Jau pirms streika šim aviobūves milzim neklājās viegli, jo iepriekš trauksmes cēlēji Kongresā liecināja, ka "Boeing" ražošanas procesā peļņas gūšanu nostāda augstāk par drošības un kvalitātes jautājumiem, pārkāpjot paša uzņēmuma noteikumus. Tas izpaudās dažādos incidentos un pat aviokatastrofās ar "Boeing" ražotajām lidmašīnām, kuru dēļ ar atsevišķiem modeļiem aviokompānijas uz laiku bija pārtraukušas lidojumus.
Pret uzņēmumu tika vērstas arī dažādas pārbaudes un izmeklēšanas. Bet septembra sākumā situācija turpināja pasliktināties, jo sākās darbinieku streiks Sietlas reģionā.
Kopumā uzņēmums nodarbina 171 000 strādājošo un streikā piedalās vairāk nekā 30 000 mehāniķu. Darbinieki pieprasa lielākas algas un pirms desmit gadiem atcelto tradicionālo pensiju atjaunošanu.
"Esmu šeit pieklājīgas algas dēļ mums visiem, ne tikai vecākiem darbiniekiem. Esmu no jaunās paaudzes un vēlos to pašu, ko vēlas vecie darbinieki. Cenas kāpj, un Sietla ir viena no dārgākajām pilsētām, kur dzīvot. Vienkārši labu dzīvi [gribam], pieklājīgu algu. Neko daudz, bet pieklājīgu samaksu," stāstīja viens no streikotājiem.
Sarunas ar arodbiedrību, lai gan notikušas, tomēr oktobra sākumā izgāzušās, tādēļ neizskatās, ka streiks varētu beigties drīz. Streika dēļ kompānijai no nākamā uz 2026. gadu nācies atlikt jaunā modeļa lidmašīnu "777X" pirmās piegādes.
Tā jau nav pirmā reize, kad piegādes atliktas, jo sākotnēji tām bija jāsākas jau 2020. gada janvārī. Viens no pasūtītājiem ir Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija, kas diezgan plaši izmanto "777" modeļus.
Aviokompānijas vadītājs Tims Klārks nav slēpis sašutumu, sakot, ka viņam ar "Boeing" būšot nopietnas sarunas. Tāpat 2027. gadā plānots pārtraukt kravas lidmašīnu "767 Freighter" ražošanu.
"Boeing" darbojas arī militārajā un kosmosa jomā. Militārajā jomā tas ražo, piemēram, lidaparātus, taču ASV armija norādījusi, ka kopumā tai šobrīd neesot pamata satraukties, ka tiktu traucētas piegādes.
Taču "Boeing" finanšu direktors Braiens Vests gan izteicies, ka atsevišķas ar valdību noslēgtās programmas var tikt ietekmētas. "Boeing" jau iepriekšējos gados zaudēja daudz naudas valdības noslēgtajos projektos inflācijas dēļ.
"Mēs prātojam, kā šajā iesaistīties Baidena administrācijai. Tā viņiem ir dilemma, jo parasti [ASV prezidenta] Džo Baidena administrācija ir arodbiedrību pusē un arodbiedrībai šobrīd ir priekšrocība," sacīja aģentūras "Bloomberg" analītiķe Džūlija Džonsone. "Arī administrācija staigā pa salīdzinoši plānu ledu – kad un kā iesaistīties. Un "Boeing" problēmas nav tikai komerciālajā sektorā. Problēmas parādās arī aizsardzības sektorā, un tas notiek laikā, kad citi aizsardzības uzņēmumi kaļ naudu, ja tā var teikt. Tātad ir jautājums, vai Pentagons pārstrukturēs šos līgumus ar "Boeing", kas parakstīti pirms desmit gadiem, kad "Boeing" peldējās naudā. Jo uzņēmums finansiāli "asiņos" vēl vismaz divus gadus."
Skaidrs, ka streika un ražošanas problēmu dēļ tuvākajā nākotnē "Boeing" sarežģījumi, visticamāk, turpināsies. Prognozes liecina, ka zaudējumi trešajā ceturksnī būs lieli.
Streiks vien jau radījis 3 miljardu dolāru zaudējumus, bet lielāko daļu naudas uzņēmums saņem no lidmašīnu pārdošanas.
Šonedēļ "Boeing" paziņoja par plāniem piesaistīt finanšu līdzekļus līdz pat 25 miljardu dolāru apmērā. To plānots paveikt ar akciju vai obligāciju pārdošanu. Uzņēmums arī noslēdzis vienošanās ar vairākām bankām par aizdevuma iegūšanu desmit miljardu dolāru apmērā. Papildus plānots likvidēt 10% darbavietu.
