ĪSUMĀ:
- Latvijā cilvēkiem netrūkst vēlmes piepelnīties. Tomēr jomai raksturīga liela nedeklarētas naudas aprite un nemaksāti nodokļi.
- LTV eksperiments: privātskolotāji, krāsotāji, aukles bieži prasa samaksu tikai skaidrā naudā.
- VID jaunā vadītāja uzsver vēlmi nodokļu nomaksu vienkāršot, lai samaksāt būtu vieglāk, nekā izvairīties.
- Vienkāršai nodokļu samaksai pieejams īpašs konts. Kā tas darbojas?
- Īpašo kontu piedāvā tikai viena banka un lieto vien 230 cilvēki. Kāpēc?
- Īpašo kontu varētu attiecināt arī uz autoratlīdzību saņēmējiem. Vērtējumi ir pretrunīgi.
- Daudzās rietumvalstīs ieviesta vaučeru sistēma, kas motivē iznākšanu no ēnu ekonomikas.
Vēlme piepelnīties – daudziem
Latvijā ir izplatīta prakse cilvēkiem būt pašnodarbinātam – frizieri, kosmētiķi, šuvēji, santehniķi, elektriķi, datormeistari, aukles, māju uzkopēji. Daudziem tas ir pamatdarbs, bet par pašnodarbinātām personām kļūst arī cilvēki, kas vēlas tikai piepelnīties līdzās pamatdarbam.
"Visā Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā, tieši pirmspensijas vecuma posmā – 50 līdz 64 gadi – pieaug pašnodarbināto personu skaits," norādīja šīs jomas pētniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pasniedzēja Aļona Irmeja.
Cilvēku lielu interesi par piepelnīšanos atklāj arī "Swedbank" aptauja pērn gada vidū. 77% aptaujāto labprāt piepelnītos, 41% to arī realizē, bet 36% par to domājot. 10% aptaujāto piepelnās ar konsultācijām, tostarp privātstundām. Vēl daļa sniedz dizaina pakalpojumus, citi pieskata bērnu, dažādi remontē.
"Latvijas sabiedrībā ir vēlme un arī vajadzība pēc papildu ienākumiem. (..) Lai gan vairums atzīst to, ka pārsvarā viņi ir apmierināti ar savu karjeras gājumu, tomēr ar ienākumiem apmierināta vien puse," norādīja AS "Swedbank" Finanšu institūta Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Latvijā kā saimnieciskās darbības veicēji ir reģistrējušies 104 000 fizisko personu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. "Vairāk noteikti reģistrējas tie, kuri sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm, un tie, kuriem ir zināmā mērā arī regulēts pasākums, piemēram, arhitekti vai medicīnas darbinieki," zināja stāstīt bijusī VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Covid-19 ierobežojumu laikā atklājās, ka daudziem nepienākas dīkstāves pabalsts, jo līdz tam nodokļi nav maksāti. VID apkopojumā par nedeklarētās naudas īpatsvaru dažādās jomās pirmajā vietā ar 40% ir individuālu pakalpojumu sniegšana, tam seko datoru, mājsaimniecības priekšmetu remonts, arī radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības.
Eksperiments: Tikai skaidrā naudā
"Aizliegtais paņēmiens" nelielā eksperimentā apzvanīja vairākus pakalpojumu sniedzējus. Plašs piedāvājums ir privātskolotāju pakalpojumiem.
- Matemātikas privātskolotājs #1 – cena par vienu stundu ir 15 eiro. Kā maksāt? "Principā nav īsti svarīgi. Tā ka var arī ar karti, var skaidrā."
- Matemātikas privātskolotāja #2 "Pēc stundas samaksāsiet man. Skaidrā naudā uz galda."
- Matemātikas privātskolotājs #3 "Tas, kā jums ērtāk. Es pēdējā laikā labāk…. Man pašam patīk skaidrā naudā."
- Matemātikas privātskolotājs #4 "Labāk skaidrā naudā."
