Covid-19 pandēmija tūrisma nozari skāra jo īpaši smagi – noteiktie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi 2020. gada sākumā var teikt pilnībā uzlika nozari uz pauzes. Un arī šobrīd – lai gan bez ierobežojumiem dzīvojam jau apmēram gadu, tieši tūrisma nozare joprojām turpina atkopties.
Attiecībā pret pēdējo pirms Covid-19 gadu pērn Latvijā ārvalstu tūristi pavadījuši par 43 % mazāk nakšu, liecina "Eurostat" dati. Samazinājumi šajā ziņā ir arī mūsu kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, tomēr kopējā vērtējumā diemžēl esam pēdējie visā Eiropas Savienībā. Iemesli tam meklējami divos atslēgas faktoros, skaidro Ekonomikas ministrijā.
"Tie pamata iemesli, kāpēc mēs arī atšķiramies no Baltijas valstīm: igauņiem – Somijas tūrisms, prāmis. Covid rezultātā prāmju kustība uz Latviju tika pārtraukta. Lietuviešiem tuvāk ir Polija. Attiecīgi, divi lieli tirgi, kas pamatīgi ietekmē tūrisma plūsmas šajās valstīs," skaidro Ekonomikas ministrijas (EM)valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš. "Vēl papildus kovidam ir arī šie drošības riski. Tas nozīmē, ka tālie tirgi negrib atgriezties šajā reģionā. Pat, ja mēs tiekam uzskatīti par drošiem, ir ļoti grūti izstāstīt ārzemniekiem, ka lidojumi pāri šim reģionam ir droši. Liela daļa tūristu, kas lido vai var ierasties no Āzijas, viņiem ir milzīga riska josla. Attiecīgi, viņi šobrīd izvēlas citus virzienus."
Sākoties karam Ukrainā, arī tūrisma nozarei lielā mērā aizvērās Krievijas tirgus. Tas gan Latvijai nebūšot liels zaudējums.
"Slēdzot pasākumu "Jūrmalas vilnis" jau laiku atpakaļ, divus gadus pēc tam strauji pieauga Vācijas tūristu skaits. Ja mēs paskatāmies, cik atstāj vācu pensionāri, – viņi atstāj vairāk nekā krievu oligarhi. Jūrmalai pieauga pakalpojumu kvalitāte, pieauga restorānu skaits, pieauga viss serviss. Rietumu tūrists ir vislabākais pasaulē, kāds vien ir iespējams – viņš ir kulturāls, viņš ir maksātspējīgs," turpina Lapiņš.
Ir vairāki veidi, kā Latvijas atpalicību plānots novērst, norāda ministrijā. Kopā ar pārējām Baltijas valstīm jāveic mārketings, lai uzlabotu reģiona drošības tēlu. Jāstrādā pie konferenču un biznesa tūrisma attīstības, kā arī būtu jādomā par lielu izklaides, zinātnes vai atpūtas centru būvniecību, kas spētu piesaistīt ārvalstu viesus.
"Var būt tas skan ļoti slikti, bet tūrists mums nav vajadzīgs tāpēc, ka mēs viņus mīlam, bet tāpēc, ka viņi šeit atstāj naudu. Ja pakalpojums nav par maksu, attiecīgi šāds tūrists īsti nenes ekonomikai neko pozitīvu. Parasti aiz viņa paliek tikai atkritumi, kas jāsavāc," uzsver Lapiņš.
Konkrēti Rīgas tūrisma situāciju Covid-19 pandēmija ietekmēja arī loģistikas savienojumu ziņā. Lai gan pērn Rīgas ostā pieturēja rekordliels skaits kruīza kuģu, to pasažieri pilsētā uzturas neilgu laiku un bieži pat netērē naudu. Viesnīcu un restorānu asociācijā norāda, ka šobrīd būtu jāstrādā pie regulāras prāmju satiksmes atjaunošanas ar Stokholmu un Helsinkiem. Tāpat savas pārmaiņas nepieciešamas arī ēdināšanas jomā.
"Šeit būtu vajadzīga no valsts sapratne un iesaiste nodokļu politikas jomā. Ja mēs skatāmies... piemēram, mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir pat līdz šī gada beigām pagarinājusi samazināto PVN ēdināšanai un mūsu uzņēmēji nav konkurētspējīgi, salīdzinot ar kaimiņvalsti Lietuvu," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.
Lai gan šodien atsevišķas vietas Vecrīgā ar tūristiem čum un mudž, arī dati par viesnīcu apmeklējumu šajā gadā pagaidām nav iepriecinoši. Šogad janvārī tūristu mītnēs bijis par apmēram 43 procentiem mazāk nekā pirms pandēmijas – 2020. gada janvārī.
