Slimības skartajā novietnē uzsākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.
Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.
Ap slimības skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.
Šis šogad ir jau ceturtais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27. jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā – 14. un 15. jūlijā Madonas novadā.
Ja cūku novietnē pēc laboratoriskiem izmeklējumiem konstatē kaut vienu saslimšanas gadījumu, likvidē visas cūkas. Tā nu jau četrās saimniecībās, kopš jūnija beigām kopā jālikvidē teju 200 mājas cūkas: pirmajās divās novietnēs tas jau ir noticis, bet pirmdienas laikā likvidēs sestdien un pirmdien atklātajās vietās.
"Mums ir lielas bažas," neslēpa Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.
"PVD mūs jau brīdināja pavasarī, ka ir ļoti aktivizējušās mežacūkas, savairojušās un tam var sekot Āfrikas cūku mēra otrs vilnis. Tās nav lielas saimniecības pēc cūku skaita, bet es teiktu tā – sāpīgi ir jebkurā gadījumā. Vienalga vai tā ir liela vai maza saimniecība – katram īpašniekiem, katram cūku audzētājam. Tā ir tiešām traģēdija, kad viņu dzīvnieki tiek piespiedu kārtā likvidēti un viņu darbs tiek izpostīts," atzina Lejniece.
Arī PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga pastāstīja, ka situācija ar Āfrikas cūku mēri Latvijā ir satraucoša, jo uzliesmojumi konstatēti vien ar dažu dienu starpību.
"Mājas cūkas ir kā upuri tam, kas notiek dabā. Meža cūku populācija ir atjaunojusies, un vīruss cirkulē meža cūku populācijā. To mēs redzam pēc pozitīvo gadījumu pieauguma mežacūku populācijā.
Viss notiekošais liecina par to, ka apkārtējā vidē Āfrikas cūku mēra vīruss ir ļoti augstā koncentrācijā. Mājas cūku īpašniekiem ir jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem šobrīd," norādīja Lamberga.
Vienīgais, kas var pasargāt mājas cūkas no saslimšanas ar šo nāvējošo vīrusu, ir stingra biodrošības ievērošana novietnē.
- Cūkas nedrīkst laist ārā, lai nepieļautu to saskari ar savvaļas dzīvniekiem.
- Cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, dārzeņus un augļus no piemājas dārza, kā arī pārtikas pārpalikumus.
- Jābūt uzmanīgiem ar pakaišu – skaidu, salmu, siena – izmantošanu.
- Pirms došanās kūtī, obligāti jānomaina apģērbs un apavi, kā arī jāveic apavu dezinfekcija.
- Darba rīkus, ķerras, spaiņus un citu aprīkojumu, kas tiek izmantots kūtī, nedrīkst izmantot ārpus tās.
Biodrošība ir jāievēro ikvienā saimniecībā Latvijā, kurā tiek turētas mājas cūkas, neatkarīgi no to skaita, taču īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Varakļānu un Ventspils novadu mājas cūku turētājiem, jo šajās teritorijās ir konstatēts vislielākais meža cūku inficēšanas gadījumu skaits.
Savukārt Cūkaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece atzina, ka audzētāji saprot, ka biodrošības pasākumi ir prioritāri, taču saimniecības un nelielās novietnes nespēj tādā līmenī to nodrošināt.
"Mans jautājums ir – kā Latvijas valsts, institūcijas spēj nodrošināt to, ko prasa Eiropas Savienības regulējums par Āfrikas cūku mēra apkarošanu savvaļā. [..] Es domāju, ka atbalsts ir nepieciešams medniekiem, jo tomēr tā ir brīvprātīga kustība, lai mēs viņus mudinātu samazināt šo meža cūku populāciju," pauda Lejniece.
Likvidēto cūku saimnieki var vērsties Lauku atbalsta dienestā un pieteikties kompensācijai gan par likvidētajiem dzīvniekiem, gan barību, inventāru un dezinfekciju. Summa par vienu likvidētu cūku ir no 42 eiro līdz 426 eiro – tā atkarīga no dzīvnieka kategorijas, piemēram, vai tā ir sivēnmāte vai sivēns. Lauku atbalsta dienests saņēmis ziņas no divām novietnēm, bet neviena vēl nav kompensācijai pieteikusies. Tas notikšot, kad cūkas būs likvidēta un veikta dezinfekcija.
Latvijas Radio pagaidām izdevās noskaidrot vienu no saimniecībām, kura bija šogad pirmā mēra inficētā, taču tās saimnieks nevēlējās runāt. Pārtikas un veterinārajā dienestā stāstīja, ka pārsvarā cietušās saimniecības atjaunojas. Un zināmi arī gadījumi, kad tās mēri piedzīvo jau otro reizi.
KONTEKSTS:
Pērn Āfrikas cūku mēris skāris sešas saimniecības ar kopumā aptuveni 1500 mājas cūkām.
Šogad janvārī ziņots, ka Latvijā sācies Āfrikas cūku mēra otrais vilnis, atkal palielinās slimības izplatība, kas skar mežacūkas un mājas cūkas. Slimība ir ļoti lipīga, un visbiežāk saslimušie dzīvnieki nomirst.
Pirmais slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā, un, lai gan daudzi cūku audzētāji iemācījušies ar slimību sadzīvot un ievērot biodrošības noteikumus un higiēnas pasākumus, nozari negatīvi ietekmē arī tas, ka Āfrikas cūku mēra skartās valstis nedrīkst cūkgaļu eksportēt.
Šogad mēris konstatēts 23 Latvijas novadu teritorijās kopā 301 mežacūkai.
