Pārveidot lielās ostas par kapitālsabiedrībām jeb uzņēmumiem – tāds īsumā bija iepriekšējās, neizdevušās ostu reformas mērķis. Satiksmes ministrija no idejas par šīm kapitālsabiedrībām atkāpusies, un tagadējā ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") vadībā piedāvāts variants ostām saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu. Atšķirībā no iepriekšējās reformas, kas paredzēja ostu pārvaldībā lēmumus ļaut pieņemt tikai valstij, tagadējā piedāvājumā loma būtu arī pašvaldībām.
"Mēs piedāvājam veidot padomi, kurā ir divi valsts pārstāvji, un padomē atgrieztos arī pašvaldības pārstāvis.
Attiecīgi ostas pārvaldītu šāda institūcija, kas pēc tam ieceltu arī ostas pārvaldnieku un tālāk jau operacionālā līmenī organizētu darbu," pastāstīja Briškens.
Šādā gadījumā tiešā pārvaldībā izpaliktu ostās strādājošo uzņēmēju iesaiste, kā tas, piemēram, šobrīd ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas gadījumā.
Tieši tas bijis viens no galvenajiem iebildumiem ekonomikas ministram Viktoram Valainim (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš atsevišķām lietām piekritis, tomēr kopumā Satiksmes ministrijas izstrādātajam variantam paudis publisku kritiku. Viņa ieskatā, šāds scenārijs prasītu ļoti ilgu ieviešanas laiku.
"Mēs nevaram atļauties ieslīgt garās diskusijās par šo jautājumu. Pusgadu diskutēt valdībā, vēl pusgadu Saeimā un tad pēc trijiem [gadiem] ieviest. Ir jābūt ātrai, straujai, izlēmīgai rīcībai," pauda Valainis.
Ekonomikas ministra viedoklim lielā mērā piekrīt arī uzņēmēji, kas, protams, vēlas atrasties ostu pārvaldībā. "Mēs esam tie, kas strādā ar kravām, ar klientu piesaisti. To nedara ostu pārvaldes, to nedara Satiksmes ministrija un neviena cita ministrija. Mēs vislabāk redzam, kurā brīdī vai tieši kurā pakalpojumu veidā mēs izskatāmies vājāki nekā mūsu Baltijas vai varbūt pat plašākā mērogā Baltijas jūras konkurenti," sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis.
Uzņēmēju un ekonomikas ministra ieskatā, nepareizs būtu vēl viens Satiksmes ministrijas piedāvājums – pārvaldības ziņā nodalīt ostu un tai blakus esošo infrastruktūru, jo tas viss ir sasaistīts.
Satiksmes ministrs Briškens stividoru un ekonomikas ministra variantu tikmēr sauc par atgriešanos pagātnē, kad liela ietekme ostu pārvaldībā bijusi politiskiem lēmumiem. Turklāt ministra ieskatā, iesaistot uzņēmējus tiešā pārvaldībā, ir liels risks, ka tie, kas nokļūst augšgalā, var izmantot to savā labā.
"Viņiem ir privilēģija lemt par lietām, kas skar gan viņu tiešas intereses, gan viņu konkurentu tiešas intereses. Līdz ar to tas mūsu piedāvātais modelis šādā ziņā ir vienlīdzīgāks," skaidroja Briškens.
Oponējot šim, ekonomikas ministrs skaidroja, ka viņa piedāvājumā pēdējais vārds par lemšanu jebkurā gadījumā piederētu valstij un tas šādus iespējamus interešu konfliktus izslēgtu.
Vēl jāpiebilst, ka jaunā reforma jau iekavējusies. Saeima bija uzdevusi Satiksmes ministrijai savu redzējumu iesniegt līdz jūnija beigām. Tas noticis mēnesi vēlāk.
