ĪSUMĀ:
Pensiju sistēmas divi līmeņi – kā tas darbojas
1. līmenis
1. līmeni ieviesa 1996. gadā, iesaistot tajā visus, kuri maksā sociālo nodokli. No viņu algas "uz papīra" 14% nonāk sociālajā budžetā. Lai gan katra strādājošā iemaksas reģistrē, reāli šo naudu neuzkrāj, bet izlieto pensijām pašreizējiem pensionāriem.
"Citadeles" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis publiski skaidroja, ka uz papīra šo sistēmu pievilcīgu padara pensijas kapitāla indeksācija – uzkrājumam katru gadu piemēro koeficientu, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu.
Taču viņš norādīja, ka
"1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no valsts to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta.
Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu".
2. līmenis
Šo shēmu ieviesa 2001. gada 1. jūlijā un obligāti iesaistīja visus, kuri tobrīd bija jaunāki par 30 gadiem un maksāja sociālo nodokli. Tie, kas dzimuši līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot, var sistēmai pievienoties brīvprātīgi.
2. pensiju līmeņa dalībniekiem sociālais nodoklis nemainās, bet 6% no viņu bruto algas – 6 eiro no katriem 100 eiro algas uz papīra – nonāk katra paša izvēlētā pensijas pārvaldnieku rīcībā, un pārvaldnieks to investē finanšu tirgos – galvenokārt uzņēmumu akcijās vai obligācijās.
Tā ir nauda katra 2. pensiju līmeņa dalībnieka kontā, no kuras viņš saņems piemaksu pie valsts sarūpētās 1. līmeņa pensijas.
Uzkrājuma plānu ienesīgums gan atšķiras – tie var būt zema riska, vidējā vai augsta riska plāni, kāds ieguldījums kādā periodā var nest arī zaudējumus. Viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem pēc "Manapensija.lv" datiem ir no 7% līdz 18% gadā.
Bet, piemēram, pēdējo 5 gadu laikā konservatīvas stratēģijas plānu vērtība ir samazinājusies vidēji par 4,7%, un saskaņā ar datiem uz 11. septembri apmēram 16% dalībnieku ir šajos plānos, informēja Finanšu nozares asociācija.
Asociācija gan piebilda, ka šo plānu vērtība pēdējos 12 mēnešos ir pieaugusi vidēji vairāk nekā par 8%. Ieguldījuma vērtība atsākusi augt, turklāt, kad bija kritums, ir regulāri ieguldīts par zemākām cenām. Taču, lai precīzi izvērtētu katra individuāla plāna rezultātu, būtu jāzina dalībnieka uzkrājums kopš pirmās iemaksas pensiju 2. līmenī, turklāt 5 gadi ir nosacīti īss laiks tādiem ilgtermiņa ieguldījumiem kā pensiju fondi.
Pēdējo gadu pasaules norises neizbēgami ietekmē to, kādas ir īstermiņa svārstības tirgos. Vienlaikus tomēr ilgtermiņā tirgi aug.
Tāpēc katram iesaka izvēlēties savam vecumam atbilstošu plānu un sekot līdzi arī izmaiņām finanšu tirgos un ekonomikas tendencēs.
2. līmeņa pensiju pārvaldītāju drīkst mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, bet plānu pie viena un tā paša pārvaldnieka var mainīt divas reizes gadā.
Dodoties pensijā, var izvēlēties, vai 2. līmenī uzkrāto kapitālu pievienot 1. līmenī uzkrātajam un saņemt abas pensijas daļas kopā, vai arī, noslēdzot mūža pensijas apdrošināšanas līgumu, pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu uzticēt paša izvēlētai apdrošināšanas sabiedrībai, kas katru mēnesi (vai ceturksni, vai gadu) izmaksās daļu no uzkrātā.
70% netic pensiju sistēmai, bet krāj mazāk nekā puse
Finanšu nozares asociācija septembrī paziņojumā medijiem pauda, ka Finanšu ministrijas iecere par 2. pensiju līmeņa līdzekļu "pārdali" – 1. līmenim novirzot 15% un 2. līmenim – 5% –, rada risku mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai, "šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem".
