Eiropas Sociālās apdrošināšanas platformas (ESIP) un Medikamentu novērtēšanas komitejas (MEDEV) apkopotais pētījums, ar kuru ekskluzīvi iepazīstināts medijs "Politico", liecina, ka Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Spānijā, Beļģijā un Latvijā, izdevumi par zālēm ir lielāki un iemesls ir zāļu dārdzība, kas ir galvenais farmācijas izdevumu virzītājspēks.
Jaunais ziņojums sagatavots, neraugoties uz farmācijas nozares pārstāvju izteiktām bažām, ka nauda, ko valstu valdības tērē zālēm, samazinās. Uz to medijiem norādījuši farmācijas nozares pārstāvji, sakot, ka, piemēram, Francijā pirms pieciem gadiem izdevumi par zālēm veidoja 14 % no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem, bet šobrīd tie ir 9%.
Tomēr ziņojumā norādīts, ka absolūtie izdevumi par zālēm tomēr pieaug visās jomās.
Īpaši izteikti tas bija vērojams pagājušā gadā, kad dažās valstīs zāļu izdevumu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija no 4 % līdz 13 %.
Latvijā pieaug valsts izdevumi zālēm
Aplūkojot Latvijas statistiku par to, cik valsts piešķir naudu kompensējamām zālēm, redzams pieaugums no 185 miljoniem eiro 2020. gadā līdz 270 miljoniem pagājušā gadā.
Savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā kompensējamām zālēm valsts tērējusi 284 miljonus eiro.
Tomēr, lai gan statistikas ailītēs var redzēt, ka nauda kompensējamām zālēm Latvijā palielinās, vajadzību ir krietni, krietni vairāk un pacientu, kuriem zāles būtu nepieciešamas, bet valsts tās nespēj kompensēt, ir simtiem. Piemēram, šobrīd Veselības ministrijas makā trūkst 150 miljoni eiro, lai nosegtu visas akūti nepieciešamās vajadzības kompensējamo zāļu jomā.
To, ka Latvijā visiem tiem, kuriem ir nepieciešamas zāles, valsts naudas nepietiek, liecina arī Nacionālā veselības dienestā saņemtie iesniegumi individuālai kompensācijai, kas katru gadu aizvien pieaug un šogad vien sasniedz 888.
Ziņojumā aicina politiķus nepieļaut veselības aprūpes sistēmas graušanu
"Politico" pētījumā min arī citu valstu piemērus, proti, Francijā pagājušā gadā kompensējamie izdevumi par zālēm sasniedza 38,5 miljardus eiro, kas ir par 8,5 procentiem vairāk nekā 2022. gadā.
Beļģijā izdevumi par zālēm no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 9 % līdz 6,5 miljardiem eiro, bet Nīderlandē šajā periodā tie pieauga par gandrīz 4 % līdz 8 miljardiem eiro.
Ziņojuma secinājumā pausts aicinājums politikas veidotājiem Eiropas un valstu līmenī "nepieļaut valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu graušanu, īstenojot politiku, kas pārmērīgi stimulē farmācijas ražotājus, radot arvien pieaugošas un nepieejamas cenas".
Eiropas Savienībā pašlaik pārskata farmācijas jomas tiesību aktus, lai līdzsvarotu nozares monopola stimulus un uzlabotu piekļuvi jaunām farmaceitiskām zālēm.
