Trīs aizsardzības līnijas
Pirmo aizsardzības līniju pārrauga digitālo kanālu īpašnieki – elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina, piemēram, telekomunikācijas pakalpojumus. Tendences liecina, ka tas šobrīd ir izplatītākais kanāls, kurā tiek īstenota finanšu krāpšana. Bet pirmo aizsardzības līniju uzrauga arī tādi tirgus dalībnieki, kā sociālo mediju platformas, piemēram, "Facebook", "X", "TikTok", kur krāpnieki nereti izmanto privātās saziņas iespējas ar potenciāliem upuriem vai izvieto viltus investīciju reklāmas. Tāpat viens no krāpnieku kanāliem ir saziņa e-pastā.
Ja tomēr krāpniekam ir izdevies pārvarēt pirmo aizsardzības līniju – krāpnieciskais zvans nav bloķēts, viltus investīciju piedāvājums sociālajos medijos nav izdzēsts, tad ieslēdzas otrā aizsardzības līnija – pats cilvēks, kuru nosaka cilvēka zināšanas, finanšu pratības līmenis un vēlme iepazīties ar pieejamajiem materiāliem un informāciju par to, kā izvairīties no krāpniecības.
Bieži vien krāpnieki izmanto vienas un tās pašas metodes pret upuri.
"Sarkanie karogi", kas liecina par krāpniecību, – iebiedēt par finanšu drošību, aicinājums veikt sasteigtas darbības un uzspiest ātri pieņemt lēmumus, kā arī izvairīties no komunikācijas ar citiem cilvēkiem un iestādēm.
Ja cilvēks pēdējo trīs gadu laikā ir lasījis, klausījies, skatījies ziņas ar ieteikumiem, kā sevi pasargāt no finanšu krāpniekiem, tajā brīdī cilvēks šādu sarunu pārtrauks. Laipnība šajā gadījumā neatmaksājas.
Ja tomēr krāpniekam ir izdevies pārvarēt pirmās divas "aizsardzības līnijas", tad pēdējais aizsargs krāpniecības ķēdē ir finanšu sektors, kura uzdevums ir pastāvīgi monitorēt finanšu plūsmas un starp Latvijā ik dienu veiktajām apmēram 2,2 miljoniem transakciju (1,1 miljardu eiro apmērā) identificēt potenciālos krāpšanas gadījumus, bet vienlaicīgi neapgrūtināt ikdienas pakalpojumu izmantošanu godprātīgajiem banku klientiem.
Finanšu nozarē ir vērojams progress attiecībā uz novērsto krāpšanas gadījumu skaitu – ja 2021. gadā bankas spēja novērst apmēram trešo daļu no visiem krāpšanas gadījumiem, tad šobrīd – apmēram pusi.
Ko var darīt lietas labā?
Finanšu sektors patlaban strādā pie jaunas ES regulas prasību izpildes, kuras viens no mērķiem ir ierobežot krāpšanas gadījumus. Projekts ir ievērojams gan darba apjoma, gan investīciju ziņā, jo paredz visām Eiropas Savienības valstu bankām zibenīgi savstarpēji apmainīties ar informāciju par maksājuma saņēmēja konta numura un vārda, uzvārda sakritību, lai izskaustu tos gadījumus, kad upuris pārskaita naudu kādai personai vai uzņēmumam, kur patiesībā faktiskais naudas gala saņēmējs ir krāpnieks.
Finanšu nozare, atkārtoti uzsākot diskusijas ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, cenšas panākt vienotu viedokli attiecībā uz tiesiskā regulējuma izmaiņām elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, lai šajā nozarē ikvienam būtu pienākums ieviest risinājumus, kas turpmāk ļautu bloķēt zvanus, kas maskēti par Latvijas numuriem, ko bieži izmanto krāpnieki.
Jau tuvākajā laikā viens no lielākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ieviesīs šādus risinājumus Latvijā. Taču tas jādara sistemātiski un kopā visai nozarei, lai neveidojas "jauni caurumi", kur krāpniekiem strādāt.
Kā pirmais solis tiesiskā regulējuma izmaiņām būtu pienākums: 1) bloķēt izsaukumus no numuriem, kuri nav piešķirti operatoriem (tā saucamie neaktīvie numuri); 2) bloķēt izsaukumus, ja tie nāk no ārvalstu tīkla (roaming), bet operatoru sistēmas rāda, ka šī numura galalietotājs nemaz nav atstājis Latvijas teritoriju; 3) bloķēt izsaukumus no Latvijas fiksēto tīklu numuriem, kas nāk no ārvalstu tīkliem.