Tiesa, samaksa skaidrā naudā uzreiz nenozīmē, ka par to netiek maksāti nodokļi. Teorētiski cilvēks var šo naudu iemaksāt bankomātā, deklarēt un samaksāt nodokļus. Un tikpat labi arī samaksa ar pārskaitījumu bankas kontā nenozīmē, ka cilvēks no tās maksā nodokļus.
LTV raidījums piezvanīja arī krāsotājiem.
- Krāsotājs #1 "Skaidrā naudā." Un kvīti strādnieks nav gatavs izrakstīt, turklāt arī savu uzvārdu nav gatavs pateikt.
- Krāsotājs #2 "Skaidrā."
- Krāsotājs #3 "Skaidrā. Noteikti."
Bet ja vajag salabot ledusskapi?
- Ledusskapju remonta meistars #1 "Var arī pārskaitīt. Var skaidrā naudā."
- Ledusskapju remonta meistars #2 "Par darbiņu labāk, ja skaidrā."
Ko saka šuvējas, ja vajadzīga izlaiduma kleita?
- Šuvēja #1 "Var gan tā, gan tā [gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu]."
- Šuvēja #2 "Kā ērtāk. Es varu gan rēķinu uztaisīt ar pārskaitījumu, gan kvīti skaidrā naudā."
"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja arī aukles.
- Aukle #1 "Mana stundas likme ir 9 eiro stundā. (..) Es teikšu tā godīgi, man labāk, ka tas ir tikai skaidrā, bet, ja ir gluži principiāli, tad jau var arī pārskaitīt. Jā, nav problēmu."
- Aukle #2 "50 eiro dienā. (..) Es ar pārskaitījumiem nenodarbojos."
- Aukle #3 "Naudiņa skaidrā naudā, jo oficiāli reģistrējusies es nekur neesmu kā aukle."
- Aukle #4 "Būtu labi skaidrā naudā, lai neuzrodas kaut kādi jautājumi kaut kam, kur tā nauda nāk."
Lai samaksāt būtu vienkāršāk, nekā izvairīties
Nodokļu ienākumi no fizisko personu saimnieciskās darbības veikšanas pērn bija aptuveni 1% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Tātad valsts maciņam tas nav būtisks robs. Taču no nodokļu nomaksas lielā mērā atkarīgs tas, cik sociāli aizsargāts ir pats cilvēks – cik liela būs vecuma pensija un vai viņu nevajadzēs uzturēt tiem, kas nodokļus ir maksājuši.
Lai no šāda scenārija izbēgtu, valsts arī pašnodarbinātām personām ir noteikusi minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksu standartu. No tās gan izvairās tāds mazais bizness, kas nav reģistrēts nemaz.
VID jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe sola strādāt pie tā, lai nodokļu nemaksāšana mazinātos: "Sabiedrība vienmēr teiks: samaziniet nodokļus un mēs vairāk maksāsim. Te ir jāsaprot, ka ir jābūt vienlīdzībai arī sabiedrības vidū. Ja ir, piemēram, kosmetologs, kas strādā uzņēmumā un par viņu tiek maksāti visi darbaspēka nodokļi, un ir privātais kosmetologs, kas vēlas maksāt daudz, daudz mazākus nodokļus, tad konkurence nav godīga."
Galvenais uzsvars plānā ir nodokļu maksāšanu padarīt ērtāku un pieejamāku. "Piecu gadu plāns ir tieši tāds – padomāt arī par tiem mazajiem uzņēmējiem vai mazajiem biznesiem, kur tu kā fiziskā persona vienkārši piepelnies paralēli savam darbam.
Kā vienkāršot šīs procedūras, lai vieglāk būtu samaksāt nodokļus, nekā izvairīties un gaidīt, ka kāds pieklauvēs pie durvīm," sacīja Šmite-Roķe.
Viņas priekštece amatā gan uzskata citādi: "Es domāju, ka šeit ir vairāk ir morāles jautājums nekā sarežģītības jautājums."
Pirms pāris gadiem aptaujā kā galvenie argumenti nodokļu nemaksāšanai minētas pārāk augstas nodokļu likmes, liela birokrātija, kā arī arguments, ka "valsts neko nedara cilvēku labā, tad kāpēc būtu jāmaksā nodokļi".
