Apvienības pašvaldības norādīja, ka "pēdējos gados ir izveidojusies savdabīga situācija – ja valstij trūkst naudas kādu solījumu pildīšanā, tad tā nauda bieži vien tiek atrasta uz pašvaldību rēķina".
"Šobrīd ir izskanējušas dažādas versijas par nodokļu izmaiņām, tostarp arī par darbaspēku nodokļu samazināšanu, kas savukārt nozīmētu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu, jo to galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN). Arī līdz šim dažādu lēmumu pieņemšana ir notikusi, neuztverot pašvaldības kā vienlīdzīgus partnerus lēmumu pieņemšanā. Piemēram, minimālās algas palielināšana un jauna finanšu sloga radīšana uz pašvaldību budžetiem. Vēl arī jāņem vērā, ka publiskās diskusijas sāksies tikai augustā un visticamāk tiks pieņemtas līdz ar nākamo valsts budžetu, kas nozīmēs, ka pašvaldībām nodokļu izmaiņas īsā laikā būs jāiestrādā savos budžetos, atbilstoši piemeklējot finanšu avotus savā pusē," norādīja "Rīgas Metropole" izpilddirektore Anita Līce.
Apvienība uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņas ietekmēs ne tikai izdevumus mājsaimniecībās, bet arī pašvaldības, jo liela daļa pašvaldību izdevumi tiek aplikti ar PVN. Arī atsevišķos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos noteikts, ka PVN netiek apmaksāts no fondu līdzekļiem, bet gan no pašvaldības.
"Rīgas Metropole" norādīja, ka tā izprot nepieciešamību pārskatīt nodokļu sistēmu, ņemot vērā nepieciešamību rast papildu finansējumu aizsardzības jomai. Taču vienlaikus tā vēlas būt sabiedrotā reformā, lai pieņemtu pēc iespējas taisnīgākus, saprotamākus un izsvērstus lēmumus visām pusēm, kā arī savlaicīgāk varētu prognozēt to ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Apvienība atzīmēja, ka "no valsts puses vairs nedrīkst eksperimentēt ar pašvaldību budžetu elastību un izdzīvošanas spējām".
Apvienības paziņojumā teikts: "Pašvaldības pēdējos gados saskaras ar strauju izmaksu kāpumu un jaunu funkciju deleģējumu, kas pārliktas no valsts uz pašvaldībām vai no jauna izveidotas. Savukārt ienākumu daļa, neskatoties uz vidējā atalgojuma pieaugumu valstī, nesedz šo izmaksu kāpumu. Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis un skolu tīkla sakārtošana, izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojuma bērniem līdzmaksājuma daļas pieaugums, deinstitucionalizācijas projekta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu izmaksu pārņemšana, skolēnu transports līdz ar skolu tīkla optimizāciju, Valsts kases aizdevumu procentlikmju būtisks, pat vairākkārtējs pieaugums, minimālās algas palielinājums, ar pašvaldību policijas funkciju nodrošināšanu saistītās izmaksas, būtisks elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksu kāpums, pieaugošās būvniecības izmaksas, sabiedrības līdzdalības projekti, dažādu pabalstu indeksācija atbilstoši esošajai situācijai un citas lietas."
"Rīgas Metropole" arī atgādināja, ka jau 2021. gadā valdība pieņēma IIN ieņēmumu sadalījuma maiņu – no agrākā "80% un 20%" uz "75% pašvaldībām un 25% valstij", kas samazināja to ieņēmumus. Pēc Finanšu ministrijas tā laika aprēķiniem tie ir papildu vismaz 90 miljoni eiro gadā par labu valstij.
Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas Metropole" apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas novads – un to pilsētas.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iepriekš atklāja, ka koalīcija vēl apspriež, kā mainīt darbaspēka nodokļus, taču ideja esot absolūti skaidra – nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu.
Finanšu ministrs arī nāca klajā ar ideju Latvijā celt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi par vienu procentpunktu – no līdzšinējā 21% līdz 22%, lai finansētu augošos aizsardzības izdevumus. Šī iecere izpelnījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kritiku.
Sākotnēji bija paredzēts, ka nodokļu politikas revīzijas darba grupa strādās līdz Jāņiem un Finanšu ministrijai jūnija beigās valdībā iesniegtu ziņojumu, kādus nodokļus mainīs un kā. Tomēr vēlāk lemts, ka sarunas par nodokļu izmaiņām turpināsies līdz vasaras beigām. Jau ir izanalizēts uzņēmumu ienākuma nodoklis, un secinājums – līdzšinējā politika bijusi pareiza.
Finanšu ministrs norādīja, ka situācija saistībā ar topošo Latvijas valsts budžetu 2025. gadā ir saspringta. Fiskālā telpa saskaņā ar pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā.
