Jānis Ķirsis ar egļu tirgošanu nodarbojas jau septiņus gadus un stāsta, ka vidēji sezonā pārdod aptuveni 500 egles. Aktīvākā tirgošanās ir nedēļā pirms Ziemassvētkiem.
"Bērnudārziem, skolām daudz vecāku gādā, un tas ir arī tas, ko tagad visaktīvāk pērk. Tieši tagad pērk skolām, aktu zālēm," pastāstīja Ķirsis.
Eglēm cenas, līdzīgi kā daudzām citām precēm, ir pieaugušas.
Pašreiz Ziemassvētku rota maksā vidēji no 20 līdz pat 35 eiro, bet pie lielveikaliem tirgotās un arī Rīgā egles vidēji ir par desmit eiro dārgākas.
Neskatoties uz cenu kāpumu, cilvēki arvien biežāk izvēlas iegādāties egli no audzētavas.
"Latvijas Valsts mežos" (LVM) pastāstīja, ka cilvēki, dodoties mežā, lielākoties zina, ka egles drīkst cirst ceļmalās, zem elektrolīnijām un zem pieaugušiem kokiem, tomēr katru gadu nākas saskarties ar situācijām, kad egles nocirstas neatļautās vietās, norādīja LVM medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks:
"Tie ir gadījumi, nevis tāda izteikta sistēma. Ir, ka nocērt jaunaudzēs, ir vēl tāda negatīva prakse, ka nocērt lielu egli un paņem tikai galotnīti.
Te arī jāpiebilst, ka atļauts cirst egles, kuru celmu diametrs nepārsniedz 12 centimetrus, un atļauts cirst egles, kas nav garākas par trīs metriem."
Aprunājoties ar Vidzemes iedzīvotājiem, nākas dzirdēt, ka daži paši dodas uz mežu pēc egles, bet citi tās iegādājas veikalā, savukārt kādam mājās sen nav bijusi eglīte.
Oskars: "Man tā nav bijusi pēdējos piecus gadus."
Anda: "Mums bija mākslīgā eglīte, bet – kam mums īsti vajadzīga, mēs esam divi pensionāri. Jā, ļoti skaista mākslīgā eglīte."
Kristīne: "Man ir no zariem sataisīta eglīte. Es pati eju uz mežu pēc zariem un pati sataisu. Tādu, kādu es gribu, nevaru tik biezu dabūt."
Arī egļu zarus var lauzt Latvijas valsts mežos, tikai arī te ir nosacījums: apjoms nedrīkst pārsniegt vienu kubikmetru.