Ziņa precizēta!
Ziņā precizēts pasargātās un izkrāptās naudas apjoms.
Kopš šī gada sākuma ir izdevies novērst 50% telefonkrāpšanas, 76% investīciju krāpšanas un 58% citu veidu krāpšanu gadījumu, tomēr, iedzīvotājiem labprātīgi nododot savus datus, noziedzniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 9 miljonus eiro.
Kopumā šī gada sešos mēnešos novērsti 2690 telefonkrāpšanas gadījumi, pasargājot 2,3 miljonus eiro, taču realizēti 2733 gadījumi un izkrāpti 5,7 miljoni eiro.
Jūnijā reģistrēts zemākais telefonkrāpšanas gadījumu skaits kopš pagājušā gada augusta – 285 gadījumi, atzīmēja FNA.
Samazinās arī investīciju krāpšanas gadījumu skaits, un iedzīvotājus visbiežāk izdodas pasargāt tieši no viltus investīciju piedāvājumiem. Kopumā sešos mēnešos novērsti 5047 krāpšanas mēģinājumi, pasargājot 3,2 miljonus eiro. Īstenoto investīciju krāpšanas gadījumu skaits sasniedzis 1602, izkrāpjot 2,7 miljonus eiro.
FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis uzsvēra, ka īpaša krāpnieku "uzmanība" tiek vērsta uzņēmumu virzienā, tāpēc jo īpaši modriem ir jābūt uzņēmumiem, ne tikai uzraugot finanšu plūsmu, bet arī izglītojot darbiniekus.
FNA atgādināja, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās – zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai to oficiālo kontaktinformāciju.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV sadarbībā ar domēna vārdu reģistra uzturētāju NIC ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri.
