Kazahstānas premjerministra vietnieks, tirdzniecības un integrācijas ministrs Seriks Žumangarins uzsvēra, ka Vidusāzijas valsts "akli neievēros sankcijas", ja tās skars vietējos uzņēmumus, kas darbojas kā galvenie darba devēji savos reģionos.
Tā ir krasa retorikas maiņa, kas atspoguļo Kazahstānas – pasaulē lielākās valsts, kam nav izejas uz jūru –, manevrus, cenšoties iegūt piekļuvi pasaules tirgiem izejvielu un lauksaimniecības preču eksportam, tā vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg."
Taču problēmas tikai saasinās, jo tuvumā esošās Krievijas un Irānas ekonomikas kļūst par pasaulē vislielākajām sankcijām pakļautajām valstīm un Kazahstāna tiek rūpīgi pārbaudīta no Rietumu puses par aizliegto preču sūtījumu veicināšanu.
Taču Žumangarins akcentē, ka daži pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot Krievijas piekļuvi precēm, ir nesamērīgi kaitējuši Kazahstānai.
Viņaprāt, rietumvalstu valdības tikmēr ir darījušas maz, lai kompensētu Kazahstānai, kas līdz karam uzskatīja Krieviju par savu lielāko tirdzniecības partneri.
Tirdzniecības plūsmu maiņa ap Kazahstānu lielā mērā ir bijusi izdevīga Ķīnai. Tagad tā ir Kazahstānas lielākais atsevišķais tirdzniecības partneris, un tās daļa pārsniedz piekto daļu no kopējā tirdzniecības apjoma. Eiropas Savienības daļa kopumā šā gada pirmajā pusgadā veidoja 36%.
Turpretī Krievija šī gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 18% no kopējās tirdzniecības ar Kazahstānu, kas ir gandrīz par pusotru procentpunktu mazāk nekā 2022. gadā.
Saskaņā ar "Bloomberg Economics" datiem: tajā pašā laikā Kazahstāna ir kļuvusi par vienu no lielākajiem pārkraušanas centriem Eiropas Savienības automobiļu eksportam uz Krieviju
