Krievijā audzētie graudi nav iekļauti ES sankciju sarakstos, jo tos tranzītā nogādā arī Āfrikā, kur trūkst pārtikas. Pērn gan aptuveni 400 000 tonnu no Krievijas ievesto graudu palika ES, kur tos izmanto pārtikā un lopbarībā. Arī šogad Latvijā pārvadājamo Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu prognozētais apjoms ir ap četriem miljoniem tonnu.
Saeimas opozīcijā esošā Nacionālā apvienība rosina ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā vērsties tieši pret Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu apriti pašā ES, tajā skaitā Latvijā. Šādu rosinājumu kā apspriežamu atzīst arī valdošajā koalīcijā, to šonedēļ pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes norādījusi premjere Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
Nozaru ministrijas gan šo pozīciju rosinās paplašināt vismaz Baltijas valstu līmenī.
Par likumprojekta galveno ideju stāsta viens no tā iesniedzējiem deputāts Jānis Grasbergs no Nacionālās apvienības: "Šis likumprojekts paredz tieši importa aizliegumu, jo no graudu kooperatīviem, kas arī eksportē Latvijas graudus, dzirdu, ka noieta tirgos sadarbības partneri jau iepirkuši [Krievijas graudus]. Tātad sanāk, ka, no vienas puses, mēs atbalstām Ukrainu, bet, no otras puses, kā Eiropas Savienība dodam naudu Krievijai, pērkot šos graudus."
Krievijas lētāku un pēc zemākām vides prasībām audzēto graudu imports ES tieši ietekmē Latvijas graudu audzētājus, diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" raksturoja biedrības "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Latvijas lauksaimnieki par to noteikti nav priecīgi, jo mēs tomēr esam graudu audzētāju valsts un mēs eksportējam savus graudus. Protams, šis imports ietekmē arī cenu, jo Krievijā ir lētāka ražošana lētākas degvielas un minerālmēslu dēļ. Arī zaļā kursa nosacījumi Krievijā nav spēkā, līdz ar to viņu produkcija ir lētāka un tas dzen uz leju iepirkuma cenu," norādīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Valdība gaida ES kopīgo lēmumu
Valdību veidojošie politiskie spēki atzina, ka jāierobežo Krievijas graudu imports, taču tam jābūt kopīgam Eiropas Savienības lēmumam. Ja Latvija šādu aizliegumu ieviestu individuāli, tas būtu formāls solis, jo Krievijas graudus ievestu caur citām Eiropas Savienības valstīm. To uzsvēra arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane:
"Tas būs aizliegums vienā valstī. Ko tas atrisinās? [Graudus] aizvedīs uz citu Eiropas Savienības valsti, tas jau neko nerisinās."
Gan konkurences, gan ētikas jautājums – tā par aicinājumu neiepirkt graudus no agresorvalsts jau vairākkārt izteicies zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības. Šo pozīciju viņš Latvijas vārdā arī formulējis citu Eiropas Savienības valstu ministriem, un apspriedes par to turpināsies.
"Lietuva un Igaunija ir ar daudz pozitīvāku vērtējumu; Somija vērtē datus un nav teikuši ne jā, ne nē. Tas ir jauns jautājums, ko Latvija ir iniciējusi. Process nebūs ātrs, bet nepieciešama, manuprāt, tāda kopēja nostāja, lai būtu kāda ietekme," sacīja Freimane.
Zemnieki nemierā ar vilcināšanos
Valdības sēdē šodien bija plānots izskatīt ZM sagatavoto ziņojumu par Krievijas pārtikas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā. Šis dokuments būtu solis, lai virzītos uz aizliegumu ievest Latvijā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudus un citus pārtikas produktus. Taču pēdējā brīdī ziņojums no valdības darba kārtības pazuda.
Latvijas zemnieki, kuri kopš kara sākuma atteikušies no Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsliem, lopbarības un citām precēm, par valdības vilcināšanos ir neizpratnē.
"Šis ir ļoti tā, es teiktu, divkosīgi. Tiešām divkosīgi. Ir ļoti savdabīga situācija, kad valdības vadītājs mūs kā sabiedrību aicina atturēties no Krievijas izcelsmes graudiem un citiem produktiem, tanī pašā laikā valdība nav spējīga pieņemt lēmumu, kas it kā ir vienkārši pieņemams lēmums," sprieda biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Turpretim valdības vadītāja un ministri apgalvo – nekas te neesot tik vienkārši. Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas ministrijām vēl jāveic papildu aprēķini un jāgatavo dati par Krievijas graudu importa aizliegšanas ietekmi uz mūsu tautsaimniecību.
Ziņojumā iekļautie sākotnējie aprēķini liecina – atsakoties no Krievijas graudiem, Latvijas ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, dzelzceļa – par 40 miljoniem eiro.
Tātad kopējie zaudējumi – vismaz 100 miljoni eiro, nemaz nerunājot par zaudētām darbavietām.
Premjere noraida zemnieku pārmetumus
Premjere uzsvēra – Latvija jau aicinājusi ES iekļaut kopējā sankciju sarakstā no Krievijas importētos graudus.
"Pārmest valdībai, ka mēs nereaģējam, būtu pāragri. Ja mēs kaut ko aizliegtu mūsu nacionālajā likumdošanā, tas neliedz Krievijas graudiem ieceļot Lietuvā vai Igaunijā, vai citur Eiropā un no turienes brīvi iekļūt Latvijas Republikā," skaidroja Ministru prezidente.
Premjere arī norādīja – Ministru kabinets šodien apstiprinājis Latvijas pozīciju nākamotrdien gaidāmajai ES lauksaimniecības un zvejniecības ministru padomei, kur Latvijas zemkopības ministrs vēlreiz aicinās Eiropu būt vienotai pret Krievijas pārtikas importu.
"Krievijas produkti Eiropā nav vajadzīgi. Mums iztrūkuma nebūs. Eiropā nav bada. Tādēļ mūsu pozīcija būs ļoti stingra. Tas, kā trūkst Eiropā, ir 100% apmērā vai pat vairāk aizstājams ar ievedamo no Ukrainas – gan saulespuķu eļļa, gan saulespuķu rauši, gan kvieši un pārējie graudaugi," norādīja zemkopības ministrs.
Siliņa prognozēja – valdība pie ziņojuma par Krievijas graudu aizliegumu varētu atgriezties pēc divām nedēļām, kad ministrijas būs sagatavojušas papildu datus.
Savukārt deputātu rosinātos likuma grozījumus skatīšanai Saeimas Tautsaimniecības komisijā paredzēts nodot jau šonedēļ.
Nepieciešamību ES līmenī liegt importēt Krievijas graudus intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" uzsvēra arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
KONTEKSTS:
Pēc ZM datiem, Latvija patlaban ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas. Lielu daļu šo preču veido tieši graudaugi.
Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija Eiropas Savienību rosināja aizliegt Krievijas graudu importu.
