trīs miljardi. 

Par atsevišķiem lēmumiem Saeimā gaidāmas asas diskusijas

Tomēr ir daži lēmumi, par ko noteikti sagaidāmas asas diskusijas arī Saeimā, un gala lēmumi pēc diviem lasījumiem parlamentā varētu atšķirties no pašlaik valdībā atbalstītā.

Pirmkārt, pretrunīgi vērtētā viena procentpunkta iemaksu pārcelšana no pensiju otrā līmeņa uz pirmo. Turpmākajos četros gados tas ļautu valsts budžetā kompensēt ap 100 miljonu eiro iztrūkumu, ko radīs izmaiņas darbaspēka nodokļos. Valdība arī piekritusi virzīt plānu turpmākajos trīs gados ieviest tā saucamo virspeļņas nodokli bankām, ja tās nepalielinās kreditēšanas apjomus. Savukārt valdības un pašvaldību vienošanās un domstarpību protokolā paredzēts pašvaldībām novirzīt vairāk līdzekļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas. Paredzēts, ka par 10% augs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodeva, mazliet augs akcīzes nodoklis alkoholam un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Ašeradens uzsvēra – ja Saeima izlems nepārcelt vienu procentu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo, tad budžets būs jāgatavo no jauna.

Saeimā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns Latvijas Televīzijai norādīja, ka šis Latvijas ekonomikai ir izaicinošs laiks, bet nav krīzes apstākļu.

"Ir izaicinošs laiks, bet šie noteikti nav krīzes apstākļi. Redzam, ka atsevišķi nodokļi pildās pat ar uzviju. Nenoliedzu, ka ir izaicinājumi, bet es to nesauktu par krīzi. Pat ar to, ka tiek pārdalīts otrais pensiju līmenis, iekšlietu dienestos – VUGD, policijā, robežsardzē – atalgojuma līmenis tāpat nesasniegt bruņoto spēku līmeni, kas tika it kā solīts," pauda Butāns.

Butāns arī vērtēja, ka Saeimā par atsevišķiem priekšlikumiem nākamā gada valsts budžetā gaidāmas asākas diskusijas.  "Mēs kā opozīcija atbalstīsim koalīcijas labos priekšlikumus, un tādi nenoliedzami arī ir. Es domāju, ka būtu tikai adekvāti, ja pretējā puse par labiem atzītu arī atsevišķus opozīcijas priekšlikumus," pauda politiķis.

Saeimas spīkere Mieriņa norādīja, ka, neraugoties uz pozitīvajām tendencēm budžeta veidošanas procesā un tā izskatīšanā, šī gada budžets tapis sarežģītās sarunās un kompromisu meklējumos.

"Nepietiekams finansējums iezīmēts veselības aprūpes jomai, un plānotā izglītības reforma palikusi bez skaidra finansējuma. Tāpat paredzams, ka nākamais gads nebūs viegls arī pašvaldībām," atzīmēja Mieriņa, uzsverot, ka šeit būs darbs deputātiem – rūpīgi caurskatīt budžetu, lai rastu risinājumus, kā veicināt labklājību un kopējo valsts ekonomisko izaugsmi. 

Mieriņa norādīja, ka 2025. gada budžeta izskatīšanas laikā nedrīkstot aizmirst par būtiskiem jautājumiem, uz kuriem jāspēj sniegt skaidras un saprotamas atbildes, – vai Latvija kļūs par drošu un labklājīgu valsti, vai ikviens iedzīvotājs varēs iegādāties sev nepieciešamos medikamentus un saņemt ārstniecības pakalpojumus, vai seniori saņems lielākas pensijas, savukārt skolotāji ilgi gaidīto algu pieaugumu. 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Reirs pauda pārliecību, ka Saeimā nodokļu pārmaiņu plānu pieņemšot bez izmaiņām, jo uz Saeimu atnestais ir darba grupu un koalīcijas vienošanos un kompromisu pakotne.

Fiskālās disciplīnas padome atzinīgi vērtē nākamā gada budžeta projektu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādījusi, ka Latvijā, tāpat kā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šobrīd ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts. 

Neraugoties uz ekonomiski sarežģītiem apstākļiem, valdībai ir izdevies izstrādāt ekonomiski pamatotu budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā, vērtēja FDP.

"Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta sarkano līniju – 3% no IKP. Krīžu gadījumos valstu parādiem ir tendence strauji pieaugt, un, ņemot vērā ļoti nestabilo ģeopolitisko situāciju, krīzes scenārijs nav izslēgts, tādēļ relatīvi mierīgos apstākļos jāmēģina pēc iespējas ierobežot budžeta deficītu" norādīja FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

FDP ir gandarīta, ka ieplānotā nodokļu reforma ir fiskāli neitrāla. Padome norādīja, ka nodokļu īpatsvara pieaugumu IKP varētu uzlabot tikai ēnu ekonomikas tālāka apkarošana.