Līdz šim balansēšanas jaudas Baltijas valstu elektrotīklu stabilitātei nodrošinājusi Krievija un Baltkrievija. Līdz ar desinhronizēšanos tā vairs nebūs.
Šāda sinhronizācija nepieciešama, ja kāda no sistēmā savienotajām elektrostacijām pārtrauc darbu, tad dažu milisekunžu laikā zaudēto ražošanu kompensē citas elektrostacijas, kas pieslēgtas tīklam. No nākamā gada februāra šīs sinhronizācijas jaudas Baltija iegūs no Eiropas.
"Iedzīvotājiem neko just šajā gadījumā nevajadzētu. Principā šī programma ir izstrādāta tādā veidā, lai mēs šos testus varētu veikt pilnīgi drošā veidā. Ietekmei uz iedzīvotāju pakalpojumiem testa rezultātā, atslēgšanās, pārslēgšanās nevajadzētu būt nekādai," norādīja "Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Sinhronizācija ar Eiropas tīklu izmaksājusi kopumā 460 miljonus eiro, bet lielu ietekmi uz elektrības tarifiem tas neatstāj, jo lielāko daļu investīciju kompensējusi Eiropas Savienība.
Turklāt lielākā daļa no atlikušā jau iekļauta esošajā tarifā. Tā kā atslēgšanās no esošā tīkla būs pilnīgs jaunums visiem un daļu jaudu, kas līdz šim iegūtas no Krievijas un Baltkrievijas, īslaicīgi Baltijas valstīm var nākties iegūt pašām, atslēgšanās varētu ietekmēt elektrības biržas cenas.
"Ja ir nepieciešams iesaldēt papildu lielākas ražojošās jaudas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti, tas tomēr nedaudz samazina piedāvājumu. Šajā tirgū piedāvājums un pieprasījums spēlē galveno lomu un principā diktē cenu biržā.
Līdz ar to, ja piedāvājums samazinās, tad loģiski – neliela ietekme īstermiņā varētu būt," sprieda "Enefit Latvija" vadītājs Mārtiņš Vancāns.
"Birža kā jau birža – tā var nostaigāt momentā, kad būs. Mēs to ļoti labi redzam arī momentā, kad, pieņemsim, kāds starpsavienojuma bojājums ir, birža vienmēr nostaigā," piebilda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Tomēr, kā norādīja ministrs, daudz lielāku ietekmi uz tā brīža cenām atstās citi objektīvie faktori, piemēram, laikapstākļi un dabasgāzes cenas. Apzinoties risku šādai cenu staigāšanai, pēc ministra teiktā, elektrības tirgotāji to jau laikus sākuši iecenot savos fiksētajos ilgtermiņa tarifos, kādi ir lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību.
"Tas nav nekāds jaunums. To jebkurš, prognozējot nākotnes slēgtos līgumus un "hedžojot", viņi to saskata kā riska iespēju. Jautājums ir cits: cik lielu viņi saskata risku un cik viņi uzliek to uzcenojumu tam riskam? Un tad tieši tāpēc es noteikti aicinu jebkuru regulāri sekot līdzi cenu piedāvājumiem, kādi ir iespējami," teica ministrs.
Kā atzīmēja atbildīgie, pēdējos mēnešos līdz desinhronizācijai vēl pastāv arī kādi provokāciju riski no Krievijas puses. Baltijas puse jau kādu laiku ir pilnībā gatava arī ārkārtas desinhronizācijai, ja Krievija šīs saites nolemtu pārtraukt jau tagad.
