Saeima sāk skatīt nākamā gada budžetu un saistītās izmaiņas nodokļos

Nākamgad izdevumus plāno par 876 miljoniem lielākus

Valdība pirmdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2025. gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada budžeta ieņēmumi plānoti 15,1 miljards eiro, bet izdevumi – 17,1 miljards eiro. Salīdzinot ar šo gadu, ieņēmumi varētu augt par 583 miljoniem, bet izdevumi – par 876 miljoniem eiro.

Trešdaļa izdevumu būs sociālajai aizsardzībai, virs 10% izdevumu – aizsardzībai, tajā skaitā arī valsts ārējās robežas aprīkošanai un kiberdrošības pasākumiem, bet virs 7% – izglītībai.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas būtu atbilstoši prasībām, taču ir risks to pārsniegt, ja ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja, ka 2025. gada valsts budžetā novārtā atstātas veselības un izglītības nozares. Tāpat Mieriņa atzina, ka nav bijusi pietiekami kvalitatīva diskusija par nodokļu reformu.

"Budžets ir izstrādāts savlaicīgi, bet process ir bijis ilgs. Nodokļu darba grupa strādāja ilgi, priekšlikumi ir tapuši sarežģītās diskusijās, tomēr vienlaikus ļoti vēlu. Līdz ar to varbūt tas, kas izpalika šajā budžeta procesā, ir pietiekami kvalitatīva diskusija par nodokļa reformu kā tādu," sacīja Mieriņa.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka budžeta deficītu nākamajam gadam izdevies apstādināt pie "sarkanās līnijas", bet jārēķinās ar tās pārkāpšanu nākotnē.

"Labi, ka apstājāmies pie sarkanās līnijas un mums ir 2,999% [budžeta deficīts]. (..) Ņemot vērā, ka vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm budžeta deficīts ir vēl lielāks (..), mums vajadzētu būt gataviem, ka budžeta deficīts arī Latvijā pārsniegs 3%. Tā ir objektīva realitāte," vērtēja Burovs.

"Šis budžets ir optimāls pie esošās makroekonomiskās situācijas. Šis budžets ir optimāls pie esošās saspringtās ģeopolitiskās situācijas. Šis budžets ir sabalansēts starp nozarēm," Saeimas sēdē uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un neapliekamā minimuma sistēmā

Budžeta paketē iekļautās izmaiņas paredz no 2025. gada ieviest divus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes – ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.

Pašlaik noteiktā IIN likme ir 20% gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, un 31% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 78 100 eiro gadā, kas ir obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu maksimālais apmērs šobrīd (no 2025.gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim šo maksimālo apmēru plānots noteikt 105 300 eiro apmērā).

Savukārt ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam, iecerēts papildu iedzīvotāju ienākuma  nodoklis – 3% apmērā.

Šo nodokli iedzīvotājiem aprēķinās un to vajadzēs  maksāt pēc gada deklarācijas iesniegšanas.

Pašreizējo diferencēto neapliekamo minimumu no 2025. gada plānots aizstāt ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no algas apmēra.

Plānots noteikt, ka neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. 

Tiks saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojums par apgādībā esošo personu – 250 eiro.

Paredzēts, ka augs minimālā alga  – 2025. gadā minimālā darba alga valstī tiks noteikta 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašlaik. 

Vienlaikus likumprojekts paredz no 2025. gada palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī) līdz 12 000 eiro gadā (1000 eiro mēnesī).

Paredzēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā. Pieaugs no nodokļa atbrīvojamā summa bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam, ko darba devējs izmaksā darbiniekam, – no 250 līdz 500 eiro, savukārt darba devēja dāvanu apmērs, no neapliek ar nodokli, pieaugs no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā.

Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN līdz 2029. gadam, pēc tam atkārtoti vērtējot šī atvieglojuma efektivitāti.

Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem paredzēts turpināt līdz šim noteikto nodokļu nomaksas kārtību vēl uz 3 gadiem.

Lielāks atbalsts strādājošiem vecākiem, lielāka pensijas indeksācija un GMI

Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Šāda kārtība būs spēkā no nākama gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tas palielinās atbalstu tām ģimenēm, kuras izvēlas apvienot bērna kopšanu un nodarbinātību.

"Ja neizdosies atrast citu veidu, kā vēl vairāk atbalstīt strādājošos vecākus, mēs paliksim pie šiem 75%, bet, ja nākamā gada laikā izdosies atrast citu veidu, kā uzlabot situāciju, tad būs kādas izmaiņas," Saeimas sēdē  atzina Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV).

