Lemjot par nākamā gada zvejas limitiem, Latviju visvairāk varētu ietekmēt EK priekšlikums tieši brētliņu nozveju samazināt par 42%. Arī Starptautiskās Jūras pētniecības padome (ICES) savos zinātniskajos ieteikumos jau pavasarī aicināja noteikt zvejas limitu samazinājumu, tiesa gan, mērenāku, proti, brētliņu kvotu samazināt par 32%. Latvija ir pret šādu samazinājumu, norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.
"Mēs cīnīsimies par mazāku samazinājumu - tie ir 24%. Arī kopumā situācija Baltijas jūrā ar šo zvejas kvotu samazināšanu mūs neapmierina, jo zivju krājumus ietekmē daudzi faktori, arī tas, ka Krievija šīs zivis zvejo Kaļiņingradas apgabala ūdeņos un šeit nekādi limiti netiek ņemti vērā. Viņi neievēro nekādas Baltijas jūras valstu vienošanās un kvotas un tas ir pilnīgi nepieņemami, jo tajā pašā laikā Krievijas nozvejotās zivis nonāk Eiropas Savienībā. Tā kā mēs šeit noteikti cīnīsimies, jo tas ir mūsu nozarei izdzīvošanas jautājums," pauda ministrs.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis vērtēja, ka gaidāmie lēmumi būtiski ietekmēs lielus zvejas uzņēmumus.
Lai arī paši zvejnieki atzīst, ka jūrā brētliņu populācija slikti atjaunojas un krietni retāk noķeramas mazākas zivis, tomēr asociācijas ieskatā arī nākamgad jāļauj zvejot tādu pašu apjomu kā šogad.
"Brētliņa ir galvenās suga un, ja tā tiek samazināta, tad, domāju, tur tāda ķēdīte aizies. Zvejniekam samazinās tos krājumus un tālāk jau aiziet uz konservu ražošanu. Baltijas jūrā, ja mums šogad ir 27 000 tonnas brētliņu, tad kvotu var sadalīt uz kādiem 5 vai 6 zvejniekiem, bet tie ir lieli uzņēmumi ar 7 - 8 miljonu apgrozījumu gadā. Mēs balansējam šīs zvejas iespējas, jo kuģu ir vairāk nekā ir zvejas kvota, bet mēs skatāmies arī nākotnē, ja to brētliņu vēl plāno samazināt, jo zinātnieki saka, ka stāvoklis ir bēdīgs, nu, tad mēs vēl plānojam sagriezt vismaz 10 kuģus, nu, skatīsimies. Tas, ko mēs šobrīd darām, mēs jau saņēmām tos datus maijā un mēs jau zvejniekiem teicām, ka ir tāda iespēja, ka 10% no kopējā limita var pārnest uz nākamo periodu, proti, šajā gadā visu to brētliņu nenozvejo, bet, lai saglabātu 10 procentus, tad tos pārliek uz nākamo gadu un tad kaut kā izlīdzinās šīs zvejas iespējas.
Ja vispār skatāmies uz kopējo situāciju, tā ir ļoti bēdīga, jo visi krājumi tiek samazināti un vienīgais labākais krājums ir reņģes Rīgas jūras līcī," atzina Ūlis.
Savukārt mencas un lašus Baltijas jūrā jau šobrīd ļauts zvejot tikai piezvejā, bet arī šo limitu EK un pētnieki aicina vēl samazināt. Pasaules dabas fonda ieskatā priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, lai atjaunotu zivju krājumus līdz veselīgam līmenim.
"Brētliņa šogad būs karstais temats. Brētliņu populācija turpina kristies, un jāņem vērā šī te ekosistēmā balstītā pieeja, kas nozīmē, ka brētliņu ir svarīgi arī citām sugām, ne tikai cilvēkiem. Tas, ko mēs darām un ar ko arī Zemkopības ministrija aizbildinās visu laiku, ir, ka zivsaimniecības nozare cieši un nozarei iet arvien grūtāk un grūtāk. Bet, ja kvotas samazinās katru gadu, tur arī iemesls. Nav tā, ka zvejnieki dodas jūrā un viņi jūt, ka jūra ir pilna, bet kvotas ir noteiktas zemākas. Tā nav. Zvejnieki ļoti labi redz, kas notiek, viņi redz, ka zivju populācijas samazinās, un iemesls, kāpēc kvotas tiek noteiktas zemākas, ir tas, lai mēs varētu saglabāt šo nozari ilgtermiņā, un mēs nevaram skatīties tikai viena vai divu gadu griezumā. Lai saglabātu nozari mums būtu nedaudz jāmaina šī pieeja, ja tiešām mēs gribam, lai zivsaimniecības nozare eksistē arī nākamajām paaudzēm," teica fonda Ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena.
Galīgos lēmumus par nākamā gada zvejas limitiem pieņems dalībvalstu ministri Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē (AGRIFISH), kas notiks pirmdien un otrdien, Luksemburgā.
