Finanšu pratības nedēļas galvenais uzsvars būs likts uz finanšu krāpniecību un to, kā sevi no tās pasargāt. Latvijas Bankas pārstāve norādīja, ka krāpnieku nagos iekrīt dažāda vecuma cilvēki un šajā ziņā nevarētu runāt tikai par kādu vienu grupu.
"Runa jau nav tik daudz pat par senioriem, runa patiesībā ir arī par vidējā vecuma iedzīvotājiem, kuri ļoti lielas naudas summas zaudē krāpniecībā. Viņi mēdz būt pārgalvīgi, viņi notic solījumiem par ātru, lielu, milzīgu peļņu," skaidroja projekta "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" vecākais eksperts Armands Zujevs.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše pastāstīja, ka šonedēļ par finanšu krāpniecību un to, kā nekļūt par daļu no krāpniecības ķēdes jeb tā saucamajiem "naudas mūļiem", tiks izglītoti skolēni. Tieši jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadu vecumam esot zemākā finanšu pratība.
"Tādi prasmīgākie mums ir 30–40 gadu vecie, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Un, ja mēs skatāmies, tad bieži ir tāds mīts, ka Latvijas seniori ir finansiāli neprasmīgākie varbūt. Nu, tad mēs gribam iebilst no savas puses, ka, patiesību sakot, Latvijas seniori plāno savas finanses un viņi arī veic uzkrājumus," pauda Brikše.
Finanšu pratības nedēļā piedalās dažādi uzņēmumi un iestādes. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra iedzīvotājiem piedāvā elektroniskas mācības.
"Kurss sastāv no četrām daļām – nauda un darījumi, privāto finanšu plānošana, finanšu un ekonomiskā vide, tai skaitā nodokļi, un valsts un sociālais budžets, tai skaitā sociālās apdrošināšanas sistēma," skaidroja Zujevs.
Lai uzzinātu par Finanšu pratības nedēļas notikumiem, Latvijas Bankas pārstāve aicina ieskatīties mājaslapā naudasskola.lv.