Kā valsts atviegloja nodokļu maksāšanu?
Ieceres par vienkāršāku nodokļu maksāšanu termiņš ir pieci gadi. Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") gan uzskata, ka vienkāršošana jau ir panākta: "Aicinājums visiem tiem, kas ir saimnieciskās darbības veicēji mikrouzņēmumu režīmā, lietot šo kontu un vairs nestāstīt, ka pārāk sarežģīti, dārga grāmatvedība. Nav! Viss – izmaksu nav, ir tikai konts, un jālieto konts."
Te runa par īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, par kuru Finanšu ministrija paziņoja 2022. gada oktobrī.
Kā tas darbojas? Piemēram, ja skolotājs līdzās pamatdarbam piedāvā privātstundas, viņš reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, izvēlas mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu un tad atver bankā šo saimnieciskās darbības ienākumu kontu. Attiecīgi par privātstundām saņemto naudu ieskaita šajā kontā pats vai arī lūdz to izdarīt klientiem. Ja viņam mobilajā telefonā ir POS terminālis, klients uzreiz var veikt šo maksājumu ar norēķinu karti līdzīgi kā veikalā. Tālāk no ienākošās naudas automātiski tiek novilkta nodokļu daļa – 25%. Atlikušo naudu var lietot pēc saviem ieskatiem un gulēt mierīgi.
20% no šī nodokļa aiziet kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, bet 80% jeb absolūti lielākā daļa – sociālajām iemaksām, tostarp vecuma pensijai.
Cik plaši izmanto īpašo kontu?
Taču izrādās – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu lieto vien 230 cilvēki.
Pašlaik šī konta sistēma piemērota tikai šaurai pašnodarbināto grupai – mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru biznesā principā nav izdevumu daļas, proti, nav jāpērk izejmateriāli, nav jāīrē telpas vai jāpērk degviela. Tādi šobrīd oficiāli ir tikai 9000.
Uz klientu šauro loku norādīja arī komercbankas, kuras šādu kontu nav gatavas ieviest.
"Pirmām kārtām, nav īsti pieprasījuma no klientu puses tādu ieviest. Otra lieta, tās, protams, ir izmaksas informācijas tehnoloģiju izstrādes pusē un izmaksas, es domāju, ne tikai naudas izmaksas, bet arī laika izmaksas," skaidroja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
"Ja mēs ieguldām nosacīti 100 000 vai 200 000 sistēmas izveidē, īpaši šā produkta izveidē, tad mums jau tas kaut kādā veidā caur komisijām un procentu ieņēmumiem būtu jāatpelna. Tur tikai jāsaprot, ka tie ir mazie, vidējie uzņēmumi. Ja mēs viņiem ieliktu, es nezinu, nosacīti 120 eiro komisijas naudu mēnesī, tas atkal nestrādātu viņiem," norādīja "Citadele banka" valdes loceklis Valters Ābele.
"Mūsu banka pieņēma lēmumu šīs investīcijas tajā brīdī neveikt, jo tas apjoms, arī cik uzņēmumi šajā režīmā darbojas, ir samazinājies pēdējo piecu sešu gadu laikā no 50 000 uz mazāk kā 10 000, kas, protams, arī liek vērtēt, cik mēs varēsim uzturēt šo pakalpojumu un cik tas varētu būt ienesīgs," sacīja "SEB banka" Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.
Vienīgā banka, kas šo kontu nodrošina, ir publikai mazāk zināmā "Industra Bank", kas šo soli spēra vairāk mārketinga nekā peļņas nolūkā. "Mēs šo vairāk uztvērām kā iespēju parādīt arī mazajiem uzņēmējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, kā kādam viņi rūp, un mēs bijām gatavi vienīgie tās rūpes uzņemties," sacīja "Industra Bank" valdes loceklis Jānis Diedišķis.
Bankas jau esot arī brīdinājušas Finanšu ministriju, ka bija jāpadomā par plašāku šāda konta pielietojamību.
