2022. gada peļņa nepārsniedz, piemēram, 2015. vai 2016. gada peļņu. Eiropas Centrālā banka procentu likmes sāka celt tikai 2022. gada otrajā pusē, tādēļ milzīgs kāpums peļņā varētu būt sagaidāms šajā gadā, norādīja Latvijas Bankā.
"Ja šī peļņa rastos komercbankām godprātīgi, aktīvi kreditējot ekonomiku, nodrošinot asinsriti – es teiktu, ka šādi jautājumi par peļņas nodokļiem vai ko nemaz neparādītos dienas kārtībā. Bet šobrīd peļņa veidojas, bankām neuzņemoties nekādu risku. Tā veidojas kā starpība starp procentlikmēm, ko komercbankas saņem no centrālajām bankām un procentlikmēm, ko tās maksā depozitoriem, noguldītājiem," sacīja Latvijas Bankas pārstāvis Kārlis Vilerts.
Latvijas Banka norādīja, ka minētā solidaritātes nodokļa ieviešana ir tikai galējs risinājums.
Sākotnējie soļi būtu panākt, ka bankas Latvijā palielina noguldījumu likmes, samazina citu pakalpojumu, piemēram, komisijas maksas, kā arī uzlabo kreditēšanas nosacījumus.
Banku procentu ienākumi 2022. gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021. gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021. gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.
2022. gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.
Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās.
Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 13,146 miljardus eiro, kas ir par 6,9% jeb 847,568 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās.
Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs pagājušā gada beigās veidoja 5,991 miljardu eiro, kas ir par 4,6% jeb 265,854 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,352 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 9,4% jeb 546,727 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,478 miljardi eiro, kas ir par 4% jeb 134,489 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās.
Savukārt noguldījumos bankas pagājušā gada beigās bija piesaistījušas 23,104 miljardus eiro, kas ir par 10,4% jeb 2,179 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās.
Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021. gada beigām palielinājies par 10,9% jeb 1,922 miljardiem eiro, gada beigās sasniedzot 19,535 miljardus eiro.
Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pērn palielinājies par 5,2% jeb 509,4 miljoniem eiro, 2022. gada beigās sasniedzot 10,342 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 15,3% jeb 932,945 miljoniem eiro, sasniedzot 7,013 miljardus eiro.
FKTK dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2022. gada beigās bija 88,78% (2021.gada beigās – 88,03%), kredītos nebanku klientiem – 90,17% (89,63%), bet nebanku klientu noguldījumos – 89,89% (90,5%).
2021. gadā banku sektora kopējā peļņa bija 285,374 miljoni eiro.
