ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,5 procentpunktiem.
Jaunās likmes būs spēkā no 22. marta.
Procentlikmes ECB padome palielinājusi sesto sanāksmi pēc kārtas.
Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "paredzams, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta.
Tāpēc padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 50 bāzes punktiem saskaņā ar tās apņemšanos savlaicīgi panākt, lai inflācija atkal atbilst 2% vidējā termiņa mērķrādītājam".
ECB prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka inflācija eirozonā varētu atgriezties 2% robežās tikai aiznākamajā gadā.
"Inflācija tiek prognozēta pārāk augsta pārāk ilgi. Mēs rūpīgi vērojam pašreizējo tirgus nestabilitāti un esam gatavi sniegt nepieciešamo atbildi, lai nodrošinātu gan cenu stabilitāti, gan finanšu stabilitāti eirozonā. Jebkurā gadījumā mēs esam gatavi pielāgot visus instrumentus, kas mums ir pieejami, lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas vidēja termiņa mērķa rādītājos," teica Lagarda.
"Paaugstinātā nenoteiktība pastiprina datos balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz padomes lēmumiem par monetārās politikas procentlikmēm, kas būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka," teikts ECB paziņojumā.
Šajā reizē ECB ir atteikusies no apņemšanās "ievērojami paaugstināt procentu likmes vienmērīgā tempā", kas liecina, ka viņi nav pārliecināti par to, cik ilgi vēl turpinās likmju celšanu.
ECB vadītāja Lagarda norādīja, ka daži no 26 bankas padomes locekļiem jau šodien ir vēlējušies pārtraukt likmju paaugstināšanu.
Viņi uzskata, ka ECB jāgaida skaidrība par to, kā situācija attīstīsies banku sektorā, pirms vēl vairāk palielināt aizņēmumu izmaksas. Ir analītiķi, kas uzskata, ka šī likmju paaugstināšana šodien "varētu būt pēdējā – vismaz pārskatāmā nākotne".
Runājot par banku sektora satraukumu, "Credit Suisse" un citu Eiropas banku akcijas šodien atguvās no krituma, jo Šveices otrs lielākais aizdevējs paziņoja, ka aizņemsies līdz 50 miljardus šveices franku no Šveices centrālās bankas, lai palielinātu likviditāti un nomierinātu investorus. ECB teica – Eiropas bankas ir drošībā.
"Mēs cieši uzraugām pašreizējo tirgus spriedzi un esam gatavi reaģēt, ja nepieciešams, lai saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti eirozonā. Eirozonas banku sektors ir noturīgs ar spēcīgām kapitāla un likviditātes pozīcijām," sacīja ECB vadītāja.
Lagarda teica, ka ECB ir instrumenti, lai vajadzības gadījumā "sniegtu likviditātes atbalstu".
"Padome cieši monitorē pašreizējo tirgus spriedzi un ir gatava veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai eirozonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti. Eirozonas banku sektors ir noturīgs, un tā kapitāla un likviditātes stāvoklis ir spēcīgs. Jebkurā gadījumā ECB monetārās politikas instrumentu kopums ir pilnīgā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu likviditātes atbalstu eirozonas finanšu sistēmai un nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju," sacīts ECB padomes paziņojumā.
KONTEKSTS:
ECB procentu likmes paaugstina, mēģinot mazināt inflāciju. Iepriekš galvenā bāzes procentlikme paaugstināta pērn decembrī līdz 2,5% un pēc tam šogad februārī līdz 3%.
Gaidāms, ka martā likmju pieaugums nebūs pēdējais paaugstinājums. Iemesls tālākam procentu likmju kāpumam ir tas, ka eirozonas inflācija februārī sarukusi mazāk, nekā prognozēja daudzi ekonomisti. Lai gan enerģijas cenas krīt, pakalpojumu, preču un pārtikas cenu kāpums turpinās. ECB vēlas, lai inflācija atgriežas pie nepieciešamajiem 2%.
ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
