ĪSUMĀ:
- Investējam mazāk nekā kaimiņi, arī inovācijās un darbiniekos
- Piektdaļa uzņēmumu neplāno tuvākā gada laikā jaunas investīcijas
- Valdībai ir nopietni jāķeras pie uzņēmējdarbības un darba tirgus vides sakārtošanas
Tam visam vēl klāt ir nepieciešama uzņēmēju un investoru vēlme investēt, ko tie dara ar mērķi šīs investīcijas arī atpelnīt. Pēdējā laika turbulence globālajos tirgos un ģeopolitiskajā stāvoklī arī negatīvi atsaucas uz vispārējo noskaņojumu Latvijas uzņēmumu un ārvalstu investoru vidū. Dati liecina, ka Baltijas valstu starpā veidojas privātā sektora investīciju plaisa, kas arī var ietekmēt kopējo valsts konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.
Latvijā noteikti vēl ir vieta inovācijām, taču tas ir arī atkarīgs no uzņēmumu kopējās vēlmes un pieejamajiem resursiem, ko investēt inovāciju izstrādē.
Investējam mazāk nekā kaimiņi, arī inovācijās un darbiniekos
Apskatot vispārējās investīciju tendences Latvijā, ņemot vērā Baltijas kontekstu, bruto kapitāla veidošanas rādītāja, ko vienkāršotā valodā var saukt par investīcijām pamatlīdzekļos jeb ilgtermiņa aktīvos, pieauguma temps ir būtiski lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā.
Ņemot 2015. gadu kā atskaites punktu, kapitāla veidošanas rādītājs Latvijā šajā laika posmā līdz 2023. gadam pēc "Eurostat" datiem ir pieaudzis par 32,4%. Tikmēr Igaunijā šajā laika periodā šis pieaugums ir 55,4%, savukārt Lietuvā tie ir 65,9%.
Latvijas uzņēmumi investē teju divas reizes mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs, kas ir arī viens no faktoriem, kas turpina radīt ekonomikas attīstības plaisu starp Baltijas valstīm.
Pēc 2020. gadā "Eurostat" aptaujas Latvijā 11,5% uzņēmumu īstenoja produktu inovācijas un 16,8% īstenoja biznesa procesa inovācijas. Arī šajos rādītājos pārējās Baltijas valstis ir būtiski priekšā Latvijai. Pēc šīs aptaujas datiem Lietuvā 21,2% uzņēmumu veica produktu inovācijas un 28,4% uzņēmumu veica biznesa procesu inovācijas. Igaunijā šie rādītāji ir attiecīgi 20,8% un 45,4% uzņēmumu.
Uzņēmumiem ir būtiski ne tikai investēt nepieciešamajos ražošanas aktīvos, aizstājot nolietotos vai veidojot papildu ražošanas vai pakalpojumu līnijas, tiem ir arī būtiski investēt jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izveidē, tādējādi veicinot savu konkurētspēju vietējā un globālajā tirgū.
Ir daudz diskutēts par valsts lielāku finansējumu zinātnei un izpētei, taču liela vai pat lielākā daļa no šādām investīcijām attīstītajās valstīs nāk no privātā sektora puses.
Šobrīd Latvijā un Igaunijā peļņas nodokļa regulējums nosaka, ka reinvestēta peļņa netiek aplikta ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Kopš 0% UIN likmes piemērošanas reinvestētai peļņai Latvijā, sākot ar 2018. gadu, kopējās privātā sektora investīcijas izpētē un attīstībā ir teju trīskāršojušās, salīdzinot ar 2017. gadu, kad tās sasniedza vien 37,5 miljonus eiro.
Pēc "Eurostat" datiem Latvijas uzņēmumi 2022. gadā izpētē un attīstībā investēja 105 miljonus eiro. Kaut gan tas ir pēdējo desmit gadu augstākais rādītājs, tas joprojām būtiski atpaliek no Igaunijas (361 miljons eiro) un Lietuvas (335 miljoni eiro).
Izsakot to mērvienībā uz vienu iedzīvotāju, Latvijā privātais sektors izpētē un attīstībā investēja 56 eiro uz vienu cilvēku 2022. gadā, kamēr Igaunijā tie bija 271 eiro, bet Lietuvā – 119 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Pēc 2020. gadā veiktajiem "Eurostat" mērījumiem, Latvijā tikai 8,4% uzņēmumu nodarbojās ar investīcijām izpētē un attīstībā, kamēr Lietuvā tie bija 12,2% uzņēmumu un Igaunijā – 17% uzņēmumu.
Tiesa, visas trīs Baltijas valstis būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, kas ir 24,4%, un eirozonā šis rādītājs ir 28,4% uzņēmumu.
