Dienas ziņas

Valcēnieši baidās no vietējās "bandas" pilsētā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Zemgalē turpina izplatīties bakteriālā iedega

Zemgalē turpina izplatīties bakteriālā iedega – inficētas jau 11 vietas

Mitrā un siltā vasara ir veicinājusi bīstamās augu slimības – bakteriālās iedegas – izplatību. Gada sākumā Zemgalē Valsts augu aizsardzības dienests monitorēja četras infekcijas vietas, šobrīd šādu vietu skaits jau ir 11. Slimība turpina izplatīties arī citviet Latvijā.     

Pēc spēcīgajām vētrām Zemgalē Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori ikdienā monitorē tā saucamās bufera zonas, kur infekcijas perēkļi jau tikuši konstatēti pagājušajā gadā, tomēr līdz ar spēcīgo vēju parādās aizvien jauni augu saslimšanas gadījumi.

"Ko mēs redzam? Pirmkārt, nokaltušie zari, kas ir vainaga ārpusē, no ceļa jau braucot un paskatoties, tas var liecināt par to, ka ir bakteriālā iedega," par slimības pazīmēm stāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Zaiga Landorfa-Svalbe.

"Vēl bez šiem nokaltušajiem zariem zara gals ir ieliecies āķītī – tā ir ļoti tipiska bakteriālās iedegas pazīme," turpināja Landorfa-Svalbe.

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas spēj izpostīt pat līdz 80% dārza.

Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.

"Lai identificētu, ka ir bakteriālā iedega, nepietiek ar vizuālajām pazīmēm, bet ir nepieciešams noņemt paraugu un sūtīt uz laboratoriju," atzina Zaiga Landorfa-Svalbe.

Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Aiga Čonka atklāja, ka

pašlaik ir "11 pozitīvi paraugi tieši Zemgalē. Diemžēl ir arī vietas, kurās mēs neviens negribējām redzēt bakteriālo iedegu".

"Zemgales teritorijā tā ir Jelgavas pilsētā Rūpniecības ielas rajons. Pilnīgi jaunas vietas ir Tukuma novadā ap Pūri, Kuldīgas novadā ir, un arī Ventspils novadā," stāstīja Čonka.

Pret bakteriālās iedegas ierosinātāju nav efektīva augu aizsardzības līdzekļa, un slimos kokus nav iespējams izārstēt.

Slimību apkaro, inficētos un apkārt esošos kokus izcērtot.

"Šos kokus nozāģē, sadedzina, lai mazinātu risku izplatīties tālāk. Ir skarti arī komercdārzi, bet tiem, kas ir Zemgales pusē, tas nav pirmais gads. Tie tiek regulāri monitorēti jau vairākus gadus. Saimniecību vadītāji sadarbojas un ziņo dienesta inspektoriem, kā arī būtu pareizi, ka, tikko atkal parādās jaunas pazīmes, inspektors ir tas, kas ņem paraugus un pieņem lēmumu par to, kā rīkoties tālāk," stāstīja Aiga Čonka.

Likums paredz kompensāciju par koku iznīcināšanu bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti