ĪSUMĀ:
- Saeima pirmajā lasījumā šodien skata valdības sagatavoto 2024. gada budžeta piedāvājumu.
- Budžetā uzsvērtas trīs galvenās prioritātes: aizsardzība, izglītība un veselība.
- Premjere aicina ministrus uzdrīkstēties un pieņemt drosmīgus lēmumus.
- Siliņa aicināja Saeimas deputātus, vērtējot un uzlabojot budžetu, raudzīties pāri opozīcijas un pozīcijas vērtējumam.
- Finanšu ministrs kā galveno ekonomikas virzītājspēku min investīcijas.
- Ašeradens: Veidojot budžetu, centāmies izvairīties no būtiskas nodokļu paaugstināšanas.
Aicinot atbalstīt par drošības un ilgtspējas dēvēto valsts budžeta projektu, premjerministre Siliņa norādīja, ka valsts aizsardzība un suverenitāte ir mērķi, kas stāv pāri visam, un tiem jāstāv pāri arī ierastajam koalīcijas un opozīcijas dalījumam.
Siliņa norādīja, valdība spērusi "drosmīgu soli", lemjot attīstīt Latvijas vietējo militāro industriju, iesaistoties militāro preču attīstībā un ražošanā. "Šim mērķim mēs vēlamies veidot valsts uzņēmumu, kas sadarbosies ar vietējiem privātajiem ražotājiem, kā arī darbosies kopā ar ārvalstu kompānijām tādā veidā, lai Latvija iekļūtu munīcijas ražošanas starptautiskajās piegādes ķēdēs."
Tikmēr ekonomikas jomā mērķis ir celt valsts konkurētspēju, orientējoties uz eksportu un produktivitāti.
"No Eiropas Savienības fondiem 2024. gadā budžetā ekonomikai kopumā būs pieejami 1,6 miljardi eiro. Manuprāt, tas ir gana iespaidīgs cipars, lai mēs varētu teikt, ka tas ir vēsturiski gana liels finansējums, kas sekmēs uzņēmējdarbību un valsts ekonomiku kopumā," pauda Siliņa,
norādot, ka Latvijai ir izcils potenciāls attīstīt vēja enerģiju, ūdeņraža tehnoloģijas, atjaunojamo energoresursu jomas.
"Valsts pārvaldē mums ir jācīnās ar tādu sentimentu, ka visdrošāk ir neko nedarīt, neuzņemties atbildību, jo tad mēs nekļūdīsimies un arī nesaņemsim sodu. Manuprāt, svarīgākais ir rezultāts, nevis process, un to es arī vēlos šajā valdībā parādīt," deputātiem pauda Siliņa, aicinot ministrus uzdrīkstēties un pieņemt drosmīgus lēmumus.
Runājot par izglītību un veselību, Siliņa norādīja, ka valdības mērķis ir droša valsts, kurā bērni var redzēt savu un savu bērnu nākotni gan šodien, gan pēc 10, 20 gadiem un vairāk. "Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir vajadzīga kvalitatīva izglītība un pieejama veselības aprūpe, kas nav ekstra vai bonuss, bet gan būtisks priekšnoteikums," teica Siliņa.
Siliņa sacīja, ka Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju mēdz dēvēt par "problēmu ministrijām", tāpēc valdība vēlas papildu finansējumu īpaši ieguldīt šajās nozarēs, lai tās attīstītu.
"Es pozitīvi vērtēju, ka par budžeta prioritātēm mēs spējām vienoties valstiski, mums nebija "deķa vilkšanas" savstarpēji starp koalīcijas partneriem, bet kopīga izpratne, ka esošajā situācijā veselības aprūpē un izglītībā patiešām ir jāiegulda būtisks finansējums, lai mēs izkustētos no vietas un ietu uz priekšu," sacīja premjere.
