Vēl ziemā Mārtiņa Gierkena zemnieku saimniecībā piena cena spieda samazināt lopu skaitu. Ganāmpulks samazināts gandrīz uz pusi, 900 govju vietā tagad ir 500. Daļa pārdotas, daļa nosūtītas uz lopkautuvi. Citādi iztikt vairs nevarēja.
Gierkens stāstīja: "Vēl joprojām uzņēmumi likvidējās, un joprojām tās fermas pārdod. Manā gadījumā tā vecākā ferma, kas bija ne tik moderna, teiksim tā, ar vecākām tehnoloģijām, rentabilitāte bija daudz zemāka, un pašizmaksa tam pienam bija daudz augstāka, līdz ar to tika pieņemts tas lēmums."
Februārī svaigpiena iepirkuma cena par kilogramu bija kritiski zema – aptuveni 28 līdz 30 centi, aprīlī neliels palielinājums – 35 centi. Pieaugot procentu likmēm, lopbarības un darba spēka izmaksām, cenu kritums ir kritisks, īpaši mazām saimniecībām. Gada griezumā katra devītā vai desmitā saimniecība veras ciet vai pārstrukturizējas.
Gada sākumā savu protestu rīkoja arī piensaimnieks no Dienvidkurzemes novada Jānis Jansons. Viņš joprojām uztraucas par cenu kāpumu līdz gala patērētājam: "Vai nu valdība ar saviem instrumentiem iesaistās un deleģē šo procentu likmi, un, ja viņi šo varēs ielikt, tad tas automātiski nozīmēs podziņu princips. Ja veikalā cena krīt, mums arī krīt, ja ceļas, mums arī ceļas. Vai nu veikalu tīkls tiks pareizi absorbēts, vai pretējā gadījumā mēs kā ražotāji neražosim un veikalu plaukti būs tukši."
Arī citi piena realizācijas ķēdē iesaistītie uzskata, ka būtu jāievēro balanss starp zemnieka, piena pārstrādātāja un tirgotāja interesēm.
Jaunpils pienotavas valdes loceklis Jānis Bertulsons atzīmēja: "Ja mēs paskatāmies jebkuru gada pārstrādes pārskatu, jebkuru varat atvērt vaļā, tad paskatieties, – tā rentabilitāte ir ļoti maziņa, un paskatieties tirgotāja rentabilitātes."
Zemkopības ministrija pērnā gada nogalē nosūtīja vēstuli un sāka pārrunas piena nozares krīzes pārvarēšanai ar Eiropas Komisijas ekspertiem, bet atbildes vēl nav.
Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane norādīja: "Tā cenu stabilizēšanās būs atkarīga no tā, vai pieprasījums saglabāsies tādā pietiekamā līmenī un vai ražošana pieaugs samērīgā tempā."
Kamēr tiek gaidītas atbildes no Eiropas Komisijas, Zemkopības ministrijā top arī normatīvi, kas paredz slēgt ilgtermiņa līgumus ar zemniekiem.
Freimane skaidroja: "Esam izpētījuši citu dalībvalstu pieredzi par to, kā šīs ilgtermiņa līguma attiecības var ietekmēt piena cenas attīstību, un jā, mums ir bijusi pirmā diskusija ar nozaru pārstāvjiem."
Tikmēr piena pārstrādātāji un iepircēji gan ir skeptiski par šiem ilgtermiņa līgumiem, uzskatot, ka jāievēro visu pušu godīguma princips.
Jaunpils pienotavas valdes loceklis Bertulsons sacīja: "Latvijā, ko mēs visu laiku dzirdām – ilgtermiņa līgumi un cena, bet neviens nerunā – ilgtermiņa līgumi un garantijas, kad es kā zemnieks noslēdzu ar pārstrādi ilgtermiņa līgumu un es garantēju, ka es piegādāšu tev šo apjomu."
Zemkopības ministrija sola izstrādāt jaunos normatīvus par ilgtermiņa līgumiem tuvāko mēnešu laikā, tikmēr nozarē iesaistītie cīnās par iespēju pastāvēt.
KONTEKSTS:
Gada sākumā iepirkuma cenas straujš kritums izraisīja krīzi piena nozarē – no aptuveni 50 centiem cena par litru piena nokritusies līdz vidēji 37 centiem. Galvenais cenas krituma iemesls esot piena pārprodukcija Eiropā un pieprasījuma krišanās. Biedrībā "Zemnieku saeima" norādīja, ka martā svaigpiena iepirkuma cena atkal sāka pieaugt, taču pieaugums nebija liels.
Piena nozares stabilizēšanai Zemkopības ministrija cita starpā piedāvājusi pārdalīt valsts atbalstu lauksaimniecībai piena krīzes risināšanai, kā arī Izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā. Piena nozarē gan piesardzīgi vērtējusi ministrijas piedāvājumu par ilgtermiņa iepirkumu līgumiem.
Piensaimnieki gan pauduši bažas, ka lielāka subsīdija būšot tikai ielāps uz brīdi, un situācijā vaino veikalus.
Aizvadītajā gadā 400 piena lopkopības saimniecības pārtrauca savu darbību. Šogad piedzīvotais svaigpiena iepirkuma cenu kritums liek šo smago lēmumu pieņemt arvien vairāk saimniecību.