Taču ticība pensiju sistēmai jau tagad nav dzelžaina. Pēc LSM.lv pasūtījuma veiktā "Norstat" aptauja, kas rīkota no 27. augusta līdz 4. septembrim, vēl pirms Finanšu ministrija publiskoja ieceri mainīt iemaksas 2. pensiju līmenī, liecina, ka 70% netic sistēmas spējai nodrošināt cieņpilnu iztiku vecumdienās.
Tam tic tikai 12% aptaujāto, turklāt 7% sistēmai tic, taču tāpat krāj papildus.
18% aptaujāto par to nedomā, 34% netic un krāj vecumdienām papildus, bet 36% netic, taču arī nekrāj papildus.
Visbiežāk sistēmai netic un krāj rīdzinieki (41%), bet vismazāk netic un krāj Latgales iedzīvotāji (24%). Visbiežāk par to nedomā jaunieši 18–29 gadu vecumā, bet visretāk tas neuztrauc iedzīvotājus 40–49 gadu vecumā (12%).
Un arī par saviem pensiju plāniem iedzīvotāji īpaši neinteresējas. Par sava 2. līmeņa pensiju plāna ienesīgumu vispār neinteresējas 29%, reizi 3–5 gados to apskata 7%, ne biežāk kā reizi trijos gados – 13%.
Vairākas reizes gadā sava plāna ienesīgumam seko līdzi 16%, bet reizi gadā – 34%.
Par savu plānu ienesīgumu visbiežāk neinteresējas jaunieši 18–29 gadu vecumā (38%), bet tas neinteresē tikai 22% cilvēku pirmspensijas vecumā (50–59 gadi).
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka 2024. gadā vidēji mēnesī 14 300 iedzīvotāji mainījuši pensiju 2. līmeņa plānu, no kuriem vidēji mēnesī 8600 mainījuši pārvaldnieku.
2023. gadā 2. līmeņa pensiju plānu vidēji mēnesī mainījuši 8600 iedzīvotāji, bet pārvaldnieku 5900 cilvēki, 2022. gadā – 8200 mainījuši plānu, no kuriem vidēji mēnesī 5100 mainījuši pārvaldnieku. 2021. gadā šie rādītāji bija vidēji mēnesī 17 700 un 5200.
Bet tas, cik daudz būtu vai nebūtu jākrāj pašiem, jārēķina katram atkarībā no tā, cik daudz vēlas vecumdienās. Ja pensiju 1. un 2. līmenis nodrošinās, piemēram, 40% vai 30%, bet cilvēks vēlas 80% – tad attiecīgi starpība ir jāsakrāj, norādīja Finanšu nozares asociācija.
Kas jau noticis ar pensiju sistēmu, un kā tas ietekmē pensijas
Kāpēc uzticība pensiju sistēmai ir zema, precīzas atbildes nav, bet var apskatīt, kas līdz šim ar šo sistēmu jau ir noticis. Kad 2001. gadā stājās spēkā 2. līmeņa pensiju sistēma, sākotnēji no algas pensijas uzkrājumiem novirzīja 2%, no 2007. gada – 4%, no 2008.gada – 8%. Likuma pieņemšanas brīdī bija paredzēts, ka no 2010. gada 2. līmeņa pensiju uzkrājumam novirzīs 10%. Taču tas nekad nav piepildījies.
Sākoties krīzei, 2009. gada maijā iemaksas 2. pensiju līmenī samazināja līdz 2%, toreiz solot pēc krīzes pakāpeniski atkal palielināt. Taču 2013. gadā un 2014. gadā pensiju uzkrājumiem sāka novirzīt tikai 4%, 2015. gadā – 5% , un kopš 2016. gada tiem novirza 6%.
Jau pēc krīzes politiķi diskutējuši par iespēju palielināt iemaksas 2. līmenī līdz vismaz iepriekšējiem 8%, taču to domu atmeta vienkārša iemesla dēļ – nebija naudas.
Valdības krīzes laika lēmums samazināja katra individuālos uzkrājumus pensiju 2. līmenī un bija arī apstrīdēts, taču Satversmes tiesa 2010. gadā atzina, ka valdības rīcība atbilst Satversmei.