Jāatzīmē gan, ka investīciju apjoms izpētē un attīstībā monetārā izteiksmē ne vienmēr norāda uz konkrēto inovāciju tirgus potenciālu.
Darbinieku prasmju un zināšanu uzlabošana ir arī būtiska daļa no centieniem celt kopējo produktivitāti, darba kvalitāti un ir inovāciju veicinošs faktors. Pēc "Eurostat" 2020. gadā (mērījumi tiek veikti reizi piecos gados) veiktajiem mērījumiem Latvijas uzņēmumi tērē aptuveni 0,6% no darbaspēka izmaksām tieši darbinieku apmācībām jeb 91 eiro uz vienu darbinieku. Salīdzinājumam Lietuvā tie bija 0,7% no kopējām izmaksām un 114 eiro uz vienu darbinieku, tikmēr Igaunijā tērēja 1,6% no darbaspēka izmaksām uz darbinieku apmācībām, kas bija 279 eiro uz vienu darbinieku.
Līdzīga tendence vērojama arī apmācību stundu skaita ziņā. Latvijā darbinieki vidēji gadā pavadīja 3,6 stundas apmācībās, savukārt Lietuvā tās bija 5,4 stundas un Igaunijā sasniedza 6,9 stundas, kas pavadītas darbinieku apmācībās.
Kopumā gan Igaunijas, gan Lietuvas privātais sektors investē vairāk, kas arī saskan ar to, ka šajās valstīs ir lielāks izsniegto kredītu apjoms nekā Latvijā, kas norāda uz to, ka pārējās Baltijas valstīs biežāk aizņemas biznesa investīcijām.
Šī tendence, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā privātā sektora investīcijas tiek veiktas būtiski lielākā apjomā, ir vērojama jau gadiem ilgi, un šī atšķirība, gadu laikā uzkrājoties, rada arvien lielāku plaisu starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm.
Nav svarīgs tikai investīciju apjoms, bet arī kvalitāte, kas nosaka, vai šīs investīcijas sasniegs cerēto uzņēmuma attīstības veicināšanā un konkurētspējas paaugstināšanā.
Piektdaļa uzņēmumu neplāno tuvākā gada laikā jaunas investīcijas
Investori un uzņēmēji no dienas dienā saskaras ar dažādiem Latvijas ekonomikas un tiesiskās vides izaicinājumiem. Viņi ir tie, kas pieņem lēmumus par investēšanu vai tieši neinvestēšanu, balstoties uz savu pieredzi un skatījumu par investīciju vides labvēlību, jo gan uzņēmējiem, gan investoriem ir svarīgi veikt investīcijas, kas nes atdevi.
Ņemot vērā ģeopolitiskos faktorus un ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos Eiropas Savienībā un jo īpaši galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas ekonomika pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem uzrādīja 0,8% iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2024. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Ņemot vērā ārējās vides izaicinājumus, Latvijas ekonomika ir stagnējoša, taču būtu pāragri runāt par ekonomikas recesiju.
CSP apkopotie konfidences rādītāji gan ražošanā, gan būvniecībā ir negatīvi, tas ir, uzņēmēji vairāk sliecas negatīvi nekā pozitīvi raksturot vispārējo situāciju nozarē.
Tikmēr mazumtirdzniecības un pakalpojumu sfērā ar mainīgiem rezultātiem konfidences rādītāji ir vairāk pozitīvi nekā negatīvi. Jāatzīmē, ka rūpniecības konfidences rādītāji pēdējo trīs gadu laikā ir no pozitīviem kļuvuši par negatīviem, savukārt būvniecības nozares sentiments visbiežāk ir negatīvs.
Pēc 2023. gada Eiropas Investīciju bankas (EIB) investīciju aptaujas (EIBIS 2023) sniegtajiem rezultātiem uzņēmēji uzskata, ka Latvijā ir vērojama investīciju plaisa, taču aptuveni 72% uzņēmumu uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši investīcijas pareizajā apjomā.
Attiecībā uz jaunām investīcijām galvenais fokuss ir kapacitātes palielināšana, nolietoto aktīvu nomaiņa un jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana.
Teju piektdaļa uzņēmumu neplāno tuvākā gada laikā jaunas investīcijas.
Aptuveni 38% uzņēmumi veica investīcijas inovācijās 2022. gadā. Salīdzinājumam ASV 58% no uzņēmumiem gada laikā investēja inovāciju izstrādē. Tiesa, Latvijā visbiežāk inovācijās investē tieši ražošanas uzņēmumi. Latvijā tikai 57% uzņēmumu, salīdzinot ar 70% uzņēmumu pēc ES rādītājiem, izmanto vismaz vienu advancētu digitālo tehnoloģiju. Citiem vārdiem sakot, Latvijas uzņēmumi ir mazāk digitāli attīstīti, kas arī var kavēt to konkurētspēju, turklāt retāk veic inovāciju izstrādi un investē mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs.
