Eiropa noveco, un tas var ietekmēt mūsu ekonomisko labklājību. EK prognozē, ka ES iedzīvotāju, kuriem ir 65 gadi un vairāk, proporcija pieaugs no 21% pašlaik līdz 30% 2070. gadā. Tajā pašā laikā 80 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars blokā pieaugs no 6% līdz 13%.
Bankas "Stanley Morgan" analītiķi ir aprēķinājuši, ka līdz 2040. gadam ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā (15 līdz 64 gadi) skaits samazināsies par 6,5%, kas varētu samazināt eirozonas iekšzemes kopproduktu par 4%.
EK priekšsēdētājas vietniece demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica norādīja, ka ES dalībvalstis atšķirīgi izjūt straujo iedzīvotāju novecošanos. "Piemēram, Nīderlandē galvenā problēma ir mājokļi un iedzīvotāju blīvums, bet dažos Spānijas reģionos – iedzīvotāju skaita samazināšanās. Itālijā galvenā problēma ir dzimstības samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās. Grieķija ir dalībvalsts ar visstraujāk novecojošiem iedzīvotājiem. Horvātija cīnās ar jaunu cilvēku emigrāciju," sacīja Dubravka.
ES ir nopietnas problēmas ar iedzīvotāju ataudzi. 2022. gadā 27 bloka dalībvalstīs piedzima 3,8 miljoni bērnu. Tā bija pirmā reize daudzu desmitu gadu laikā, kad jaundzimušo skaits blokā bija mazāks par 4 miljoniem.
Neraugoties uz to, iedzīvotāju skaits ES pēdējos gados ir pieaudzis, lielā mērā tāpēc, ka dalībvalstīs ieradās miljoniem kara bēgļu no Ukrainas.
Šī gada sākumā ES dzīvoja 451 miljons cilvēku. Bloka oficiālais statistikas birojs "Eurostat" lēš, ka ES iedzīvotāju skaits turpinās augt, virsotni sasniedzot 2026. gadā, kad tas pārsniegts 453 miljonus.
Taču pēc tam ES iedzīvotāju skaits lēnām samazināsies. "Eurostat" prognozē, ka 2100. gadā blokā būs nepilni 420 miljoni iedzīvotāju. Turklāt iedzīvotāju, kas vecāki par 80 gadiem, būs vairāk nekā to, kas ir jaunāki par 20 gadiem.
Demogrāfijas eksperte Aviva Vitenberga-Koksa uzskata, ka rietumvalstīs vērojamā zemā dzimstība un straujā novecošanās daļēji ir saistīta ar sieviešu ienākšanu darba tirgū. "Mēs neesam pilnībā pieņēmuši un pielāgojušies šīm jaunajām dzimumu lomām mājās, kas uztur zemus dzimstības rādītājus, jo mūsdienās pāriem ir ārkārtīgi grūti atļauties un piemēroties bērnu radīšanai.
Ja mēs pielāgosim mūsu sistēmas, mūsu ekonomikas sistēmas, jo īpaši mūsu nodarbinātības politiku, lai tā būtu draudzīgāka ģimenēm un vecākiem, es domāju, ka tas noteikti palīdzēs. Taču ar to nepietiks. Imigrācija ir otra svira,"
Vitenberga-Koksa sacīja intervijā telekanālam "Al Jazeera".
Demogrāfiskās izmaiņas izjauks darba tirgu, radot plašu darbaspēka trūkumu, kas varētu kavēt izaugsmi, produktivitāti un inovācijas un tādējādi paātrināt ES konkurētspējas samazināšanos salīdzinājumā ar citām lielākajām ekonomikām.
Lai novērstu ļaunāko scenāriju, EK iesaka dalībvalstīm veikt izlēmīgus pasākumus, piemēram, novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru, piedāvāt nodokļu atvieglojumus, samazināt bērnu aprūpes izmaksas un atvieglot jauniešu piekļuvi kvalitatīvām darbavietām un mājokļiem.
Taču neiztikt arī bez darbaspēka piesaistes no trešajām valstīm, norādīja ES par demogrāfiju atbildīgā komisāre Šuica. "Runājot par migrāciju saistībā ar demogrāfisko ietekmi uz konkurētspēju, jāpatur prātā divi galvenie elementi. Pirmkārt, mēs runājam par legālo migrāciju. Tas ir ļoti skaidri jānorāda. Otrkārt, migrācija ir viens no vairākiem mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem vai iespējām. Un tas noteikti nav vienīgais," uzsvēra komisāre.
EK arī rekomendē veicināt gados vecāku cilvēku palikšanu darba tirgū, ceļot viņu kvalifikāciju un piedāvājot elastīgu darba laiku.
