Šobrīd pašvaldību izlīdzināšanu aprēķina, vadoties pēc iedzīvotāju skaita, kas ir sadalīti noteiktā vecuma struktūrā. Finanšu ministrija piedāvā jaunu izlīdzināšanas modeli, kurā vērtēs to, par cik katra no iedzīvotāju demogrāfiski sadalītajām grupām izmaksā vairāk nekā darbaspējīgie iedzīvotāji. Tad attiecīgi aprēķinās pašvaldībai vajadzīgos līdzekļus.
Nākamais solis būs sadalīt pašvaldībām vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), vai valsts budžeta ieņēmumus.
Būtiski, ka no jaunā modeļa tiktu izslēgts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Attiecīgi šis nodoklis paliktu pašvaldību maciņos un netiktu dalīts izlīdzināšanas sistēmā.
"Mēs ar šīm izmaiņām ceram veicināt pašvaldības veidot administratīvās teritorijās nekustamā īpašuma nodokļa politiku, lai tas būtu vairāk sasaistīts ar iedzīvotāju iemaksām un pašvaldības izdevumiem jau konkrētiem projektiem, kā to pašvaldība redz savā teritorijā," skaidroja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
IIN arī darba vietas vietvarai
Finanšu ministrija arī raugās uz iespēju mainīt IIN sadali starp vietvarām. Pašlaik daļa no tā nonāk tikai pašvaldībā, kurā iedzīvotājs ir deklarēts, nevis strādā vai mācās. Nākotnē IIN sadalē varētu iekļaut arī kritēriju pēc darba vietas, lai veicinātu pašvaldībās darba vietu radīšanu.
"Tas, protams, nevar notikt rīt uz pusdienlaiku. Jaunajā izlīdzināšanas likumā paredzam pārejas laiku, kurā varētu stāties spēkā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales maiņa, ka daļa ieņēmumu tiktu novirzīti pēc darba vietas, daļa – dzīves vietas," pastāstīja Komisare, piebilstot – Valsts ieņēmumu dienestam būtu vajadzīgs gads, lai izveidotu atbilstošu informācijas sistēmu.
Atbalstu šādai iecerei pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"): "Mums ir būtiska daļa jāpārliek uz darba vietu, lai mēs atbalstītu tās pašvaldības, kas nenobalso par to, ka kādu fabriku neatļaut pie sevis būvēt, bet lai tās tiktu atalgotas. Tas ir vienīgais risinājums, kas mainītu šo izkropļojumu starp tiem, kas nepelna un dzīvo labāk nekā tie, kas pelna."
Jaunajā pieejā nesaskata risinājumu
Jaunā modeļa būtisku atšķirību no pašreiz spēkā esošās sistēmas gan neredz Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (Zaļo un Zemnieku savienība). Viņaprāt, nepieciešama speciāla valsts dotācija izlīdzināšanas mehānismā, lai "nebūtu kautiņa pašvaldību starpā".
Arī citas pašvaldības Latgalē iepriekš paudušas bažas par jaunā finanšu izlīdzināšanas plāna pienesumu reģionam.
Tāpat Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) pauda, ka jaunais modelis nerisina reģionālās atšķirības. Arī viņš uzskata, ka plaisu var risināt tikai ar valsts lielāku piedalīšanos izlīdzināšanas budžetā. "Tad varbūt mazāk atņemtu Rīgai, Pierīgai un vairāk tiktu reģioniem," sacīja Okmanis.
Jaunās sistēmas aprēķini veidoti pēc principa, ka rēķinās ar naudu, kas ir pašvaldībām. Savukārt valsts papildu finansējums būtu budžeta veidošanas jautājums, skaidroja Komisare.
"Tas ir pats briesmīgākais, ka visa izlīdzināšana ir atkarīga no tā, kāds būs budžeta veidošanas procents, kāds būs pārpalikums, ko atmetīs pašvaldībām,"
piebilda Bauskas mērs, uzsverot, ka nepieciešama stabilitāte šajā jautājumā.
Arī Rīga nesaskata labumu
Problēmas jaunajā sistēmā saskata arī Rīga, kuras mēra vērtējumā jaunais modelis kopumā ir līdzīgs iepriekšējam.
"Man liktos, kā būtu jābūt uzbūvētam izlīdzinošajam mehānismam: ja Rīga ir bagātākā pašvaldība, tad pēc izlīdzināšanas tā ir joprojām bagātākā, bet pārējās pietuvinās," sacīja Ķirsis. Taču domes pasūtīts pētījums esot atklājis – pašvaldības tēriņos uz vienu iedzīvotāju Rīga pēc izlīdzināšanas ir saraksta vidū.
"Mums priekšā sanāk tās pašvaldības, kas ir saņēmēji. Tās var atļauties daudz vairāk tērēt [uz vienu iedzīvotāju]. Rīga var atļauties 2142 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā tērēt, bet, piemēram, Gulbene 2500 eiro un Valkas novads 2400, Valmieras novads 2400 eiro," skaidroja Ķirsis.
Finanšu ministrijas pārstāve gan iebilda, sakot, ka izlīdzināšanas sistēmā mazāk turīgas pašvaldības tomēr nekļūst bagātākas nekā tās, kurām sākotnēji ir vairāk rocības.
Rīgas domes priekšsēdētājs atzina, ka starpību rada ne tikai izlīdzināšanas modelis, bet arī citi aspekti – skolotāju algu modelis, sabiedriskā transporta sistēma un mērķdotācija pašvaldību ceļiem un ielām. "Pats izlīdzināšanas modelis ir statistiski, analītiski pareizs un matemātiski tur nav, pie kā piekasīties. Bet tas nav vienīgais, kas veido to situāciju," sacīja Ķirsis.
Līdzīgi kā iepriekšējais Rīgas mērs, arī Ķirsis norādīja arī uz Rīgas kā galvaspilsētas funkciju, kas prasa papildu izdevumus.
Vienlaikus Ķirsis uzteica jaunajā sistēma paredzēto birokrātijas noņemšanu attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem un NĪN izņemšanu no izlīdzināšanas modeļa.
Tikmēr Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) uzskata, ka jaunā modeļa piedāvājums "vēl ir septiņreiz jāmēra, un tas nav straujā tempā virzāms uz priekšu".
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija ir izstrādājusi sākotnējo projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim. Ja diskusijas ar vietvarām veiksies raiti, to varētu ieviest jau no nākamā gada.
