Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis stāstīja, ka, lai varētu pieslēgties Eiropas energotīklam, Latvijā kopš 2009. gada uzbūvēti jau vairāki infrastruktūras objekti.
"Piemēram, divi savienojumi ar Somiju, viens savienojums ar Zviedriju un viens savienojums ar Poliju. Projekta mērķis ir sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas sistēmām caur Lietuvas un Polijas savienojumu. Tātad no Eiropas puses arī ir sagatavots pasākuma katalogs, kurš mums ir jāievieš, un šobrīd tas jau ir ieviests par aptuveni 80%. Un šajā ietvarā tad mēs izstrādājam dažādus jaunus infrastruktūras projektus, viens no tiem ir sinhronie kompensatori, kas Baltijā kopumā būs deviņi, katrā valstī pa trim. Arī Latvijā un Lietuvā mēs attīstām uzkrājošās tehnoloģijas, lai nodrošinātu jaudas rezerves. Ja pēkšņi pazūd kāds liels ražošanas avots, tad šīs baterijas var nodrošināt papildu enerģijas apjomu tīklā, tādā veidā nodrošinot tīkla stabilitāti un frekvences stabilitāti," pastāstīja Irklis.
Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu ar Krieviju un Baltkrieviju un sinhronizācija ar Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā, kas ir būtiska valsts drošībai. To uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Jautājums, kāpēc to vajag darīt? Tā ir drošība, stabilitāte un lai mēs paši arī tad spējam sevi nodrošināt. Jo mēs redzam, kas notiek pasaulē, kas notiek kaimiņvalstīs, tie riski, kas tagad iezīmē, ka kaut kāda situācija varētu būt, nu, tas ir viens no tiem iemesliem, kāpēc arī mēs pārslēdzamies, lai tādu risku nākotnē vairāk nebūtu," atzīmēja Melnis.
Lai pieslēgtos Eiropas energotīklam, Latvija ieguldījusi gandrīz pusmiljardu jeb 465 miljonus eiro.
"Augstsprieguma tīkla" vadītājs Irklis stāstīja, ka lielākā daļa no šiem līdzekļiem piesaistīti no ES fondiem, daļa izmaksu jau iekļautas elektrības tarifā.
"Vairāk nekā 300 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vēl vairāk nekā 90 miljoni eiro ir piesaistīti no sastrēguma vadības ieņēmumiem. Faktiski tādas uz tarifu attiecināmās izmaksas ir tikai aptuveni 70 miljoni eiro, tur mēs ieskaitām arī tādus iekšējās infrastruktūras pastiprināšanas projektus kā Kurzemes loks vai, piemēram, Latvijas–Igaunijas trešais starpsavienojums, kurš pirms dažiem gadiem ir izbūvēts, un faktiski tās izmaksas jau ir esošajā tarifā. Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra, ja mēs skatāmies uz gala lietotāju rēķiniem, šis iespaids varētu būt kādi 0,1–0,2%.
Tas, kur mums būs papildus izmaksas no nākamā gada, ir saistīts ar šo jaudas rezervju uzturēšanu, bet arī šeit mēs būsim kopīgā tirgū – gan Baltijas tirgū, gan savienosimies ar Eiropas tirgiem, lai tas atstātu pēc iespējas mazāku iespaidu uz Latvijas un Baltijas elektroenerģijas patērētāju," paskaidroja Irklis.
Klimata un enerģētikas ministrs vērtēja, ka elektrības cenas pēc pievienošanās Eiropas energotīklam palielināsies, bet nedaudz.
"Janvārī, kad notika Igaunijas un Somijas "Estlink2" kabeļu bojājums, ko mēs tiešām izmantojām, arī visu laiku aktīvi pērkot, pārdodot elektroenerģiju, un tur ietekme uz cenu bija, jā, pāris dienas tirgus reaģēja, ņemot vērā neizpratni, kā būs. Pēc tam tirgus apstājās, tās cenas bija tādas, kā viņas bija iepriekš.
Tas elektrības cenu kāpums, ja būs, viņš būs ļoti minimāls, mēs runājam par kaut kādiem burtiski pāris procentiem.
Bet jautājums būs cits – vairāk, kā to izmantos tirgotāji. Un, kas ir vēl jāsaprot, runājot par elektrības cenām, – mums ir ļoti daudz ilgtermiņa līgumu uz vairākiem gadiem, un tur tirgotājs jau tagad ir izvērtējis tos riskus, un jau tagad viņi ir iecenoti pašreizējos ilgtermiņa līgumos," sacīja Melnis.
Ar tirgotāju piedāvātajām tām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām, kas šobrīd svārstās dažu eiro apmērā, arī turpmāk ikviens varēs iepazīties vietnē "Energija24.lv". Konkurence tirgotāju vidū ir samērā liela, un tā ir laba ziņa elektrības patērētājiem.
KONTEKSTS:
Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, 2025. gada 8. februārī. Nākamajā dienā tās pieslēgsies Eiropas energotīklam.
Trīs Baltijas valstis ir pēdējās Eiropas Savienībā, kuras nav savienotas ar Eiropas energotīklu. Viss desinhronizācijas projekts izmaksās 1,6 miljardus eiro, no kuriem Igaunijas daļa ir aptuveni 300 miljoni eiro.
