"Nu ziniet, baigi sauss, visa zeme sausa, zāle arī neaug, nemaz neaug, ravēt nevajag, viss dārzs tīrs," vienā no Valmieras apkaimes mazdārziņiem satiktais Anatolijs stāsta, ka, lai arī cītīgi laista savu dārzu, rezultātu tam neredz. "Ne sīpoliņi, ne gurķi neaug, paši redzat, ka pavisam maziņi, nekas no viņiem nav, kaut katru dienu laistu ar ūdeni."
Protams, mazdārziņā var vēl ko līdzēt, biežāk to pārstaigājot ar lejkannu, bet ko darīt labības audzētājiem? Graudkopības kooperatīva "VAKS" agronome Zinta Jansone stāsta, ka augam, lai tas augtu, ir trīs galvenie nosacījumi – temperatūra, mitrums un barības vielas.
"Ja kādas komponentes trūkst, jūs varat to ar kaut ko aizvietot, bet šobrīd trūkst visu trīs komponenšu, jo augs nevar uzņemt barības vielas no zemes, jo ir sausums un arī barības vielas nešķīdinās, kaut tās ir par dārgu naudu liktas apakšā, tās nevar augs uzņemt mitruma trūkuma dēļ," saka Jansone.
Agronome vērtē, ka labības audzētājiem šogad jārēķinās, ka raža būs daudz zemāka.
"Ja tā turpināsies, tad ražas zudumi varētu būt milzīgi, nozīmīgi visai Latvijas tautsaimniecībai.
Šobrīd vēl var glābt lietus, ja līdz Jāņiem nolīst un kaut kādu attīstību atjaunot, bet, ja nebūs līdz ražas vākšanai... Mēs jau jūlija pirmajā nedēļā vāksim ražu, un tā būs ļoti būtiski samazināta, pat pusi ražas var zaudēt pilnīgi noteikti," norāda Jansone.
Ieilgušais sausums ir pārbaudījums arī ganāmpulku saimniekiem. Braslavas pagasta zemnieku saimniecībā "Apsītes" citu gadu, kā stāsta saimnieks Dainis Kreičmanis, jau no maija vidus govis bija ganos, tagad kūtī, jo ganībās zāles nav.
"Uz šodienu atstāj iespaidu, ka var katastrofāli kristies piena izslaukums, jo mums skābbarības kaudze ir cauri un ganos viņas tikpat kā nav bijušas, tikai spēkbarība un siens, kamēr siens būs," stāsta Kreičmanis.
Saimniecībā, lai arī zāle nav tā leknākā, tiek gatavota skābbarība. "Ja mēs normālos gados no 20 hektāriem savācam kādas 40–50, tad šogad mums ir 20 hektāri nopļauti un mums ir 12 savācējpiekabes."
Saimniecībā cerības saista ar Jāņu laiku un to, ka tad varbūt izdosies sagaidīt lietu.
"Tikai tāpēc mēs visu nopļaujam cerībā, ka [laika ziņu vēstītājs Toms] Bricis kļūdās un ka lietus būs pirms Jāņiem, un ka būs atāls. Mums praktiski lietus nav bijis, ja zem pojeņu krūma apakšā ir putekļi, tad tas nekāds lietus nav."
Uz to, ka varbūt būs lietus, cer arī zirgaudzētavā "Kocēni". Zirgi ir izlaisti ganībās, bet zāle ir izdegusi, un tāpēc, kā stāsta saimniece Dace Stūre, pamatā jāiztiek ar veco sienu.
"Ārā ganos [izlikts] siens, jo zāle ir tā izdegusi; viņiem nav, ko ēst; tā zāle, kurai vajadzēja uzdīgt, viņa jau izdega pirms uzdīgšanas. Un vistrakākais ir tas, ka mēs pagājušajā gadā nemaz to sienu tik daudz nesagatavojām, tāpēc ka domājām, ka īpaši nevajadzēs. Kad tā apjautājas apkārt, tad arī tā paša pagājušā gada siena jau trūkst," klāsta Stūre.
Arī zirgaudzētavā ap šo laiku jau būtu jāgādā barība ziemai, jo pirms Jāņiem ir skābsiena gatavošanas laiks.
"To arī sāk gatavot pirms Jāņiem parasti, – pļaujamā stadijā, tad, kad sāk ziedēt zāle, tad mēs viņu tinam skābsienā, bet, tā kā mēs pagājušajā gadā pārsējām laukus, tas arī ir diezgan saistīts ar platībmaksājumiem, tāpēc ka platībmaksājumiem bija jāuztur tā zaļināšanas prasība piecus gadus, un tos piecus gadus to lauku nevarēja pārsēt. Līdz ar to šis ir gads, kad tas lauks ir diezgan pliekans, un no tiem pliekanajiem laukiem, es domāju, ka ļoti daudzi zemnieki neko nedabūs ārā, tie ir pilnīgi dzelteni jau tagad," vērtē saimniece.
Stūre saka, ka šobrīd vienīgā cerība ir rudens puse un ataugušais atāls, ko varētu pļaut ziemas barībai. Arī saimniecības "Apsītes" saimnieks Kreičmanis cerības saista ar to, ka izdosies izaudzēt atālu.
"Ja šitāda situācija būs septembrī, tad būs baigi nopietni.
Ja nebūs barība savākta vasarā, tas nozīmē, ka ir bažas par piena lopkopības pastāvēšanu, par visu lopkopību, ja tā būs. Es esmu pusgadsimtu lauksaimniecībā, es šitādu neatceros, teikšu godīgi," stāsta Kreičmanis.
Šobrīd gan iepriecinošas laika prognozes lauksaimniekiem nav.