"Es vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veselāki, izglītotāki un pats galvenais – lai mēs visi būtu drošībā," aicinot deputātus atbalstīt 2024. gada valsts budžetu, sacīja Siliņa, paužot cerību, ka deputāti izvērtēs un uzlabos valdības piedāvājumu, skatoties pāri pozīcijas vai opozīcijas vērtējumam.
Finanšu ministrs: Ekonomikas izaugsmē nozīmīgs cilvēkkapitāls
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), aicinot atbalstīt sagatavoto budžeta likumprojektu, norādīja, ka to īpaši atbildīgi likusi sagatavot ekonomiskā nenoteiktība, ģeopolitiskā nestabilitāte, hibrīdkara apdraudējums, kā arī nesavtīgs atbalsts Ukrainai.
Ministrs norādīja, ka ekonomikas izaugsmei būtisks faktors ir cilvēkkapitāls, jo tikai ar zināšanām un prasmēm apveltīti un veseli valsts iedzīvotāji var veicināt valsts ekonomisko izaugsmi, kāpināt uzņēmuma konkurētspēju, paplašināt eksporta iespējas, ražot sarežģītākus produktus un sniegt pakalpojumus starptautiskajos tirgos.
Ašeradens prognozēja, ka vidējā alga Latvijā no 1524 eiro 2023. gadā pieaugs līdz vismaz 1806 eiro 2026. gadā un algu līmeņa kāpums paātrinās izmaiņas uzņēmējdarbībā, "skaidri iezīmējot, ka Latvija vairs nav zemo algu valsts".
Viņš norādīja, ka valdības dienaskārtībā ir atrast efektīvus risinājumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai Latvijā. Ja šogad Latvijā ir zemākais nodarbinātības līmenis Baltijā (64% no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem; Igaunijā – 69%, Lietuvā – 66,%), tad valdības mērķis ir saglabāt vismaz 900 tūkstošu nodarbināto Latvijā.
Ašeradens vērsa uzmanību uz to, ka augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis ir iedzīvotājiem ar augstāko izglītību, bet viszemākais – ar pamatizglītību vai zemāku izglītības pakāpi.
"Tāpēc šogad ar budžeta likumprojekta palīdzību ieviešam izdevīgāku iespēju darba devējiem atbalstīt augstākās izglītības iegūšanu saviem darbiniekiem," sacīja finanšu ministrs.
Par galveno ekonomikas izaugsmes virzītājspēku šogad un nākamgad ministrs dēvēja investīcijas.
"Investīciju apjomi šogad varētu palielināties par 6,1%. To stimulēs Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda finansējums, kā arī "Rail Baltica" projekta realizācijas uzsākšana, veicinot būvniecības sektora aktivitātes atgūšanos," norādīja Ašeradens, paužot, ka turpmākajos gados investīciju izaugsme gan būšot mērenāka, 2024. gadā pieaugot par 3,1% un turpmākajos gados vidēji par 4% gadā."
Finanšu ministrs norādīja, ka valdība, veidojot budžetu, centusies izvairīties no būtiskas nodokļu paaugstināšanas un finansējuma samazinājuma svarīgiem valsts pakalpojumiem, tomēr atsevišķās nozarēs nodokļu politika pārskatīta.
"Likumprojektā tika iestrādātas normas, kas mazinās administratīvo slogu un sekmēs mazo un vidējo uzņēmēju darbību," norādīja Ašeradens.
Par budžetu konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima balso ceturtdien, 16. novembrī, bet otrajā un galīgajā lasījumā budžeta likumprojektus sāks skatīt 7. decembrī.
KONTEKSTS:
Saeima 16. novembrī sākusi izskatīt 2024. gada valsts budžeta projektu. Budžeta prioritātes nākamgad ir drošība, izglītība un veselība, kam budžetā papildus paredzēti 486,4 miljoni eiro. Kopējais papildu atbalsts dažādām prioritātēm 2024. gadam paredzēts 783,3 miljonu eiro apmērā.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardi eiro, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Budžeta likumprojekts paredz arī vairākas nodokļu izmaiņas.
