Iepriekš, septembrī, banka prognozēja, ka nākamgad inflācija varētu sasniegt 2,3%, bet IKP pieaugums – 3%.
Inflācija nākamajos 3 gados – ap 2%
Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim, norādīja Latvijas Banka.
ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu.
Latvijā inflācija ir atgriezusies zemā līmenī, un tā ir zemāka nekā vidēji eirozonā.
Pēdējos šā gada mēnešos cenas ir sarukušas, galvenokārt strauji mazinoties globālajām energoresursu cenām. Tas atspoguļojas zemākās siltumenerģijas un degvielas cenās Latvijā, kas mazina spiedienu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām, skaidroja Latvijas Banka.
2023. gada inflācijas novērtējums ir 9%, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm.
Nākamajos trijos gados inflācija prognozēta ap 2% (2024.–2026. gadam attiecīgi 2%, 2,3 % un 1,8 %).
Pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3–5 %) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ.
Vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7%.
Šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku, norādīja Latvijas Banka.
IKP – vājo aktivitātes periodu nomainīs spēcīgāka izaugsme
IKP prognožu periodu nosacīti var iedalīt divās daļās: vājas aktivitātes periodu (2023. gada nogale un 2024. gada 1. pusgads) nomainīs spēcīgāka izaugsme no 2024. gada 2. pusgada.
Latvijas Banka samazināja IKP prognozes, paredzot šim gadam 0,4% IKP kritumu un 2024. gadam 2% kāpumu. To galvenokārt nosaka Centrālās statistikas pārvaldes iepriekšējo periodu datu revīzija septembra beigās īsi pēc Latvijas Bankas septembra prognozes publicēšanas.
Tomēr optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās un pārējo Baltijas valstu vājā izaugsme, atzina Latvijas Banka.
Ārējais pieprasījums, īpaši Igaunijā un Lietuvā, ir pavājinājies. Joprojām ierobežojošā monetārā politika palēnina izaugsmes saņemšanos tirdzniecības partnervalstīs.
Latvijā turpina vājināties lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokrūpniecība, kurai līdzās sarūkošam pieprasījumam un cenām ir arī pasliktinājusies cenu konkurētspēja eksporta tirgos.
Privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai pakāpeniski. Lai gan zemais bezdarbs, spēcīgais algu kāpums un straujais inflācijas sarukums pamazām nostiprina iedzīvotāju pirktspēju, patērētāju noskaņojums būtiski pasliktinās. Turklāt pievilcīgākas uzkrāšanas un ieguldīšanas iespējas augstāku procentu likmju ietekmē ierobežo patēriņu.
Savukārt 2024. gada otrajā pusē situācija varētu uzlaboties – jau spēcīgākam iekšzemes pieprasījuma kāpumam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme.
2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 3,6%, bet 2026. gadā – par 3,8%.
Izaugsmes līdera lomu saglabās investīcijas ar būtisku publiskā sektora pasūtījumu pieaugumu, ko līdztekus ES fondiem sekmēs arī "Rail Baltic" apjomīgais projekts, kā arī plānotie ieguldījumi drošības un aizsardzības jomā.