EIB 2023. gada investīciju aptaujas rezultāti liecina, ka galvenie ilgtermiņa faktori, kas traucē uzņēmumu attīstību, ir kvalificēts darbaspēka trūkums, augstas enerģijas izmaksas un nenoteiktība par nākotni.
Latvijas uzņēmumi ir arī negatīvi noskaņoti par politisko un regulatorisko vidi, kā arī kopējo ekonomisko klimatu. Kopumā viedoklis par ekonomisko klimatu, kaut gan joprojām negatīvs, ir tomēr palicis krietni mazāk negatīvs, salīdzinot ar 2022. gadu. Biežāk nekā ES pie ilgtermiņa izaugsmes kavēkļiem Latvijā tiek minēts vājš pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, darba tirgus regulējums, biznesa vides regulējums, transporta infrastruktūras kvalitāte un finansējuma pieejamība.
Valdībai ir nopietni jāķeras pie uzņēmējdarbības un darba tirgus vides sakārtošanas
Pēc Latvijas Bankas datiem, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā uz 2023. gada beigām kumulatīvi sasniedza 24,5 miljardus eiro.
Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas nāk no Zviedrijas (7,3 miljardi eiro), Igaunijas (3,4 miljardi eiro), Lietuvas (1,9 miljardi eiro), Vācijas (1,5 miljardi eiro) un Kipras (1,4 miljardi eiro).
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) veic regulārus ārvalstu investoru noskaņojuma indeksa pētījumus ar mērķi veicināt labvēlīgāku investīciju vidi Latvijā. Neņemot vērā šībrīža ģeopolitisko stāvokli, kas arī spēcīgi ietekmē ārvalstu investoru viedokli par viņu investīciju drošumu Baltijas reģionā, kā citus faktorus, kas viņus satrauc, 2023. gada aptaujas rezultātos tiek minēts mazs vietējais tirgus, kvalificēta darbaspēka pieejamība, pieaugošas izmaksas un nelabvēlīga tiesiskā regulējuma vide.
Kā tie faktori, kas savukārt veicina investīciju vides pievilcību, tiek minēta eksportspēja un pievilcīgas nodokļu likmes.
Attiecībā uz kopējo Latvijas konkurētspējas novērtējumu kā spēcīgākās puses ārvalstu investoru ieskatā tiek izceltas vadības līmeņa darbinieku pieejamība, dzīves līmenis, sociālā drošība, kā arī valsts drošība. Savukārt no vājajām pusēm tiek minēts konkurētspējīgas inovāciju ekosistēmas trūkums, mazkvalificētā darbaspēka nepieejamība un kopējais izglītības kvalitātes līmenis.
Latvijai ir nepieciešams celt darbaspēka kvalifikāciju un veicināt izglītības kvalitāti un augstas pievienotās vērtības produktu, pakalpojumu un darba vietu radīšanu.
Kaut gan paši uzņēmumi novērtē savu investīciju apjomu kā pietiekamu, tas tomēr atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kas arvien vairāk rada šo investīciju plaisu starp Baltijas valstīm.
Uzņēmēji un investori paši lemj par investīcijām, taču pētījumu rezultāti liecina, ka tie visbiežāk ir ilgtermiņa faktori, kas attur no investēšanas, un šie faktori, kā darba tirgus situācija un darbaspēka kvalifikācija, birokrātiskais slogs, inovāciju ekosistēmas trūkums ir risināmi ilgtermiņā.
Latvijas uzņēmumiem būtu vairāk jāstrādā pie inovācijām, kas celtu produktivitāti un radītu augstu pievienoto vērtību, taču tas viss sākas ar speciālistu pieejamību darba tirgū.
Tikmēr publiskajam sektoram sadarbībā ar privāto sektoru būtu svarīgi risināt ilgtermiņa faktorus, kas traucē uzņēmējdarbības attīstībai un izaugsmei, kā, piemēram, pārrunāt satraukumu par nelabvēlīgu regulatorisko vidi, izglītības kvalitātes celšana, likuma varas un tiesu sistēmas efektivitātes veicināšana, birokrātisko procesu mazināšana un efektivizācija un daudzi citi uzlabojami faktori, kas ilgtermiņā dotu pienesumu investīciju vides uzlabošanai.
Lai Latvijas spētu izaugsmes tempos tikt līdzi abām pārējām Baltijas valstīm, valdībai ir nopietni jāķeras pie uzņēmējdarbības un darba tirgus vides sakārtošanas Latvijā, lai uzņēmumiem būtu labvēlīga vide izaugsmei un attīstībai, kas arī nākotnē nestu kārotos nodokļu ieņēmumus.