"Mums, piemēram, tie, kas papildus piepelnās ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, viņiem ir cits nodokļu režīms – 10%. Viņiem šis nav interesanti. Papildus tam arī uzņēmumi vai mazie uzņēmēji, kuriem ir izmaksas, ko norakstīt, viņi izvēlas parasto režīmu. Un sanāk, ka tas tvērums pret to kopējo aktīvo cilvēku skaitu ir neliels," skaidroja Priede no "SEB banka".
No finanšu nozares ierosinājumi un idejas uzlabojumiem esot bijušas. "Piemēram, tā sauktajā parastajā pašnodarbinātajā režīmā arī šo kontu varētu izmantot, ja nodokļu režīms likumā ļautu izmantot pieņēmumus vai fiksētus rādītājus, kā aprēķināt pēc formulas maksājamo nodokļu procentu likmi. Finanšu ministrija vēl varbūt tik novatoriskai pieejai nebija īsti gatava. Teorētiski kaut ko varētu izmantot arī PVN maksātāji, bet tas ir drusciņ par sarežģītu, bet nav neiespējami. Es neesmu līdz šim sajutis tādu padziļinātu interesi no valsts par to domāt," sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.
Konts arī autoratlīdzību saņēmējiem?
Turklāt izgāžas plāns, ka šo kontu plaši lietos mūziķi un radošo industriju pārstāvji. Pretēji iecerētajam gan 2023., gan 2024. gadā spēkā tika atstāta sistēma, ka viņiem nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un ka viņi var saņemt autoratlīdzības, no kurām nodokli 25% apmērā norēķina un samaksā pasūtītājs.
Bankā cer, ka nākamgad jauno pieeju vairs neatliks. "Ja tas nodokļu režīms tiks izbeigts, tur parādīsies vēl vairāki desmiti tūkstošu potenciālo klientu. Un tad, iespējams, vienkārši tas biznesa apjoms jau būs tāds, ka arī citas bankas būs gatavs startēt šajā projektā," sacīja Diedišķis no "Industra Bank".
Tiesa, izskan arī iebildes. "Visbiežāk autoratlīdzības saņēmēji ir mākslinieki. (..) Arī praksē, strādājot ar māksliniekiem, viņi bieži vien nesaprot no nodokļiem vispār neko. Un, ja viņiem tūlīt liks reģistrēties par saimnieciskās darbības veicēju jeb pašnodarbināto, tas, es uzskatu, ir nevajadzīgi," pauda pētniece Aļona Irmeja.
Arī citu profesiju pārstāvji no nodokļiem varētu daudz nesaprast. Bet viegli saprotamas informācijas nepietiekot, norādīja pētniece.
"Aizliegtais paņēmiens", uzdodoties par privātskolotāju, vērsās pie VID pēc konsultācijas nodokļu maksāšanai.
Es gribētu nevis pāriet pilnībā uz pašnodarbinātību, bet strādāt papildu darbiņu par privātskolotāju. Es gribēju saprast, kā tur labāk tos nodokļus maksāt.
VID darbiniece: Ir divi varianti kā tādi. Ja jūs papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem gūstat ienākumus šādā veidā kā privātskolotājs, tad ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, un tad ir iespēja izvēlēties – vai nu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, vai arī strādāt kā pašnodarbinātai personai un maksāt sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
VID darbiniece laipni, saprotoši un pacietīgi izskaidroja, ka gadījumos, ja izdevumu nav, tad labāk maksāt mikrouzņēmuma nodokli, reizi ceturksnī VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā iesniedzot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarāciju. "Pirms tam jums ir galvenais saprast, kāds būs tas darbības veids, jo reģistrācijas veidlapā prasīs NACE2 kodu. Tur var aprunāties ar Centrālās statistikas pārvaldi – viņi konsultē, kurš kods ir piemērotāks," sacīja VID darbiniece.
Taču par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu viņa gan nebilda ne vārda.
VID piedāvā arī klātienes konsultācijas, uz ko gan ir jāgaida līdz pat maijam.
