"Pēc mūsu aplēsēm – tikai 13 pašvaldībām būs finansējuma pieaugums tāds, kas uzlabo situāciju, bet 30 pašvaldībām līdzekļu nepietiks – citai vairāk, citai mazāk, jo izmaksu kāpums, kas pašvaldībai ir obligāti jādara, ievērojami pārsniedz budžeta pieaugumu," skaidroja Krauklis.
Finanšu problēmas pārsvarā ir mazākajām pašvaldībām, izņemot dažas lielās pašvaldības Latgalē. Bet naudas pietiek Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, kurām budžeta pieaugums ir virs 10%, ir arī dažas pašvaldības ārpus Rīgas reģiona, kurām pieaugums ir 9%.
Pēc neformālajām sarunām ar Finanšu ministriju Krauklim ir cerības domāt, ka nabadzīgākajām pašvaldībām piedāvājums tiek gatavots.
"Bet mani uztrauc, ka vairums pašvaldību ir vidējas pašvaldības – līdzīgi kā Latvijas vidusslānis, kuram arī šodien Latvijā ir lielas problēmas, jo maksājumu kāpums liels, bet nekāda sociālā palīdzība nepienākas. Šīm pašvaldībām budžeta pieaugums ir 4–5% robežās, un tās no veselīgas pašvaldības kļūst par nabago galu, kas nav uz labu," situāciju novados iezīmēja Krauklis.
Tādēļ nākamgad bez papildu valsts atbalsta pašvaldībās var rasties lielas problēmas, kuras ātri sajutīs iedzīvotāji.
"Nākamgad vienīgā iespēja ir papildu dotācija no valsts budžeta, kas nemaz nav tik liela – lai sasniegtu 8%, kas ļautu dzīvot tā, kā šogad, ir nepieciešami 25,5 miljoni eiro. Uz visa lielā valsts budžeta fona tā nav liela summa, un atcerēsimies, ka pagājušajā gadā šī īpašā dotācija bija 45 miljoni eiro," pavēstīja Krauklis.
Uz jautājumu, vai tā dēvētās bagātās pašvaldības varētu palīdzēt tiem novadiem, kuriem gaidāmas grūtības, Krauklis atzina, ka arī Pierīgas pašvaldībām ir savs problēmu loks, un pateikt, ka tās nevarēs būvēt bērnudārzus, arī nebūtu pareizi.
"Ilgtermiņā jādomā par pašvaldību ienākumu bāzes palielināšanu, lai tās pašvaldības, kas ir tālāk no Rīgas, spētu pašfinansēties. Bet tā ir politiska izšķiršanās, tas nozīmē, ka jāatgriežas pie tā, ka pašvaldībai paliek daļa no meža resursu izmantošanas nodokļa, kas šobrīd vispār nenotiek. Iespējams, [jāpalielina ienākumi] vēl no kādiem nodokļiem, vai tā būtu daļa no PVN vai akcīzes," iespējamos risinājumus izteica Krauklis.
Vienlaikus viņš atzina, ka šādas izmaiņas jau nākamā gada budžetā panākt nevarēs, tādēļ vienīgā iespēja ir papildu dotācija 25,5 miljonu eiro apmērā.
Krauklis arī pavēstīja, ka saistībā ar pieaugušajiem kredītmaksājumiem ir panākta neformāla vienošanās nākamgad pašvaldībām samazināt aizdevumu pamatsummu, to pārceļot uz līguma beigām. "Tas ir pareizs lēmums šajā situācijā, bet nerisina kopumā problēmu," piebilda Krauklis.
KONTEKSTS:
Augstie kredītprocenti, algu pieaugums un citu pašvaldībām uzticēto funkciju finansēšana, plānojot nākamā gada budžetus, bažīgas dara pašvaldības, kam trūkst naudas. Ienākumi pieaug, bet ne tik daudz, cik vajadzētu pamatvajadzību finansēšanai. Pašvaldībām pietrūkst naudas, lai segtu, piemēram, minimālās algas pieaugumu un policijas izveidi. Pārsvarā grūtības ir pašvaldībās, kas ir tālāk no Rīgas.
Finanšu ministrija piedāvājusi bagātākajām pašvaldībām palīdzēt nabadzīgākajām, bet vietvaras nepiekrīt. Izskanējis, ka līdzekļus pašvaldības varētu aizņemties no Valsts kases. Konkrētu risinājumu Pašvaldību savienība kopā ar Finanšu ministriju plāno rast tuvākajā laikā.