Tomēr šis lēmums samazināja reālos uzkrājumus un to pensijas daļu, kura veidojas no šiem uzkrājumiem.
Finanšu nozares asociācija portālam LSM.lv skaidroja, ka šī lēmuma dēļ cilvēks saņem mazāku daļu no 2. līmeņa, un, piemēram, pensionējoties, mazāku summu varēs novirzīt Mūža pensijai, kas ir mantojama atšķirībā no 1. līmeņa pensijas.
Ja šogad cilvēks ar vidējo algu pensionējas, tad:
- iemaksas 2. līmenī tagad (ar samazinājumu no 8%) bija 9903 eiro, kopējais uzkrājums, ja uzkrāja 50% aktīvajā plānā, ir 12 417 eiro, bet, izvēloties maksimālo akciju īpatsvara plānu, kad parādījās 75% un 100% akciju plāni, būtu 14 446 eiro.
- Ja iemaksas nebūtu samazinātas no 8%, tad tās būtu 15 072 eiro, uzkrājums 50% aktīvajā plānā – 19 058 eiro, bet, izvēloties maksimālo akciju īpatsvara plānu, – 22 233 eiro.
- Rezultātā pensija apmērs no 2. pensiju līmeņa ar maksimāla riska plānu šim cilvēkam būtu 108 eiro, nevis 70 eiro (starpība 54%), bet aktīvā plāna versijai – 92, nevis 60 eiro mēnesī (starpība 53%).
Krīzes laikā nepatīkumu pārsteigumu piedzīvoja tie, kas jau devušies pensijā, kad valdība nolēma par 10% samazināt viņu ikmēneša pensijas. Šo lēmumu gan Satversmes tiesa vēlāk atzina par neatbilstošu un ieturēto naudu nācās atmaksāt.
Bet savulaik budžeta izdevumu segšanai no sociālā budžeta, no kura maksā arī pensijas, valdība aizņēmās miljardu latu, šo naudu gan pēc tam atmaksāja, bet tas nozīmēja mazākus izdevumus citām budžeta vajadzībām.
Tikmēr kopā ar nodokļu reformu izskanējusī iecere samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% no algas līdz 5%. Šo 1% ieskaitītu pirmajā līmenī, no kura maksā pašreizējiem pensionāriem un nākotnē maksās arī pašlaik strādājošajiem, bet tas potenciāli mazinātu katra strādājošā uzkrājumus 2. līmenī un attiecīgi pensijas daļu, kura veidojas no 2. līmenī uzkrātā kapitāla.
Finanšu nozares asociācija portālam LSM.lv skaidroja, ka pašlaik vidējais uzkrājums uz dalībnieku pensiju 2. līmenī ir virs 6000 eiro. Taču sistēmā kā dalībnieki uzrādīta teju trešdaļa "mirušo dvēseļu" – cilvēku, kas jau sen ir izceļojuši no Latvijas, nesaņem šeit algu un nemaksā sociālās iemaksas, vai tādi, kas iemaksā ļoti neregulāri. Aktīvam dalībniekam vidējais uzkrājums drīzāk ir tuvu 10 000 eiro.
Šādam 2. līmeņa dalībniekam, kas saņem vidējo algu valstī, par 1 procenta punktu zemākas iemaksas 5 gadus no vietas rezultēsies par 1200–1500 eiro jeb par 6,5% zemākā kopējā pensiju 2. līmeņa uzkrājumā. 10 gadu laikā 1 procenta punkta iemaksu cena vidējam dalībniekam ir 3000–3500 eiro jeb gandrīz 10% no viņa uzkrājuma.
Samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% uz 5%, lielākie zaudētāji būtu jaunākie dalībnieki, lēsa Finanšu nozares asociācija. Tie, kam visu uzkrāšanas periodu iemaksu likme būs 5% no algas, pensiju 2. līmenī uzkrās par 16,7% mazāk, nekā varētu uzkrāt ar likmi 6%. Tie, kam pensijas vecums tuvāk, zaudēs mazāk – ja 10 gadi līdz pensijai, tad aptuveni 4%, bet, ja 5 gadi, tad aptuveni 2%.
