LU domnīcas prognoze ir, ka 2023. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) būs samazinājies par 0,1%. Savukārt 2024. gadā ekonomikā varētu atgriezties izaugsme un IKP pieaugt par 1,8%, ko veicinās Eiropas Savienības finansēto investīciju un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās ietekmē, kā arī privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums.
"Latvijas lielākais izaicinājums ir inovācijas, kas veicinātu produktivitāti, konkurētspēju, izaugsmi un labklājību. Inovācijas savukārt prasa ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Paralēli jāveicina kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem.
Uzņēmējdarbības finansējuma nepietiekamība uzņēmējdarbības attīstībai ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem.
Tāpat viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir enerģētikas drošības nostiprināšana. Vienlaicīgi nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai," norādīja "LU domnīca LV PEAK" direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Inna Šteinbuka.
Neraugoties uz Krievijas kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023. gadā turpināja atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām. Nodarbināto skaits 2023. gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu. Domnīcas prognoze rāda, ka 2023. un 2024. gadā bezdarba līmenis varētu noturēties 6,4% līmenī.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa turpina strauji palielināties. 2023. gada 3. ceturksnī vidējais darba algu pieaugums gada griezumā sasniedza 11,8%, bet vidējā bruto darba samaksa palielinājās līdz 1549 eiro. Nozīmīgs algu pieaugums Latvijā ir bijis vērojams jau iepriekšējos gados – vidējais algu pieaugums kopš 2014. gada ir pārsniedzis 5% gadā.
Ekspertu prognoze rāda, ka, neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, algas turpinās pieaugt: 2023. gadā – kopumā par 12%, bet 2024. gadā – par 9%.
Domnīcā atzīmēja, ka konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp darbaspēka izmaksām un produktivitātes pieaugumu. Darbaspēka izmaksas būtiski pārsniedz pirmspandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks. Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas un ēnu ekonomikas būtiskai samazināšanai svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu, norādīja eksperti.
"LU domnīcas LV PEAK" sagatavotais ceturtais ekonomikas barometrs sevī ietver aktuālo Latvijas makroekonomikas datu analīzi un praktiskas rekomendācijas politikas veidotājiem. Ekonomikas pārskatā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī makroekonomikas ekspertu konsensus attīstības prognozes. Pētījumā otro reizi īstenota jauniešu noskaņojuma aptauja.
Jaunieši sagaida Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tuvākajos 12 mēnešos, taču ievērojami labāks vērtējums ir ekonomikas nākotnes attīstībai. Lielākā daļa respondentu uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina konkurētspējīgu stāvokli darba tirgū. Pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto jauniešu ir droši par savu nākotni. Salīdzinot jauniešu viedokli 2022. un 2023. gadā, vērojams, ka jaunieši 2023. gadā ir noskaņoti nedaudz pozitīvāk nekā 2022. gadā lielākajā daļā jautājumu, savukārt pesimistiskāk jaunieši noskaņoti par tautsaimniecības vidējā termiņa izaicinājumiem.
"Gandrīz visi jaunieši uzskata, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.
Kopumā jaunieši uzskata, ka iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina stabilu stāvokli darba tirgū šodien un nākotnē, atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu un nodrošina iespēju dibināt savu biznesu.
2023 gadā jaunieši biežāk nekā 2022. gadā uzskata, ka iegūtās prasmes nodrošinās stabilu stāvokli darba tirgū, kā arī atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu Latvijā. Galvenie šķēršļi, kas kavē apgūt papildu zināšanas un uzlabot prasmes personīgās konkurētspējas paaugstināšanai, ir grūtības savienot darbu ar mācībām," uzsvēra Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.
