Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus Valsts kase Latvijas Republikas vārdā emitē kopš 2013. gada. Valsts izveidojusi šo instrumentu ar mērķi radīt drošu ieguldījumu alternatīvu pastāvošajiem banku piedāvājumiem tirgū.
Krājobligācijas domātas plašam iedzīvotāju lokam, to skaitā neprofesionāliem ieguldītājiem bez padziļinātām zināšanām un pieredzes darbā ar finanšu instrumentiem.
Līdz ar to krājobligācijas var salīdzināt ar termiņnoguldījumiem Valsts kasē valsts vērtspapīru formā. Izmantojot šo piedāvājumu, ikviens var spert savus pirmos soļus finanšu pasaulē, veidot uzkrājumus, ieguldījumus un stiprināt savu finanšu pratību.
Krājobligācijas var iegādāties tiešsaistē – gluži kā interneta veikalā vietnē – "krajobligacijas.lv". Krājobligācijas ikviens var iegādāties bez ierobežojumiem, minimālā iegādes summa ir 50 eiro, bet maksimālā nav noteikta.
"Krājobligāciju procentu likmes ir izdevīgas, jo atbilst aktuālajai finanšu situācijai. Šīs procentu likmes izvēlētajam termiņam, veicot krājobligāciju iegādi, ir fiksētas līdz pat krājobligāciju dzēšanas gala termiņam. Un te būtu vērts atgādināt ļoti svarīgu priekšrocību tieši krājobligācijām, ka procentu ieņēmumi par krājobligācijām netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli atšķirībā no tiem procentiem, kurus cilvēki nopelna, izvietojot līdzekļus banku depozītos," klāstīja Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Šo kā būtisku faktoru uzsvēra arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Egils Kaužēns: "Ja salīdzina piedāvājumu, kāds tas ir krājobligācijām – ja salīdzinām to ar termiņnoguldījumiem komercbankās, tad varam redzēt, ka krājobligāciju piedāvājums ir izdevīgāks.
Protams, var skatīties un meklēt, kurās komercbankās ir augstāka likme kādam termiņam un salīdzināt, bet kopumā krājobligāciju piedāvājums likmju ziņā iedzīvotājiem ir labs."
Vēl viens svarīgs aspekts ir drošība, jo ieguldījumus krājobligācijās garantē valsts.
"Neatkarīgi no ieguldījumu summas, – ja tie ir daži miljoni, valsts garantē arī miljonus šajā instrumentā. Dzīvē visādi var gadīties, un valsts nodrošina atgūt nepieciešamības gadījumā arī ieguldījumu pamatsummu pilnā apmērā bez soda sankcijām pirms krājobligāciju noteiktā dzēšanas termiņa un pēc noteikta algoritma var paturēt daļu no nopelnītajiem procentiem," teica Jalovecka.
Procentlikmēm gan nemitīgi jāseko līdzi, lai pirkums krājobligāciju pircējam būtu izdevīgs.
Iedzīvotāju īpašumā esošo krājobligāciju apjoms jau pārsniedz 298 miljonus eiro. Vairāk nekā 8000 iedzīvotāju ir uzticējuši savus uzkrājumus valstij, iegādājoties krājobligācijas, un pēc noguldījuma termiņa beigām iegulda šajā instrumentā atkārtoti. Pieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, taču ir populāras arī krājobligācijas ar garākiem dzēšanas termiņiem, jo tās sniedz iespēju ilgtermiņā saņemt atbilstoši šī brīža izdevīgām procentu likmēm fiksētu ienākumu, kas nav apliekams ar nodokli.