Tāpat ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro.

Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šobrīd vecuma pensijas pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%.

Nākamgad garantēto minimālo ienākumu (GMI) slieksni plānots celt par 15 eiro. Satversmes tiesa (ST) pērn rudenī atzina GMI slieksni par neatbilstošu no 2025. gada 1. janvāra. ST secināja, ka GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupu virtuves un brīvpusdienas skolēniem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.  

Lai izpildītu ST spriedumu, Labklājības ministrija (LM) rosina GMI ienākumu slieksni no 20% palielināt līdz 22% no ienākumu mediānas. Attiecīgi 2025. gadā GMI pieaugtu no 151 eiro līdz 166 eiro.

Samazinās iemaksas pensiju otrajā līmenī

Saeimā iesniegti arī grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz nākamos četrus gadus 1% no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa pārnest uz pensiju pirmo līmeni. 

Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā, teikts likumprojekta anotācijā.

Budžeta paketē iekļautās izmaiņas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta strukturālo deficītu no 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) uz 1% no IKP, jo līdzšinējais 0,5% ierobežojums bija stingrāks nekā jaunas ES prasības.

Auto nodoklis pieaugs par 10%, cels autoceļu lietošanas nodevu

Plānots, ka no nākamā gada visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes pieaugs par 10%.

Turklāt būs noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Pašlaik nodokli par transportlīdzekli var maksāt jebkurā laikā pēc izvēles, bet, lai izietu tehnisko apskati, nodoklim jābūt samaksātam, nākamgad nodoklis būs jāsamaksā līdz 31. janvārim.

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10% plānots celt no 2027. gada.

No 2025. gada 1. janvāra plāno arī palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevas likmju. Tas dos iespēju finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, veicinot autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes un zemu emisiju transportlīdzekļus.

Cels akcīzi un azartspēļu nodokli

Budžeta paketē iekļautās izmaiņas paredz celt akcīzi par degvielu, saldinātiem dzērieniem, kā arī dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti.

Izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. un 2026. gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet svinu nesaturošam benzīnam – par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.

Paredzēts atcelt akcīzes nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, nosakot akcīzes nodokļa likmi kā naftas produktiem, kurus izmanto kā kurināmo.

Attiecībā uz kurināmo dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nodokļu dēļ pieaugtu par 2,7 centiem uz vienu kubikmetru ik gadu, sašķidrinātas naftas gāzes izmaksas pieaugtu nodokļu dēļ pieaugtu par 5,3 centiem uz vienu kilogramu ik gadu, bet dīzeļdegvielas, kuru izmanto par kurināmo, izmaksas nodokļu dēļ pieaugtu par 5,8 centriem litrā 2025. gadā un par 3,2 centriem litrā 2026. gadā.

Akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 100 litriem tika paaugstināta 2024. gada 1. martā no 14 eiro uz 17,5 eiro un 2026. gadā ir paredzēts paaugstināt no 17,5 eiro uz 21 eiro.

FM piedāvāja no 2025. gada 1. janvāra paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem no 7,4 eiro uz 11 eiro

No 2027. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, kā arī tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem.

Tādējādi, pēc FM aprēķiniem, stiprā alkoholiskā dzēriena 0,5 litru pudeles cena (alkohola saturs 40 tilpumprocenti) 2027. gadā varētu pieaugt par 0,15 centiem, vīna pudeles (0,75 litri) – par sešiem centiem, bet 0,5 litru alus pudeles (alkohola saturs 5,2 tilpumprocenti) – par diviem centiem.

Nodokļu daļa (minimālais akcīzes nodokļa līmenis un tam piemērojamā pievienotās vērtības nodokļa daļa) paciņai cigarešu 2027. gadā pieaugs par 46 centiem, paciņai karsējamās tabakas (5,3 grami) – par 19 centiem. Smēķējamās tabakas 40 gramu iepakojuma cena varētu pieaugt par 62 centiem, bet viena cigāru vai cigarillu iepakojuma (10 gabali) – par 29 centiem.

Savukārt elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem nodokļu līmenis par divu mililitru iepakojumu pieaugs par 10 centiem, bet par 10 mililitru iepakojumu – par 48 centiem. Nodokļu daļa tabakas aizstājējproduktiem, piemēram, nikotīna spilventiņi (14 gramu iepakojums) 2027. gadā pieaugs par 28 centiem.

