Pilnā zālē Vecumniekos iedzīvotāji uzklausīja ieceri par 8 līdz 20 vēja ģeneratoru būvēšanu Bauskas novadā daudzu desmitu hektāru platībā.
"Kāds labums būs no šīs situācijas, ka man ir sabojāts skats visapkārt manai mājai dienu un nakti. Kāds man konkrēti no tā, ko jūs piedāvājat, labums? Jums ir jābūt kaut kādai atbildei," vaicāja aktieris, Vecumnieku iedzīvotājs Juris Hiršs.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka projekts tikai nupat sācies, tāpēc konkrētas atbildes vēl sniegt nav iespējams, tomēr ir zināms, ka meži būs jācērt. Tostarp būs arī ieguvumi vietējai sabiedrībai.
"Latvijas Vēja parku" vadītājs Jānis Urtāns skaidroja – jo vairāk vēja parku, jo lielāks saražotās elektrības apjoms un izdevīgāk patērētājam: "Šeit darbojas ekonomikas pamatlikums – jo lielāks piedāvājums, jo mazāka cena."
Uzņēmumā norādīja, ka pašvaldības, kurās paredzēts būvēt šos vēja parkus, saņems tā dēvētos komforta maksājumus. Tos saņems zemju īpašnieki, pie kuru robežas būs parki, un arī konkrētā vietvara.
Tomēr sabiedrībai jārēķinās, ka šie valsts vēja parki tiks būvēti, jo tas ir valsts interesēs gan ģeopolitiskās situācijas dēļ, gan arī lai nostiprinātu no Krievijas neatkarīgu elektroenerģijas tirgu.
Tikmēr iedzīvotājus satrauc pavisam konkrētas lietas, piemēram, Zvirgzdes kāpas un arī Zemgales mežu nākotne.
"Šī vieta ir veidojusies 11 līdz 14 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, un visaugstākā vieta tur kādus 50 metrus tālāk ir 71 metrs virs jūras līmeņa. Tur ir Birzgales kalns, Oškalns, un tur blakus pa kreisi redzams Vanagu pilskalns," sacīja Vecumnieku iedzīvotājs Ainars.
Kāda ir šīs kāpas nākotne, to vēl neviens nevarēja pateikt, jo vides novērtējums vēl tikai gaidāms, bet "Latvijas Vēja parki" solīja, ka uz visiem jautājumiem atbildes sagatavos un sniegs nākamajā sabiedriskajā apspriešanā 2025. gadā. Šis vēja parks skartu arī Ķekavas novadu, kur sabiedriskā apspriešana jau aizvadīta. Zināms, ka iedzīvotāji bija neapmierināti, un nu top iesniegums attīstītājiem.
Ķekavas novada domes deputāte Ineta Romanovska ("Latvijas attīstībai", "Politiskā partija "Izaugsme"") norādīja, ka parakstu vākšana notiek nevis pret vēja parku, bet gan par tā izbūves izvērtēšanu: "Bet ir vēl viens aspekts – pabraucot pa šo trasi, redzam, ka ir ļoti lieli izcirtumi jau izdarīti, un var gadīties, ka vienkārši nav jau ko vērtēt. Dzīvnieku tur nav, nekā tur nav, tur ir vienkārši izcirtums."
Attīstītāji gan norādīja, ka izcirtumi nav saistīti ar vēja parkiem. Kopējais finansējums astoņiem vēja parkiem visā Latvijā ir viens miljards eiro. Tie spētu saražot aptuveni 2,4 teravatstundas elektroenerģijas gadā, kas ir ap 30% no visas nepieciešamās elektroenerģijas valstī.
