Elektroenerģijas rekordlielā sadārdzināšanās biržas "Nordpool" Latvijas segmentā – jau vairāk nekā trīskārt gada laikā (un pieaugums turpinās) – skārusi ne tikai gala lietotājus. Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem – valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt – līdz 7,2 miljoniem eiro.
Pagājušajā piektdienā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem (to ir mazāk nekā tūkstotis, tostarp vairāki simti mājsaimniecību) jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" akcionāri – eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi – jau sākuši likvidācijas procesu.
"Nodedzināja pa 10 tūkstoš eiro dienā"
Ar tādām fiksētajām cenām strādāt kļuva neiespējami, Rus.lsm.lv sacīja uzņēmuma "Senergo" direktors Andrejs Kombecovs: "Šajā tirgū ir tāda īpatnība, ka tirgotājs nevar iepirkt visu enerģijas daudzumu iepriekš, bet pēc tam to ilgi pārdot, atšķirībā no gāzes, kurai ir glabātavas. Šobrīd vairumcena ir tā pieaugusi, kā arī finanšu hedžēšana vairs neglābj no zaudējumiem. Katru dienu mēs zaudējām daudz naudas. Akcionāri nolēma aiziet no biznesa."
Tirgot ar zaudējumiem "Senergo" sāka jau pavasarī, kad notika pirmais cenu lēciens. Sākumā akcionāri palīdzēja, iepludinot uzņēmumā jaunu kapitālu.
Pēc pusgada situācija kļuva daudz sliktāka: "Tas jau ir aiz realitātes robežām. Rīt [15. septembrī] vidējā cena biržā Latvijā ir 160 eiro par megavatstundu. Bet agrāk kopējais rēķins ar visiem tarifiem par izplatīšanu un pārējo, kurā tieši enerģijas cena veidoja apmēram trešdaļu, bija 110–120 eiro [par megavatstundu]. Tā ir iepriekš neredzēta situācija, un tas mūs nogremdēja. Mēs vienkārši pārtraucām dedzināt naudu."
Vienā vidējā augusta dienā uzņēmums "nodedzinājis" apmēram 10 tūkstošus eiro, sacīja Kombecovs. Ja būtu turpinājuši strādāt septembrī, dienas zaudējumi palielinātos divkārt: "Domāju, ka šis bizness privātajiem investoriem pašlaik kļūs pavisam neinteresants, – ja vien viņiem nav savas [elektroenerģijas] ražošanas."
"Latvenergo" prognozē drīzus bankrotus
Šī ir tikai pirmā bezdelīga, un drīzumā būs bankrotu vilnis. Tā uzskata Latvijas lielākajā enerģētikas uzņēmumā "Latvenergo" (citstarp tas ar zīmolu "Elektrum" pārdod elektrību mazumtirgū). Daudzi tirgus spēlētāji apsolījuši saviem klientiem noteiktu cenu līmeni, taču tagad nevar to nodrošināt, jo elektroenerģija tiem jāiepērk vairumtirgū par augstāku cenu.
"Tā var dzīvot mēnesi, varbūt pusgadu. Bet ja gadu? Tad daudziem elektroenerģijas tirgotājiem draud bankrots, absolūti reāli. Tas būs kā likts!
Jau tuvākajos mēnešos mēs redzēsim elektroenerģijas tirgotāju bankrotus. Cilvēkiem šķiet – ja jau ir augsta elektroenerģijas cena, tātad uzņēmums ar to pelna. Nē, tā tas nav," Rus.lsm.lv sacīja "Latvenergo" komunikācijas direktors Andris Siksnis.
Tie patērētāji, kuri pērk elektroenerģiju pēc tarifiem, kas piesaistīti biržas cenai, maksā dārgāk – atbilstoši esošajām cenām biržā. Tomēr tādu klientu "Latvenergo" nav vairāk par 20%, teica Siksnis. Taču vairākumam noslēgti ilgtermiņa līgumi ar fiksētu cenu, un ar dažiem no šiem klientiem uzņēmums ved sarunas, lūdzot izprast situāciju.