Finanšu ministrija, aizstāvot ieceri, apgalvoja, ka izmaiņas nākotnes pensijas neietekmēšot, jo valsts indeksē 1. līmeņa kapitālu atbilstoši inflācijai un algu kāpumam, bet finanšu nozares bažas skaidroja ar sektora saprotamu vēlmi saglabāt biznesa darbības apjomu.
Finanšu nozares asociācija portālam LSM.lv norādīja, ka, "skatoties, piemēram, uz nākamajiem trīs gadiem, aptuvenas aplēses rāda, ka ietekme uz pārvaldnieku nesaņemtajām komisijām nav būtiska, tas ir aptuveni 1 miljons eiro jeb aptuveni 2% no kopējiem komisiju ieņēmumiem vidēji gadā", rēķinot pēc šī brīža komisijām.
Būtiska ietekme uz šiem ieņēmumiem būs Latvijas Bankas virzītajam ierosinājumam par maksimālo komisiju samazinājumu, kur komisijas no šī brīža 0,45% tieksies uz 0,2%, atzina asociācija.
Kas krājcūciņai vēderā, un kurš maksās pensijas nākotnē?
Lai gan Labklājības ministrijas dati liecina, ka sociālajā budžetā pēdējos 10 gados pakāpeniski veidojas uzkrājums, tas tomēr nav pietiekams.
Finanšu ministrija portālu LSM.lv informēja, ka šogad janvārī–augustā valsts speciālā budžeta pārpalikums saskaņā ar operatīvajiem datiem ir 300,8 miljoni eiro.
Augusta beigās speciālā budžeta uzkrājums kontos Valsts kasē veidoja 2,3 miljardus eiro (tajā skaitā 1,4 miljards eiro ir izvietoti termiņnoguldījumos Valsts kasē, par kuriem speciālais budžets saņem procentus).
Labklājības ministrija (LM) portālam LSM.lv norādīja, ka jau 1995. gada pensiju reformas koncepcijā bija pausts, ka, piemēram, Zviedrijā ir 5 gadu finanšu līdzekļu rezerve pensiju budžetā. Pietiekamam uzkrājumam speciālajā budžetā vismaz 2,5 gadu izdevumu apmērā ir jābūt prioritārai.
Bet šobrīd pensiju speciālā budžeta uzkrātais atlikums vēl nesasniedz viena gada rezervi, atzīst LM.
Ministrija arī skaidroja, ka pašreizējā pensiju sistēmā nozīmīga loma ir demogrāfiskajai situācijai – samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas nozīmē, ka nākotnē būs mazāk cilvēku, kas maksās sociālās iemaksas, lai uzturētu nākotnes pensionārus.
Pašlaik pēc OECD datiem Latvijā pensionāriem ienākumu aizvietojamības rādītājs ir virs 50%. Pēc banku prognozēm tas mazināsies, un Finanšu nozares asociācijas prognoze ir 40% nākamo 20–30 gadu laikā.
Asociācijas padomnieks Andris Kerls publiski paudis, ka šobrīd viena pensionāra pensiju 1. līmenī uztur trīs strādājošie, bet 2050. gadā tie būs divi strādājošie uz vienu pensionāru. Ienākumu un strādājošo daļas samazinājums gaidāms par 33%.
Ir arī Latvijas Bankas pētījums par šo, kur prognozes ir ļoti negatīvas (1.+2. pensiju līmeņi) –16,5% uz 2080. gadu, ja nekas nemainīsies demogrāfijā.
Bet Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, norādot uz negatīvām demogrāfijas tendencēm, mudināja "visiem kopīgi apzināties esošos riskus un atbilstoši rīkoties ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāru interesēs".
Risinājums – bāzes pensija?
Un Labklājības ministrija apzinās. Tās piedāvātais iespējamais risinājums ir tā saucamās "bāzes pensijas" noteikšana.
"Bāzes pensija" tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem. "Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums atbilstoši personas nostrādātajiem gadiem, ko no valsts pamatbudžeta maksātu klāt tai pensijai, kas aprēķināta no sociālā nodokļa iemaksām, LSM.lv informēja ministrija.
