ĪSUMĀ:
- Finanšu ministrija brīdināja – Latvija var pazaudēt ap 400 miljoniem eiro ES fondu naudas.
- Šie līdzekļi iepriekš bija paredzēti citām satiksmes jomas lietām, piemēram, bateriju vilcieniem.
- SM naudu vēlas pārdalīt citiem mērķiem – ieguldīt "Rail Baltica" stacijās.
- Tad jau tuvāko gadu laikā stacijas varētu izmantot ar esošajiem vilcieniem.
- Finanšu ministrs to vērtē pozitīvi: Tad pavirzāmies kaut kā uz priekšu.
- Satiksmes ministrija: Ja Eiropas Komisija pasaka "nē", ir plāns "B".
- No klimata un enerģētikas ministra izskan iecere naudu pārdalīt arī citām nozarēm.
- SM ieceres realizācija atkarīga no Eiropas Komisijas lēmuma; tas varētu sekot līdz gada beigām.
Naudu vēlas ieguldīt "Rail Baltica" stacijās
Augusta beigās valdības sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji brīdināja savus kolēģos no satiksmes nozares, norādot, ka nekā nedarīšanas gadījumā gar degunu var paslīdēt ap 400 miljoniem eiro.
Toreiz finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Tā situācija sāk kļūt kritiska, ja mēs septembra laikā nepieņemam lēmumus. Tas jau neattiecas tikai uz mums vien, tā ir Eiropas Komisija, kas piekrīt vienam vai otram mūsu plānam."
Kā tagad norādīja Ašeradens, aina ir gaišāka. SM naudu vēlas ieguldīt "Rail Baltica" starptautiskajās stacijās tā, lai tās jau tuvāko gadu laikā varētu izmantot ar esošajiem vilcieniem.
Proti, līdz lietojamam līmenim pabeigt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēku un jauno Rīgas lidostas staciju, kā arī piebūvēt apmēram 3,5 kilometru garu jauno posmu starp esošajām sliedēm un lidostu.
"No mana viedokļa raugoties, atbalstīt "Rail Baltica" risinājumu būtu jēdzīgi. Tad mēs vismaz pavirzāmies kaut kā uz priekšu gan ar tām stacijām, gan ar to risinājumu "Rail Baltica" savienojumam ar Rīgu. Bet Eiropas Komisijai arī ir savs redzējums par to, kā tiem līdzekļiem jābūt izmantotiem. Tā ka gaidīsim atbildes," atzīmēja finanšu ministrs.
Ja Eiropa nepiekritīs, esot plāns "B"
Šie līdzekļi iepriekš bija paredzēti citām lietām, piemēram, bateriju vilcieniem, kas nomainītu tagadējos dīzeļvilcienus.
Ja Eiropas Komisija Latvijas plānam dotu zaļo gaismu, tad naudas pietiktu, lai tagadējos "Škoda" vilcienus novirzītu satiksmei no Rīgas centra līdz lidostai, apgalvoja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Lai gan Briškens norādīja, ka šī ir absolūta prioritāte, gadījumam, ja Eiropas Komisija pasaka "nē", teorētiski esot arī plāns "B".
"Skaidrs, ka mums dzelzceļa sistēmā ir vesela virkne nākamā līmeņa projektu, kuros jāturpina ieguldīt. Tai skaitā staciju modernizācijā, līniju ātruma paaugstināšanā. Katrā ziņā šajās nozarēs ir tik milzīgs investīciju deficīts, ka mēs pilnīgi noteikti cīnīsimies, lai visos šos investīciju līdzekļus saglabātu tieši transporta nozarē," norādīja Briškens.
Eiropas Komisijas lēmumu varētu gaidīt līdz gada beigām
Augusta valdības sēdē, kad iepriekšējo reizi tika runāts par šo ES fondu apguvi, vairāki ministri izteica iespēju – ja SM naudu neapgūs, tad to vajadzētu novirzīt citām nozarēm. Šādu ideju spēkā arī šodien uztur klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Tieši Meļņa partija ZZS, kas ir viens no trim šā brīža koalīcijas spēkiem, par "Rail Baltica" teikusi, ka līdz konkrētas skaidrības ieviešanai projekta būvniecība, iespējams, būtu jāiesaldē.
Melnis gan trešdien norādīja, ka šādas investīcijas, pārdalot ES fondu naudu, atbalstītu.
"Tur ir jāsaprot arī tas, no kurienes tā nauda tiek paņemta. Protams, tā nauda tiek paņemta no projektiem, kur varbūt tie termiņi kavējas, kur saprotam, ka to naudu pazaudēsim. Pie tāda varianta, protams, – vai pazaudēt naudu, vai to ieguldīt kaut kur, – tad labāk ieguldām kaut kur. Kaut vai "Rail Baltica". Bet to naudu nepazaudējam un ieguldām," sacīja Melnis.
Pēc finanšu ministra Ašeradena teiktā, Eiropas Komisijas lēmums par to, vai ļaut Latvijai šādā veidā novirzīt ES fondu naudu "Rail Baltica", varētu būt gaidāms līdz šā gada beigām.
Finanšu ministram Ašeradenam Saeimā, kur trešdien sāka darbu ar 2025. gada valsts budžetu, trešdien nācās atbildēt uz vairākiem ar budžetu un arī ar "Rail Baltica" saistītiem jautājumiem. Īpaši deputātus interesēja tas, kādēļ budžetā nav ieplānots vairāk naudas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai. Pēc sarunas ar deputātiem Ašeradens norādīja, ka, neskatoties uz to, ka uz Saeimu jau atnests pilnībā sakomplektēts budžets, parlamentāriešiem vēl būs iespējas ieviest savas korekcijas. Tomēr gadījumā, ja kaut kur izdevumi tiks palielināti, deputātiem uzreiz būs jāiesniedz arī tas, kur savukārt izmaksas varētu samazināt.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