Tikmēr VID vadītāja norādīja uz nodokļu pilnveides darba grupu, kurā cer rast risinājumu nodokļu samaksas vienkāršošanai: "Mēģināsim padarīt tiešām to vieglāku, lai arī pavairotu šo klientu skaitu. Un tad varbūt citas bankas pievienosies, ja mēs runāsim par desmitiem tūkstošu cilvēku, kas varētu izmantot šo saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu."
Vaučeri pret ēnu ekonomiku
Nedeklarēti un skaidras naudas darījumi, īpaši dažādu pakalpojumu jomā, nav unikāla Latvijas problēma. Viens no veidiem, kā to risināt un ko pielieto vairākas valstis Rietumeiropā, ir tā saucamā vaučeru sistēma.
Bijusī VID vadītāja Ieva Jaunzeme uzskata, ka tas ir ceļš, par ko vajadzētu domāt, jo citādāk esošā situācija būtiski nemainīsies. "Redzot, kā diezgan daudzus gadus tur bija problēma ar auklēm un ar mājkalpotājiem, kas tīra mājas, ieviesa vaučerus. Tātad tie bija dažādi. Gan Beļģija, gan Francija, Itālija, Šveice, Luksemburga, Somija [par to domāja]. Neba jau nu tās valstis, kurām būtu lielākās problēmas ar ēnu ekonomiku. Bet viņi redz šo sociālās neaizsargātības faktu. Un viņi ieviesa vaučerus, ko tu vari nopirkt pašvaldībā – samaksāt zināmu summu, un otru pusi pašvaldība piemaksās. Dabūja to, ka lēnām izvilka [no ēnu ekonomikas] pārsvarā viesstrādniekus un atgrieza viņus sociālās apdrošināšanas sistēmā."
Vaučeri ir kuponi ar mērķi mazināt nelegālus un veicināt legālus darījumus.
Saskaņā ar Sociālo vaučeru starptautiskās asociācijas datiem, sociālos kuponus ieviesušas vairāk nekā 40 valstis pasaulē, tostarp 19 Eiropas Savienībā.
Sociālie kuponi, ko parasti atbalsta valsts politika, nodokļu un/vai sociālā sistēma, uzlabo labvēlīgu sociālo un ekonomisko modeli, vienlaikus stimulējot vietējo un valsts ekonomiku, lai sasniegtu noteiktu sociālo mērķi," norādīts asociācijā.
Vienkāršākais veids – naudas pabalsta vietā ēšanas talons vai, piemēram, kultūras talons, ja gribi, lai cilvēki to iepazīst vairāk. Latvijā pēc šāda principa – gan bez paša talona – darbojas programma "Skolas soma".
Bet kā tas citviet darbojas attiecībā uz mazo biznesu, piemēram, aukļu pakalpojumu? Ja cilvēkam vajag aukles pakalpojumu, viņš nopērk kioskā aukles pakalpojuma kuponus par 50 eiro, ar tiem samaksā auklei, kura savukārt sociālajā dienestā šos kuponus var samainīt pret 60 eiro. Valstij vai pašvaldībai gan nākas tad piemaksāt 10 eiro.
Citu pieeju izmanto Zviedrija. Valsts līdzfinansē noteiktas pakalpojumu jomas, tādā veidā panākot, ka iedzīvotāji izvēlas tikai legālus strādniekus, kas maksā nodokļus. Līdzfinansējuma apjoms ir 30 līdz 50% atkarībā no pakalpojuma veida, bet tādā veidā ir panākts, ka strādnieks maksā nodokļus, no kuriem savukārt šo līdzfinansējumu var nodrošināt.
"Tātad mēs, pārējie nodokļu maksātāji, būtībā nedaudz maksājam par kāda cita cilvēka mājas renovāciju, bet tas arī ļoti palīdz apturēt ēnu ekonomiku. (..) Tā dabūja daudzus cilvēkus ārā no ēnām. Īpaši strādniekiem nav jārisina jautājums par to, ka kāds lūdz viņiem darīt darbu, nemaksājot nodokļus. Visi grib, lai tas būtu legāli – baltā ekonomika ir izdevīga abām pusēm," sacīja Zviedrijas Nodokļu aģentūras nodokļu informācijas speciāliste Dženija Persone.
