Pasaules ekonomikas stāvoklis, dzīves dārdzība un procentu likmju kāpums ir tās tēmas, kas tiek apspriestas šonedēļ Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā. Inflācijas mazināšanās ir novedusi pie tā, ka ECB procentu likmju celšanā nospiedusi bremzes un norāda, ka tās, visticamāk, celtas netiks, ja vien neradīsies papildu satricinājumi. Tādēļ tagad diskusijas notiek ap to, kad varētu sākties likmju samazinājums.
Lai gan izskanējis, ka tas varētu sākties šogad, pat pavasarī vai vasarā, nozares pārstāvji joprojām ir piesardzīgi savās prognozēs. Vairākkārt tiek norādīts, ka ECB lēmumus pieņem, rūpīgi pētot datus.
Un vismaz pēdējie dati no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm liecina, ka inflācija atkal nedaudz ir kāpusi. Gada inflācija decembrī ES vidēji bijusi 3,4% apmērā.
"Bundesbank" prezidents un ECB padomes loceklis Joahims Nāgels intervijā aģentūrai "Bloomberg" Davosā uzsvēra, ka nevēlas spekulēt par konkrētu samazinājuma sākumu.
"Es domāju, ka vēl ir pāragri runāt par samazinājumu. Sagaidām, ka inflācijas apmērs šogad būs puse no tā, kāds tas bija pērn, bet joprojām tā ir augsta. Tādēļ runas par samazinājumu ir pāragras. Mēs vēlamies sagaidīt datus un lemt no sanāksmes uz sanāksmi. Decembrī inflācija bija virs 3% un mūsu mērķis ir 2%. Varbūt varam gaidīt līdz vasarai, bet negribu spekulēt. Un jāatceras, ka mēs dzīvojam ļoti neskaidrā pasaulē, 2024. gadā būs daudz izaicinājumu, kam būs ietekme uz monetāro politiku."
Vasara kā iespējams likmju samazināšanas sākums izskan arī ECB vadītājas Kristīnas Lagardas teiktajā. Taču tajā pašā laikā žurnālistiem Davosā viņa sacīja, ka joprojām valda neskaidrība, tādēļ precīzas prognozes izteikt nevar un viedokļi bankas padomē atšķiras. Enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.
"Es zinu, ka daži cilvēki saka, – varbūt mēs pārspīlējam un riskējam.
Es domāju, ka risks būtu, ja mēs rīkotos pārāk strauji un mums būtu jāatgriežas pie paaugstinājuma, jo tad būtu izniekojuši visus centienus, kas panākti šajos 15 mēnešos.
Uzticamībai ir nozīme. Kad sakām, ka atgriezīsimies pie 2% inflācijas vidējā termiņā, tas notiks un cilvēkiem tam jātic. Katram padomē ir savs viedoklis, ko es cienu. Es arī teiktu, ka vasara ir ticams laiks, bet man ir jābūt rezervētai, jo mēs esam atkarīgi no datiem un vēl pastāv zināms neskaidrības līmenis, un daži rādītāji vēl nav tādi, kādus mēs tos vēlētos redzēt," pauda ECB vadītāja.
Lagardas pieminētās viedokļu dažādības padomē patiesi pastāv, jo, piemēram, ECB padomes loceklis Roberts Holcmans Davosā atzina par iespējamu, ka procentlikmes šogad nemaz netiks pazeminātas.
Tikmēr otrpus okeānam ASV Federālās rezervju sistēmas pārstāvis Kristofers Volers atzina, ka procentlikmju pazemināšana šogad būs iespējama, bet piebilda, ka tās "jāpazemina metodiski un uzmanīgi".
Uz piesardzību mudina arī Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektore Gita Gopinata.
"Kas attiecas uz inflāciju, darbs nav pabeigts. Ir svarīgi būt piesardzīgiem, skatīties uz ienākošajiem datiem un rīkoties lēni.
Tas arī saskan ar to, ko tagad dzirdām no centrālajām bankām," norādīja Gopinata.
Gopinata Davosā pauda viedokli, ka situācija darba tirgū gan ASV, gan eirozonā joprojām ir saspringta, tāpēc likmēm kaut kad šogad vajadzētu tikt samazinātām. Balstoties uz pašreizējiem datiem, vislielākā iespēja, ka tas notiks gada otrajā pusē. Viņa sagaida, ka ilgākā laika posmā vidēji procentu likmes turpinās saglabāties augstākas, salīdzinot ar periodu pēc lielās finanšu krīzes.
KONTEKSTS:
Decembrī ECB padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.
Tikmēr Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums liecina, ka gada inflācija eirozonā decembrī palielinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,4% novembrī.
