Lai gan Polija ir viena no lielākajām Ukrainas sabiedrotajām karā ar Krieviju, šobrīd Varšavas un Kijivas starpā radušās domstarpības. Lielākā daļa Ukrainas labības tiek eksportēta pa Melnās jūras labības koridoru, taču daļa plūst arī pa sauszemi Eiropas Savienībā.
Polija sargā savu lauksaimniecības nozari
Polijā loģistikas problēmu dēļ šī labība ir uzkrājusies un pazeminājusi vietējās produkcijas cenas. Tas savukārt neapmierina lauksaimniekus, kas savu nostāju pauž protestos. Nesen no amata atkāpās Polijas lauksaimniecības ministrs Henriks Kovalčiks.
Pirms dažām dienām Polija lēma aizliegt labības un citu pārtikas produktu importu no Ukrainas. Ierobežojumi skars gan tranzītu, gan vietējam tirgum domāto produkciju.
"Šodien valdība pieņēma lēmumu, kas aizliedz ievest Polijā graudus, bet arī desmitiem citu pārtikas veidu, visus nevaru šeit uzskaitīt, tie ir uzskaitīti regulas pielikumā, sākot no jau pieminētajiem graudiem līdz medus produktiem," vēsta Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Kačiņskis apgalvo, ka bez šāda lēmuma Polijas lauksaimniecībā būtu tālejoša krīze, tādēļ šī nozare esot jāpasargā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Polija nelokāmi atbalsta Ukrainu.
Vēlas saņemt palīdzību no Briseles
Problēmās gan nav nonākusi tikai Polija, bet arī Slovākija, Rumānija, Bulgārija un Ungārija, kur arī iepriekš novēroti protesti. Visas vērsušās pie Briseles ar lūgumu pēc palīdzības. Tām jau piešķirti 50 miljoni un finansiāla palīdzība tikšot sniegta vēl. Kā norādījis Rumānijas prezidents Klauss Johannis, risinājumi tiekot meklēti.
"Vairāk nekā puse no Ukrainas eksportētā ir gājusi caur Rumāniju – autoceļiem, dzelzceļu, ostu, tāpēc caur Rumāniju esam eksportējuši vairāk nekā 14 miljonus tonnu labības, un mēs turpināsim to darīt. Mēs arī par to neņemam nodokļus. Bet mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut, ka šī palīdzība tiek vērsta pret rumāņu lauksaimniekiem. Jāatrod vislabākie risinājumi, lai aizsargātu rumāņu zemniekus un tajā pašā laikā palīdzētu Ukrainai. Es saņēmu solījumus, ka risinājumi tiks atrasti."
Ne Rumānija, ne Slovākija, ne Bulgārija nav noteikusi aizliegumu par Ukrainas labības un citu produktu ievešanu. Bulgārija gan to apsverot. Tikmēr Polijas piemēram jau sekojusi Ungārija, kas arī noteikusi aizliegumu. Budapešta gan esot solījusi, ka tranzītu šis aizliegums neskaršot.
Labības ievešanas aizliegums Polijā un Ungārijā ir spēkā līdz 30. jūnijam.
Saskaņā ar Ukrainas datiem, Ukraina caur Poliju izvedusi vai Polijā ievedusi 10% no visa lauksaimniecības produktu eksporta, tikmēr Ungārijā nonākuši 6%.
Ierobežojumi var kaitēt Ukrainas ekonomikai
Abu valstu darbības kā nepieņemamas kritizējusi Eiropas Savienība. Eiropas Komisija, kas pieprasījusi informāciju par noteiktajiem pasākumiem, ir paziņojusi, ka tirdzniecības politika ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē un vienpusējas darbības netiks pieļautas.
Šādos sarežģītos laikos esot ļoti svarīgi koordinēt un saskaņot visus lēmumus.
Tomēr Eiropas Komisija vēl nav precizējusi, vai un kādus pasākumus tā veiks pret Poliju un Ungāriju.
Aizliegumus kritizējusi arī Ukraina, jo tie varētu vēl vairāk kaitēt Ukrainas sagrautajai ekonomikai un līdz ar to arī tās karadarbībai.
Saskaņā ar šomēnes publicēto statistiku Ukrainas ekonomika kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma ir sarukusi par 29%. Lauksaimniecības produktu eksports Ukrainai ir svarīgs ieņēmumu avots.
KONTEKSTS:
Pagājušajā mēnesī Polija un četras citas Centrāleiropas valstis lūdza Eiropas Savienības palīdzību, lai novērstu Ukrainas lēto graudu ietekmi.
Kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles, Ukrainas graudu un citas produkcijas eksports caur ostām bija apgrūtināts, tika meklēt citi alternatīvie ceļi.
Ukrainas graudu eksports turpinājās caur Eiropas Savienību tranzītā uz citām valstīm, taču loģistikas problēmu dēļ graudi bija uzkrājušies un samazinājuši vietējās produkcijas cenas, kas izraisīja lauksaimnieku protestus un Polijas lauksaimniecības ministra atkāpšanos.
Pērn arī tika panākta vienošanās par Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām, kas kopš pērnā gada jūlija ļāvusi eksportēt vairāk nekā 27 miljonus tonnu graudu un lauksaimniecības produktu. Vienošanās jau divreiz pagarināta, taču Krievija tagad izvirza prasības Rietumiem Ukrainas graudu eksporta vienošanās pagarināšanai.
