18 gadus vēlāk, nekā plānots, svētdien pilnībā sāka darbu Somijas trešais atomreaktors "Olkiluoto 3", kas spēs saražot 14% no Somijai nepieciešamās elektrības. Šis ir Eiropā jaudīgākais atomreaktors. Pavisam atomelektrostacijas saražo trešo daļu no Somijas elektrības.
"Protams, Vācija pieņem savus lēmumus. Mēs esam pieņēmuši savus lēmumus. Es domāju, ka mūsu lēmumi Somijā ir labāki," spriež Somijas enerģētikas uzņēmuma izpilddirektors Jarno Tanhua.
Tikmēr Vācijā atomenerģijas laikmets ir beidzies. Pēdējās trīs atomelektrostacijas nedēļas nogalē beidza elektroenerģijas ražošanu. Atomenerģijas pretinieki Vācijā ir uzvarējuši.
"Kad man bija kādi 25 gadi, es sāku protestēt pret kodolenerģiju. Un šodien beidzot ir pienācis laiks!" priecājās kāda vides aktīviste.
Pēc 2011. gada Fukušimā notikušās atomreaktora katastrofas Angelas Merkeles valdība pieņēma lēmumu līdz 2022. gada beigām slēgt visas atomstacijas. Krievijas kara izraisītā enerģētikas krīze pagarināja vācu atomstaciju mūžu par trim mēnēšiem.
"Nākotne netiek saistīta ar kodolenerģiju. Nākotne ir saistīta ar atjaunojamiem enerģijas avotiem. Tā būs mūsu nākotne," spriež Minhenes mērs Dīters Reiters.
Šis Vācijas lēmums ir pretrunā ar daudzu citu valstu plāniem, piemēram, ASV, Ķīnu, Franciju un Lielbritāniju, kuras rēķinās ar atomenerģiju, lai aizstātu planētu karsējošo fosilo kurināmo. Pat Japāna ir atteikusies no plāniem pakāpeniski pārtraukt atomenerģijas izmantošanu. Francija jau paziņojusi par jaunu atomstaciju būvi.
"Mēs pirmo reizi desmitgadēs atsāksim atomereaktoru būvniecību mūsu valstī un turpināsim attīstīt atjaunojamo enerģiju," uzsver Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tikmēr Eiropai ir vēl viens izaicinājums – kopā ar citām G7 valstīm no atomreaktoru būves un atomdegvielas tirgus izspiest Krieviju, jo Krievijas "Rosatom" joprojām ir pasaulē lielākais reaktoru un degvielas eksportētājs. Par to svētdien ir panākta vienošanās G7 formātā.
Krievija bagātina visvairāk urāna pasaulē, un bagātināts urāns ir galvenais atomreaktoru degvielas izejmateriāls.