2001. gadā tolaik vēl ne karalis, bet princis Čārlzs apmeklēja Daugavpili. Mazāk zināms ir fakts – viņš uz Latvijas otro lielāku pilsētu atlidoja, nosēžoties Daugavpils lidostā. Neraugoties uz to, Padomju armijas izdemolētā Daugavpils lidosta neatkopās un arī nākamos 22 gadus teritorija nīkuļoja. Šomēnes tās īpašnieks – Daugavpils pašvaldība – saņēmusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras akceptu plānam šeit ieguldīt kopumā 22 miljonus eiro.
Par iespaidīgo finansējumu remontēs pievedceļus, izveidos inženierkomunikācijas un cels vienu lielu ražošanas ēku.
"Ražošanas ēka būs sadalīta vairākos blokos ar iespēju attīstīt ražošanu vismaz trīs ražošanas uzņēmumiem," pastāstīja Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa.
Kādiem tieši, vēl neesot zināms. Daugavpilī apgalvo – pilsētā trūkst brīvu teritoriju rūpniecības uzņēmumiem.
Lidostas kopējā platība ir vairāk nekā 200 hektāri, bet industriālais parks aizņems vien nelielu daļu. Šai teritorijai teju vai kaimiņos – Līksnas pagastā Augšdaugavas novadā – pašvaldība tikko kā saņēma valsts mežu 256 hektāru platībā. Arī industriālā parka veidošanai.
"Tās ir divas dažādas teritorijas. Tur mums paredzēta reāla ražošana, šeit ir augstās tehnoloģijas ar augstu pievienotu vērtību," norādīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija).
Arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš ir pārliecināts: jo vairāk industriālo parku, jo labāk.
"Manā skatījumā viss finansējums, kas tika piešķirts industriālajiem parkiem, nav pietiekams. Kopumā tas, protams, ir negatīvi. Mums arī žēl, ka šāda veida parka nebūs Rēzeknē," pauda Elksniņš.
Vērtēšana gan vēl turpinās, tostarp atbildi gaida Valmierā. Kopumā industriālajiem parkiem no Atveseļošanas fonda plānots sadalīt 80 miljonus eiro. "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kas ik gadu analizē ekonomikas tendences reģionos, prognozē, ka lielākais potenciāls Daugavpilij piesaistīt investorus ir meklēt tos rūpniecības nozarēs.
"Rūpniecībai visumā ir diezgan līdzīgs algu līmenis, izņemot Latgali. Tas, no vienas puses, protams, ir slikti, ka ir zemāks algu līmenis, bet tas arī signalizē, ka tur ir iespējams palielināt ražošanu, ir brīva vieta darba tirgū," skaidroja Strautiņš.
Par lidostas nepieciešamību gan viņš ir skeptisks, pieprasījums ir pārāk mazs.
Daugavpils dome tomēr turpina izstrādāt būvprojektu, valsts finansējumu 1 miljona eiro vērtībā pirms diviem gadiem solīja pašvaldību ministrs Artūrs Toms Plešs ("Latvijas attīstībai"), bet projekts vēl nav gatavs. Tas kavējas, jo nav pabeigts novērtējums par ietekmi uz vidi.