"Ir gadījumi, kad mēs klientam sakām, ka mums šīs līgums ar vecajiem nosacījumiem kļuvis neiespējams un ka šī cena jāmaina. Cenšamies dialoga ceļā šo cenu kaut kā paaugstināt, paturot prātā, ka tad, kad tirgū būs kritums, mēs atgriezīsimies pie iepriekšējās cenas. Tādi gadījumi mums ir, esam spiesti tā darīt," teica Siksnis.
"Latvenergo" komunikācijas direktors atzina, ka mainīt līgumu vienpusējā kārtā uzņēmums nevar: "Mēs nevaram vienkārši pateikt, ka pretēji līgumam cena tagad būs cita. Un līgumus vienpusējā kārtā mēs, protams, nelaužam. Neatsakāmies ne no viena klienta. Kad varēsim, vienosimies, kad nespēsim, viss paliks, kā bijis."
Cits "Latvenergo" rīcības variants – ja līguma tekstā tomēr bijis norādīts, cik reižu gadā tirgotājs drīkst mainīt cenu, ja tam ir objektīvs iemesls, tad izmantot šo punktu: "Vairumcena tirgū ir objektīvs iemesls. Par megavatstundu tagad jāmaksā vairāk nekā 100 eiro, bet agrāk bija jāmaksā, teiksim, 20. Tie ir nepārvarami apstākļi tādā ziņā, ka mēs nevaram šo cenu ietekmēt. Bet cenas mainīšana esošajā līgumā pagaidām nav vispārēja prakse. Un mēs tā nedarām masveidīgi."
Uzņēmuma pamattaktika ir nogaidīt. Tas ir, gaidīt līguma beigu termiņu un jaunajā līgumā piedāvāt citu cenu.
"Elektroenerģijas tirgus ir atvērts jau piecus gadus, un klienti slēguši līgumus uz dažādiem termiņiem – cits uz gadu, cits uz diviem. Augustā daudzas privātpersonas, vairāk nekā 200 tūkstoši, pārslēdza līgumus par jaunām cenām. Lielākā daļa palika ar mums. Ja desmitiem tūkstošiem klientu līguma termiņš beidzas septembrī, arī viņi saņēma jaunus cenu piedāvājumus," sacīja Siksnis.
Tirgus situācijas dēļ "Latvenergo" bizness "mīnusos" neaizies, uzskata Siksnis.
"Ietekme uz peļņu neapšaubāmi būs, bet mums tā nav katastrofa, viss nav tik kritiski. Drošības rezerve vienmēr būs uzņēmumiem, kuri paši ražo [elektroenerģiju]. Mums ir HES un TEC. Ja būtu liels ūdens pieplūdums, mēs sāktu pelnīt. Problēma ir tāda, ka Daugavā tagad nav liela ūdens pieplūduma. Tomēr daudzi šajā biznesā strādā tikai kā tirgotāji, bez savas elektroenerģijas ražošanas. Tāpēc viņiem atliek tikai paļauties uz vairumtirgu. Bet cenas tajā cēlušās vairākkārt un ne tikai Latvijā, – visur."
Vai patiešām tie ir nepārvarami apstākļi? Ko patērētājam iesaka regulators
Par to, ka tirgotāji mēģina mainīt cenas jau noslēgtajos līgumos, kuru termiņš vēl nav beidzies, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā neko nav dzirdējuši. Taču citiem ar enerģētiku saistītajiem tas nav jaunums, noskaidroja Rus.lsm.lv.
"Jā, esmu dzirdējis, ka tirgotāji tagad mēģina mainīt līgumu nosacījumus un izvirza tādu diezgan interesantu argumentu, ka iestājušies nepārvarami apstākļi. Tomēr tas, protams, ir pilnīgs absurds," teica eksperts un bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš.
"Tāds mēdz būt tirgotāja liktenis – ja esi noslēdzis līgumu par kaut kā pārdošanu, vai tas būtu automobilis, vai elektrība, bet pēc tam pirms piegādes cenas kāpušas un tev draud zaudējumi –, tad tev jāpierāda, ka tie patiešām ir nepārvarami apstākļi. Šajā gadījumā ir tas pats. Protams, tirgotājam tāda versija par nepārvaramiem apstākļiem der, taču neesmu drošs, ka tā der arī patērētājam."
"Es to negribētu saukt par nepārvaramiem apstākļiem," komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētikas departamenta Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs. Viņš iesaka ielūkoties konkrētajā līgumā ar piegādātāju.
