ĪSUMĀ:
- Egļu astoņzobu mizgrauža dēļ ārkārtējā situācija un ierobežojumi – 32 novados.
- Kokrūpniecības federācija: mizgrauzis vairāk ietekmēs privātos mežizstrādes uzņēmumus, mazāk – "Latvijas Valsts mežus".
- Kokrūpniecības federācija: dažiem īpašniekiem Vidzemē darbība apstājas par 80%.
- SIA "Krauzers": pieaugs konkurence par koksni, līdz ar to augs arī skujkoku cenas.
- Meža īpašnieku biedrība cer uz atbalstu meža atjaunošanai jau šogad.
- SIA "Krauzers": VMD un ZM jāreaģē operatīvāk, mizgrauža postījum Vidzemē bija redzami jau 2018. gadā.
Meža nozares eksporta ieņēmumi pērn sasniedza rekordu – 4 miljardus eiro. Šogad tādu rezultātu nebūs, jo globālajos tirgos gan krities pieprasījums pēc koksnes, gan samazinājusies koksnes cena, un nozari ietekmēs arī mizgrauzis.
Pusi no Latvijas mežiem apsaimnieko "Latvijas Valsts meži", otru pusi – privātie mežu īpašnieki. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts vērtē, ka astoņzobu mizgrauža izplatība vairāk ietekmēs privātos mežizstrādes uzņēmumus, mazāk "Latvijas Valsts mežus".
""Latvijas Valsts meži" ir pietiekoši lieli un arī iepriekš gatavojušies šim scenārijam,
līdz ar to vismaz šogad būtisku ietekmi uz resursu pieejamību no "Latvijas Valsts mežu" puses nebūs," prognozēja Bukonts.
"Otrs stāsts ir par privātajiem mežiem, un no Vidzemes puses mums tiešām ienāk kādi signāli, ka ir uzņēmumi, kuriem saimnieciskā darbība apstājas par 80% apturēto ciršanas apliecinājumu dēļ. Līdz ar to arī nozare no privātajiem mežiem tuvākajos mēnešos pilnīgi noteikti saņems krietni mazāk skujkoku materiāla. Bet svarīgi ir skatīties uz priekšu, ko mēs darīsim visus nākamos gadus un kāda būs sistēma tās problēmas risināšanai," norādīja Bukonts.
SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs Andis Araks vērtēja, ka mizgrauža izplatības dēļ nozarē pieaugs konkurence par koksni, līdz ar to augs arī skujkoku cenas.
"Šeit varētu būt arī zināma konkurence citu reģionu pārstrādātājiem, kuriem šis resurss varētu būt nepietiekams. Piemēram, vidzemnieki varētu gribēt nopirkt no Kurzemes to sortimentu, kas nebūs pieejams Vidzemē. "Latvijas Valsts meži" prognozē, ka viņu piegādes netiks samazinātas, tā ka tas būs liels atsvars jebkura reģiona uzņēmumiem. Par pārējo noteikti, ka būs jāpacīnās, bet mēs neesam šobrīd plānojuši kādā brīdī samazināt savas ražošanas jaudas," sacīja Araks.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pastāstīja, ka Eiropas valstīs ar mizgrauzi cīnās jau 5 gadus.
"Tie bojātās koksnes apjomi ir milzīgi. Vācijā vien iepriekšējos gados ir bojāti 160 miljoni kubikmetru koksnes.
Un tajā brīdī, kad ir ļoti liels bojājumu apjoms un šie koki nonāk tirgū, cena, protams, krītas. Vācijas gadījumā ir bijusi situācija, ka par kubikmetru maksā dažus eiro. Es ļoti ceru, ka šī gada vasaras otrā pusē tiks sludināta jauna pieteikšanās kārta uz mežsaimniecības atbalsta pasākumiem Lauku attīstības programmas ietvaros, kas palīdzēs meža īpašniekiem atjaunot mežu. Protams, īpašniekam nekompensēs šo koksnes vērtību, bet vismaz palīdzēs atjaunot mežu. Tur būs finansiāls atbalsts jauna meža atjaunošanai mizgraužu noēstās audzes vietā," stāstīja Muižnieks.
Meža nozares pārstāvji gaida ātru atbildīgo institūciju rīcību. SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs Andis Araks norādīja, ka "noteikti tā būs problēma arī nākamos gadus".
"Mēs redzam Vāciju, Austriju, Čehiju, cik tas ir eskalējies kādos apjomos. Un te būtu aicinājums nozarē esošajām institūcijām – gan Valsts meža dienestam, gan Zemkopības ministrijai – kopā šīs situācijas risināt operatīvāk nekā šobrīd. Piemēram, šobrīd Kurzemē, kur vismazāk ir skarts, lai mēs šeit ātri izķertu tās mazās lokālās teritorijas, kur parādās šie egļu mizgrauži. Tas, ko mēs šobrīd redzam Vidzemē, bija redzams jau 2018. gadā, tikai nebija reakcijas," uzsvēra Araks.
Ja meža īpašnieki savās egļu audzēs pamana mizgrauža bojājumus, par to nekavējoties jāziņo Valsts meža dienestam. Iepriekšējā reize, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija mizgraužu savairošanās dēļ, bija pirms 15 gadiem.
KONTEKSTS:
Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus, no 1. aprīļa 32 pašvaldībās izsludināja ārkārtējo situāciju, kuras laikā būs noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.
Ārkārtējā situācija izsludināta līdz 30. jūnijam. Atsevišķās mežu zonās uz ārkārtējās situācijas laiku būs aizliegts cirst kokus.