Budžeta paketē iekļautas izmaiņas likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas paredz celt atsevišķas nodokļa likmes no 2025. gada un 2027. gada.

Saglabās 12% PVN augļiem un dārzeņiem, augs dabas resursu nodokļa likmes

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme 12% apmērā Latvijā raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem Latvijā būs spēkā arī turpmāk. Iepriekš tā bija noteikts, ka to saglabās līdz 2024. gada beigām. Bet budžeta paketē iekļautās izmaiņas šo ierobežojumu atceļ. 

Bet Zemkopības ministrijai līdz 2028. gada 1. jūnijam būs jāiesniedz valdībai ziņojumu par samazinātās PVN likmes ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām, pēc tam valdība varēs lemt par turpmāko likmi.

Pa oglēm, koksu un lignītu dabas resursu nodokļa likmes pieaugs vidēji par 18% periodā no 2025. līdz 2026. gadam un par 30% 2027. gadā.

Likmes akmeņoglēm, koksam un lignītam pēdējo reizi tika pārskatītas 2020. gadā. Šobrīd ES Padomes darba grupās notiek darbs pie enerģētikas nodokļu pārskatīšanas, kas paredzēs nodokļu piemērošanu visiem energoproduktiem pēc to enerģijas satura un vides snieguma. 

Būs solidaritātes maksājums bankām

Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus būs pienākums maksāt solidaritātes iemaksu. Iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu ienākuma daļas, kas būtiski pārsniedz vidējo gada neto procentu ienākumu pirms "Euribor" likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu.

Kredītiestādēm paredzētas arī solidaritātes iemaksas atlaides: 100% apmērā, ja tās kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 2,5; 75% – ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 2,25; 50% apmērā – ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 2; 25% – ja kreditēšanas pieauguma rādītājs sasniedz vai pārsniedz IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar 1,75.

Izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem  un citas izmaiņas

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem plāno izmaiņas likumā, kas paredz samazināt administratīvo slogu, vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarīt to draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri. Turpmāk neaktīvus MUN maksātājus izslēgs no nodokļu maksātāju reģistra automātiski, bet viņiem nebūs liegts atkārtoti reģistrēties kā MUN maksātājiem.

Budžeta pakete paredz arī izmaiņas valsts iestāžu struktūrā. Zemkopības ministrijas (ZM) padotībā esošais Lauksaimniecības datu centrs (LDC) no 2025. gada 1. janvāra tiks pievienots Lauku atbalsta dienestam (LAD).

Bet pašvaldībām būs iespēja aizņemties investīciju projektiem ne tikai Valsts kasē. Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu, skolu, ceļu, ielu un tiltu investīciju projektu īstenošanai varēs saņemt aizdevumus arī kredītiestādēs. Tas nodrošinās vietvarām plašākas aizdevēju izvēles iespējas un kredītiestādēm iespēju sniegt savus piedāvājumus. Pašvaldībām šādu aizņēmumu saņemšanai būs jāiegūst pozitīvs atbildīgās ministrijas atzinums un būs jānodrošina, ka šī cita aizdevēja nosacījumi ir izdevīgāki nekā no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumi.

Opozīcija kritizē budžetu: iedzīvotāji būšot spiesti tērēt vairāk

Pret nākamā gada valsts budžeta projektu iebilda Saeimas opozīcija, kura pārmet, ka budžets irst pa vīlēm un nākamgad iedzīvotāji būs spiesti tērēt vairāk. Zaudējumus iedzīvotājiem radīšot arī samazinātās iemaksas pensiju otrajā līmenī.

"Vienīgā iespēja, ko jūs varējāt izdomāt, ir iegrābties 2.pensiju līmenī, jo tur tiešām ir reāla nauda – 8 miljardi –, kas ministriem griežas acīs, un ir jāizdomā iemesls, kā tikt tai klāt. Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs, un šajā gadījumā laupītājs ir valdība," Saeimas sēdē sacīja deputāte Ramona Petraviča ("Latvija Pirmajā vietā").

Savukārt opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) sacīja, ka budžeta paketē "ir labas lietas, ir banku nodoklis, kas regulēs rekordlielo peļņu un nespēju finanšu nozarei reaģēt uz brīvā tirgus apstākļiem. Vienlaikus tiek absolūti ignorēta lielveikalu ķēžu, šo tirgotāju dominance, nesamērīgā uzcenošana vietējam ražotājam."

Saeima par konceptuālu atbalstu budžeta projektam lems 30. oktobra ārkārtas sēdē.