"Lielākoties nepārvarami apstākļi ir nevis cenu svārstības biržā, bet ļoti netipiski apstākļi – karš vai stihiskas nelaimes. Ja klients saņēmis tādu piedāvājumu – mainīt cenu aktuālajā līgumā –, uzmanīgi jāpaskatās, kādi nosacījumi tajā paredzēti.
Fiksētās cenas jēga ir tieši tās prognozējamība uz konkrēto termiņu, un klientam ir tiesības saglabāt šo cenu, ja vien tekstā nav paredzēta iespēja to pārskatīt ar zināmu periodiskumu. Tādi līgumi – ar cenas pārskatīšanu reizi vai divas gadā – praksē ir, un tādā gadījumā tirgotājam ir visas juridiskās iespējas to izdarīt. Bet piegādātājam par to jābrīdina laikus, vismaz mēnesi iepriekš. Un, ja klientu jaunā cena neapmierina, viņš taču var visu šo mēnesi meklēt jaunus variantus," sacīja Jānis Negribs.
Pēc Jura Ozoliņa teiktā, bankroti elektroenerģijas tirgotāju vidū pašreizējā situācijā patiešām var būt: "Mums to ir diezgan daudz. Un tiem spēlētājiem, kuriem aiz muguras nestāv [lielie elektroenerģijas ražotāji] "Latvenergo", "Eesti Energia", "Ignitis", "Inter RAO", protams, ir lielas problēmas."
Savukārt regulatora pārstāvis iesaka ar tādām prognozēm nesteigties, jo ir daudz nianšu. No vienas puses, cenas, kas fiksētas iepriekš, tagad var radīt zaudējumus. No otras puses, daudz kas atkarīgs no tā, kādi nosacījumi paredzēti līgumā (ar iespēju pārskatīt cenas vai bez), kādi katram ir klientu portfeļi, finanšu rezerves, hedžēšana, akcionāru stratēģija.
"Viss ir ļoti individuāli. Es nespekulētu uz drīzu bankrotu rēķina. Ceru, ka masveida darbības pārtraukšanas vilni mēs neredzēsim," sacīja Jānis Negribs.
Pēc regulatora datiem, otrā ceturkšņa beigās ar Latvijas mājsaimniecībām aktīvi strādāja 16 elektroenerģijas piegādātāju. Kopā ar tiem, kuri strādā tikai ar korporatīvajiem klientiem, Latvijā bija vairāk nekā 20 tirgus spēlētāju.
Neveiksmīgas sakritības
Pēdējos mēnešos elektroenerģijas cenas Eiropā un Baltijā pārsniedz rekordus vairāku faktoru neveiksmīgas sakritības dēļ.
Ekonomikai atlabstot pēc pandēmijas, pieaug pieprasījums. Eiropā un pasaulē strauji sadārdzinās dabasgāze, un viens no tā galvenajiem iemesliem ir Ķīnas rūpniecības pieprasījuma pēc gāzes straujais pieaugums. Eiropas Savienības stingrās klimata politikas dēļ sadārdzinās ogļskābās gāzes izmešu kvotas, un arī tādēļ kļūst dārgāka elektroenerģija, kas tiek ražota arī gāzes un ogļu termoelektrostacijās (turklāt deficīta apstākļos tā ir īpaši pieprasīta).
Ietekme ir arī laikapstākļiem – aukstās ziemas dēļ Eiropas gāzes glabātavas iztukšotas vairāk nekā parasti un līdz šim tās piepildītas mazāk nekā pirms gada, tostarp Krievijas valsts dabasgāzes koncerna "Gazprom" politikas dēļ, nesteidzoties maksimāli izmantot Ukrainas tranzīta infrastruktūru. Baltijas valstīs un Skandināvijā vasarā un rudenī neveicās ar lietiem, tādēļ būtiski samazinājusies elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās. Šīm problēmām pievienojas elektroenerģijas ražošanas jaudu vispārējais deficīts Igaunijā un Lietuvā, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstis savienojošo kabeļu ierobežotā caurlaides spēja.
Rus.lsm.lv aptaujātie eksperti un nozares pārstāvji pašlaik nesaskata faktorus, kuri tuvākajos mēnešos varētu mazināt spiedienu uz enerģijas cenām Baltijā.
