Valdība slēgtā sēdē piecas stundas skatīja vairākus valstij nozīmīgus jautājumus. Tas, kāda varētu būt telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" turpmākā attīstība, bija tikai viens no jautājumiem. Savulaik izveidota sarežģīta uzņēmumu pārvaldes shēma. Vienprātības trūkums arīdzan bremzējis ne viena vien stratēģiska lēmuma pieņemšanu. Ekonomikas ministrs norādīja, ka valdībā visi bijuši vienisprātis par to, ka esošā struktūra nav saglabājama, jo tā nav valstij izdevīga.
Valdība iezīmēja turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar otru uzņēmumu akcionāru – "Telia". Tā pēc sēdes slēgtās daļas ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pastāstīja intervijās Latvijas Radio un LTV.
"Šodien valdība vienojās par tālākajiem sarunu scenārijiem ar otru akcionāru un deva mandātu Ekonomikas ministrijai veikt šīs sarunas. Oktobra vidū būs jāatgriežas valdībā ar šo sarunu rezultātu un redzējumu. Katrā ziņā valdība nolēma ieturēt diezgan stingru pozīciju, stiprinot valsts intereses šajos uzņēmumos, lai šie uzņēmumi kļūtu konkurētspējīgāki un valsts intereses attiecībā uz dažādu jomu investīcijām, inovācijās, aizsardzības jomā un citās mūs interesējošās jomās, lai tās tiktu vairotas un nesamazinātos stratēģiskā loma, ko pilda šie uzņēmumi," sacīja Valainis.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka nevienā brīdī nav bijusi diskusija par valsts lomas mazināšanu šajos uzņēmumos.
"Par piedāvājumu, ka mēs kaut ko pārdodam, nē, tādi varianti ir noraidīti un tādus mēs neizskatām nevienā līmenī. Protams, konsultanta ziņojumos tiek vērtēti visdažādākie scenāriji, bet tie nenonāca pat līdz valdības vērtējumam, mēs jau sākotnēji ekspertu līmenī slēdzām ārā kā opcijas," sacīja Valainis.
Attiecībā uz scenāriju par uzņēmuma daļu atpirkšanu no "Telia" politiķis šādu iespēju neizslēdza: "Šis variants nav izslēgts šobrīd, un mēs skatāmies ne tikai šo, bet arī arī citus variantus. Bet, protams, pamatelements tas, kādā veidā mēs varam stiprināt valsts intereses šajos uzņēmumos."
Apskatīta arī ideja meklēt citu investoru. "Arī tādas idejas ir apskatītas. (..) Šis ir ļoti plašs pētījums, ne velti mēs tik ilgu laiku arī pavadījām šajās diskusijās. Bet šobrīd mēs līdz tam mēs neesam nonākuši," sacīja Valainis.
Ekonomikas ministrijai līdz oktobra vidum dots laiks izstrādāt detalizētāku scenāriju par nākamajiem soļiem, izrunājot iespējamos variantus ar otru akcionāru "Telia". Valdības uzstādījums paredz stiprināt valsts lomu uzņēmumos "Tet" un LMT, nevis to mazināt.
Sens stāsts
Šī stāsta pirmsākumi iesniedzas vairāk nekā 20 gadus senā vēsturē, faktiski jau no Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, kad tika izveidoti šie uzņēmumi. Savulaik izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un Zviedrijas kompānijai "Telia" – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties. Tagad "Telia" to piedāvāja mainīt.
"Vienmēr bijis jautājums, vai valsts vēlas zaudēt kontrolpaketi abos uzņēmumos.
"Telia" savukārt visu laiku uzskatījusi, ka Baltijas valstis ir viņu pagarinātais iekšzemes tirgus, un tādēļ viņi gribētu būt noteicēji tajos uzņēmumos, kur viņiem jau līdz šim bijušas daļas,"
skaidro telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares eksperts, žurnālists Juris Kaža, kurš gadiem sekojis šim stāstam.
Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" jeb "Telia" sagatavotais piedāvājums paredzēja, ka "Tet" jāsadala un tā telekomunikāciju bizness jāpārdod LMT, kas turpmāk vienādās daļās piederētu Latvijas valstij un "Telia", kamēr valsts pilnībā paturētu "Tet" grupas būvkompāniju "Citrus Solutions" un elektroenerģijas tirdzniecības jomu. Nākamais solis būtu vismaz 20% LMT akciju publiskais piedāvājums un kotēšana biržā. Faktiski līdz šim valdošā neskaidrība arī bremzējusi ieguldījumu veikšanu, liecināja iepriekš publiskajā telpā nonākusī informācija.
""Telia" ienākšana ar akciju jeb balsu vairākumu šajos uzņēmumos nekādu monopolu neradītu. Bailes no monopolstāvokļa, diskusijas, kas bija pirms 10–15 gadiem, vairs nav aktuālas.
Es īsti nesaprotu, kāpēc kādu izkārtojumu ar zviedriem nevarētu panākt, lai viss nomierinās un lietas rullē uz priekšu," turpina Kaža.
Viņš stāsta, ka abās kaimiņvalstīs "Telia" izdevies iegūt kontrolpaketi Igaunijas un Lietuvas telekomunikāciju tirgū. Turklāt konkurences aina ir būtiski mainījusies – šajās valstīs darbojas ne tikai LMT vai "Telia" meitasuzņēmumi, bet arī konkurējošie uzņēmumi – "TELE2", "Bite" un citi. Televīzijas pakalpojumus piedāvā arī citi uzņēmumi.
Aicina nelemt slepenībā
Faktiski līdz šim valdošā neskaidrība arī bremzējusi ieguldījumu veikšanu. Juris Kaža saka, ka
"Telia" beidzot grib skaidrību gadu gadiem ieilgušajai stagnācijai, jo tirgus mainās un konkurējošie uzņēmumi attīstās.
"Akciju kotēšana biržā dotu iespēju gan "Telia" iegūt šo kontrolpaketi, gan arī vietējiem investoriem iegūt akcijas, baudīt dividendes, baudīt vērtību kāpumu, ja tāds būs. Tas būtu jēdzīgs risinājums. Un es apšaubu, vai [uzņēmumu] stratēģiskā nozīme ir tik liela, kā tas bija pirms 20 gadiem. Uzņēmumi jau investē tur, kur nākotnes ceļš nav miglā tīts," skaidro Kaža.
Tikmēr iedzīvotājiem galvenais esot tas, lai viņi par saprātīgu cenu var saņemt nepieciešamos pakalpojumus.
"Telia" sagatavotais dokuments ir slepens un netiek atklāts, cik plaši šis piedāvājums analizēts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par turpmākās attīstības scenārijiem un vēlamo Latvijas valsts līdzdalības apmēru LMT un "Tet" uzņēmumu grupā, un vai valsts to uzskata par pieņemamu. Komentārus līdz šim nesniedza arī atbildīgie ierēdņi un politiķi, aizbildinoties ar konfidencialitāti.
Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas prezidents Normunds Bergs uzsvēra, ka "LMT un "Tet" ir pārāk nozīmīgi Latvijas tehnoloģiju un ražošanas attīstībai, lai par tiem lemtu slepenībā un steigā.
Bergs pauda, ka daudz svarīgāk būtu valdībai izlemt, ko darīt ar abu uzņēmumu peļņu, kādā veidā un kur to novirzīt. Viņaprāt, pareizi būtu 30% novirzīt aizsardzības produktiem, 20% inovācijās un vismaz pusi izglītības attīstībā, tostarp fizikas un matemātikas skolotājiem. Bergs nesaprot, kādēļ valstij svarīgu uzņēmumu kontrole būtu jāatdod kādam no malas.
Arī bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir skeptisks, savu viedokli paužot ar sociālo tīklu starpniecību: "Mana pieredze liecina, ka zviedru "Telia" padomei ir maza vai nekāda interese par Latvijas nacionālo drošību, aizsardzību vai stratēģiskajām nepieciešamībām. Tāpēc esmu skeptisks par viņu piedāvātajiem risinājumiem attiecībā uz LMT un "Tet"."
