Lai arī Saeima ārkārtas sēdē vēl lems par valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu nodošanu skatīšanai komisijās, darbs jau ir sācies. Saeimas Budžeta un finanšu komisija uzklausīja vairāk nekā desmit valsts iestāžu atziņas par tām paredzēto finansējumu. Tās ir neatkarīgās institūcijas, kuru finansēšanu atšķirībā, piemēram, no ministrijām, valdība tieši neietekmē.
To ir kopumā 14 – Valsts prezidenta kanceleja, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, Tieslietu padome, Ģenerālprokuratūra, Tiesībsarga birojs, Valsts kontrole, Datu valsts inspekcija, Konkurences padome, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija un Finanšu ministrija.
"Šī gada 19. septembrī lēma par izdevumu pieauguma ierobežojumu, arī neatkarīgās institūcijas tika aicinātas ievērot šo 2,6% pieaugumu atalgojuma fondam. Visas neatkarīgas institūcijas ir šo aicinājumu ievērojušas un piekritušas tādam pašam ierobežojumam kā visā valsts pārvaldē," skaidro Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.
Iestāžu pārstāvji raiti viens pēc otra Saeimas Budžeta komisijai komentēja, ka nav pretenziju par budžeta plānos ierakstīto.
Visās šajās no valsts budžeta finansētajās institūcijās ierobežos atlīdzības palielinājumu par 2,6%. Tas attieksies arī uz Valsts prezidenta atalgojumu un eksprezidentu pensijām.
Daļa minēto iestāžu kā Satversmes tiesa, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa nākamajā gadā saņems vienreizēju atbalstu informācijas sistēmas drošības uzlabošanai. Tas saistāms ar šo iestāžu iekļaušanu kritiskās infrastruktūras iestāžu lokā.
Atbildīgajā komisijā budžeta maratons pa īstam sāksies nākamajā otrdienā. Tad par to, kā katru gadu, notiks sarunas ar premjeri, finanšu ministru, nozaru ministriem. Divos lasījumos izskatīs gan pašu budžetu, gan 31 pavadošo likumprojektu.