"Bāzes pensija nodrošinātu to, ka, neskatoties uz demogrāfiskās slodzes negatīvajām izmaiņām, personām tiktu nodrošināts samērīgs atvietojums, salīdzinot ar iepriekš gūtajiem ienākumiem," skaidroja ministrija.
Bet, lai pensiju speciālais budžets arī turpmāk būtu finansiāli stabils gan pret ekonomisko un finanšu krīžu ietekmēm, gan demogrāfiskiem – novecošanās – izaicinājumiem, svarīgākais priekšnoteikums ir savlaicīga un pietiekoša finanšu uzkrājuma veidošana.
Šī nauda būs nepieciešama pensiju budžeta deficīta segšanai tālākajos gados, pauda LM.
Sociālā nodokļa pārpalikums, kas veidojas demogrāfiski un ekonomiski labvēlīgos gados, ir uzkrājams, savukārt vēlāk demogrāfiski vai citādi nelabvēlīgos gados uzkrājumu izmantos, lai nodrošinātu pensiju izmaksu.
Savukārt viens no variantiem virzībai uz "bāzes pensiju" ir piemaksas pilnveidošana, kuru šobrīd saņem pensionāri par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Piemaksas piešķiršana pie visām vecuma pensijām un tās apmēra noteikšana atbilstoši personas darba stāžam būtu taisnīga pret visiem vecuma pensijas saņēmējiem.
Pašlaik norit darbs pie bāzes pensijas koncepcijas, līdz ar ko arī diskusijas saistībā ar bāzes pensiju turpināsies; šis darbs ir paredzēts arī valdības rīcības plānā uz 2026. gadu, informēja ministrija.
Bet tam nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no izvēlētā risinājuma, tomēr bāzes pensijas ieviešana plānota pakāpeniska, jo tai būs būtiska finanšu ietekme, atzina LM.
Bet Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" otrdien, 17.septembrī, uzsvēra, ka pašlaik nav politiska uzstādījuma palielināt pensiju vecumu, un viņš uzskata, ka tuvākajos gados tāda arī nebūs.
Vēlme indeksēt visu pensijas apmēru
Labklājības ministrija arī uzskata, ka būtu jāindeksē viss pensijas apmērs vai vismaz līdz vidējās iemaksu algas valstī lielumam.
Indeksācijas mērķis ir kompensēt inflācijas ietekmi, lai saglabātu piešķirtās pensijas sākotnējo vērtību.
Katru gadu indeksējot pensijas, tiek noteikta robeža (50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās algas valstī), līdz kurai pensijas daļu indeksē.
Līdz ar to pensijas daļa, kas pārsniedz šo robežu, nav pasargāta no inflācijas ietekmes, attiecīgi samazinās cilvēka pirktspēja.
Kopš 1996. gada pensijas apmērs ir atkarīgs no individuālajām sociālā nodokļa iemaksām – jo no lielākas algas un ilgāku laiku tās maksātas, jo lielāks ir pensijas apmērs.
Tādējādi rodas pretruna – cilvēkiem, kas aktīvi darbojušies darba tirgū un sociālo nodokli maksājuši no lielākas algas un ilgāk, un kuru godprātīgi nopelnītais pensijas apmērs pārsniedz 50% no iepriekšējā gada vidējās algas valstī, nepārskata visu pensiju, un viņu pensija ar katru gadu zaudē savu vērtību.
LM sniegusi šo iniciatīvu kā prioritāro pasākumu, veidojot 2025. gada budžetu.
Ministrijas aplēses liecina – ja 2025. gadā indeksētu visu pensijas apmēru, papildus būtu nepieciešami 7,3 miljoni eiro (trīs mēnešiem), 2026. gadā – 34,2 miljoni eiro, 2027. gadā – 53,5 miljoni eiro.
Tā kā pensijas izmaksā gan no speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta (piem., izdienas pensijas), tad indeksācijai papildus nepieciešami līdzekļi no abiem šiem budžetiem, jo indeksācijas palielinājums tiek segts no tā budžeta, no kura izmaksā konkrēto pensiju.
