Ministru prezidente norādījusi, ka ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība") vienojusies valsts budžeta likumprojektu paketē nevirzīt attiecīgos likuma grozījumus, lai novērstu iedzīvotāju nevajadzīgu apgrūtināšanu ar birokrātiju.
Lai novērstu iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju, esmu vienojusies ar finanšu ministru @aseradens budžeta paketē nevirzīt grozījumus likumā par "Par IIN", kas paredz fizisko personu obligāto ienākumu deklarēšanu. Šie grozījumi būs jāpārstrādā.
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) October 16, 2023
Siliņa, kura nepiedalījās pagājušās nedēļas valdības sēdē, kad virzīts likumprojekts, ieceri sauc par brāķi. Iecerētās prasības viņa uzskata par iedzīvotāju apgrūtināšanu ar nevajadzīgu birokrātiju. Piemēram, papildus prasībai par ienākumu deklarēšanu bija paredzēts arī tas, ka jādeklarē dāvanas, kas saņemtas ne no radiniekiem, virs simt eiro.
"Tā ir, ka Ministru prezidentes nav klāt, un tad kaut kā nesanāca varbūt iedziļināties tajā jautājumā. Bet tā varbūt tāda ironija. Skaidrs, ka daļa no arī jautājumiem, kas reizēm parādās Ministru kabinetā, nav noslēpums – ir sagatavoti vai sākuši tapt iepriekšējās valdības laikā. Tas prasa arī zināmu iedziļināšanos politiski. Un ne vienmēr cilvēki, kas strādā pie konkrētiem jautājumiem ierēdniecības līmenī, spēj paskatīties uz to no iedzīvotāju pielietojuma viedokļa," sacīja Siliņa.
Likumprojektu nodos sabiedriskajai apspriešanai
Pēc koalīcijas sanāksmes premjere norādīja, ka likumprojekts tiks izņemts no budžeta likumprojektu pakotnes un nodots sabiedriskai apspriešanai, tāpat gaidāmajai jaunajai Valsts ieņēmumu dienesta vadībai viens no uzdevumiem būs piedāvāt, kādā veidā vispārīgā deklarēšanās varēs notikt, sacīja Siliņa.
Vaicāta sīkāk par sabiedrības iesaistīšanu šo likuma izmaiņu veidošanā, politiķe minēja vairākas pieejas, arī atklātu diskusiju rīkošanu.
Tāpat Siliņa norādīja, ka tagad jautājums būs mediju dienaskārtībā.
Valdība gan jebkurā gadījumā saglabā mērķi šādu prasību ieviest.
"Nodoms politiski, ka tādu vispārējo deklarēšanu vajag, ir labs un pareizs. Tāda kopējā nostāja nemainās tajā. Bet no tāda lietotāja viedokļa to varētu izstrādāt daudz labāk," sacīja premjere. Premjerministre norādīja, ka, tāpat kā tas jau ir izdarīts Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijai ir pareizi virzīties uz vispārējo deklarēšanos, kas jau sen noteikta arī ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.
Līdzīgi norādīja finanšu ministrs: "Ņemot vērā, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts ir ļoti nozīmīgs jautājums visai Latvijas sabiedrībai, rosināšu par tā saturu un ieviešanu nodrošināt plašākas diskusijas un konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī izņemt šos likuma grozījumus no nākamā gada valsts budžeta paketes.
Uzskatu, ka plānotie grozījumi Saeimā būtu jāizskata vispārējā kārtībā jeb trijos lasījumos pēc valsts budžeta apstiprināšanas."
Pagājušās nedēļas valdības lēmumā bija norādīts – deklarācija par nākamā gada ienākumiem būs jāiesniedz 2025.gadā, bet nu nav zināms tas, vai prasība spēkā stāsies tai iepriekš paredzētajā laikā vai vēlāk. Pēc premjeres teiktā, svarīgi šobrīd būs tas, kā valdībai sekmēsies diskusija ar sabiedrību un jau jauno Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, ko šobrīd vēl meklē konkursā.
KONTEKSTS:
Valdība pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē atbalstīja IIN likuma grozījumus, kas citstarp paredz iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu no 2025. gada padarīt par obligātu. Tiesa, iecerēti daži izņēmumi, tostarp no deklarācijas iesniegšanas būs atbrīvota lielākā daļa pensionāru.
FM skaidroja, ka ar iecerēto obligāto ienākumu deklarēšanu plānots nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un optimālai nodokļa nomaksas kontrolei. Vienlaikus uzņēmēji norādīja uz absurdām prasībām, piemēram, deklarēt dāvanas virs 100 eiro.
