Ministrs sacīja, ka trīs ceturtdaļas no pieteiktās vētrā cietušās kopējās platības bijusi apdrošināta.
"Neapdrošinātās platības ir tikai 2,7 tūkstoši hektāri. Mēs vēl precizējam pēdējo informāciju, kas ir iesniegta 14. un 15. augustā, bet šajā gadījumā izskatās, ka lielākā daļa ir apdrošināta," teica Krauze.
Pēc viņa sacītā, vētrā nopietni cietuši dārzkopji, augļkopji, dārzeņu audzētāji, tostarp kartupeļu audzētāji. Kartupeļu un citu dārzeņu platības ilgāk pastāvējušas ūdenī, un dārzeņi stipri bojājas. Savukārt graudkopībā platības ir sagūlušas veldrē un daudzos gadījumos vēl ir novācamas.
Zemniekiem bija dotas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, lai pieteiktu vētras postījumus. ZM apkopoto informāciju iesniegs atbildīgajām iestādēm.
"Šobrīd mēs neesam apkopojuši vētras postījumu pieteikumus. Zaudējumi veidojas vēlāk, tad, kad ir redzams, vai raža ir novākta vai nav, vai ir sākusi bojāties (..). Šogad ir vērojams, ka kartupeļi bojājas ne tikai teritorijās, kur bija plūdi, bet lielo lietavu dēļ bojājas arī teritorijās, kur plūdu nebija," skaidroja ministrs.
Viņš atkārtoti akcentēja, ka šajā gadā vajadzētu pabeigt darbu pie riska fonda izveides. "Tām saimniecībām, kas neapdrošinās, būs jāveic obligātas iemaksas riska fondā un attiecīgi, ja šīm saimniecībām būs lieli zaudējumi, tad tās varēs saņemt atbalstu no riska fonda," pauda Krauze. "Būs divas iespējas – vai nu apdrošināšana, vai riska fonds."
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk tika skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
