Tūristi tagad kļuvuši spontānāki – ierodas pēdējā brīdī, un tas lauku tūrismā ir izaicinājums. Baudīt mieru laukos dodas aizvien steidzīgāks tūrists. Naktsmītņu īpašniekiem kļūst grūtāk ne tikai prognozēt sezonu, bet arī organizēt darbu.
Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes locekle Nora Poiša sacīja: "Viņš [klients] gaida ātru atbildi. Ko arī mūsu biedri saka – jā, ir ļoti daudz jākontaktējas "WhatsApp". Ir jāatbild, cik un ātri tas ir iespējams."
Lielbornes muiža ir viesnīca laukos. 257 kilometru attālumā no Rīgas, bet mazāk nekā 10 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. Poiša norādīja: "Mēs šobrīd atrodamies izteiktā pierobežas zonā un mēs joprojām uzņemam baltkrievu tūristus, bet tie ir vairāk kā tie, kas ceļo uz Eiropu. Izmanto šeit iespēju pārnakšņot, lai ceļotu tālāk uz Eiropu. Bet apzināti neviens šobrīd nemeklē."
Latgale kā galamērķis nesen izcelta poļu tūristiem, Daugavpilī gan rēķinās ar lielāku kaimiņu interesi.
Daugavpils Tūrisma nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Līga Rudzīte-Besakirska norādīja: "Šobrīd ir atnākuši lietuvieši. Mēs paši vairāk arī orientējamies uz Lietuvas piedāvājumu. Tūrisma plūsma ir mainījusies. Arī pagājušā gada statistikā ieskatoties, mēs redzam, ka 86% ir vietējais Latvijas tūrisms. Un tikai atlikušie 14% ir ārzemju tūrisms."
Apmeklēt pasākumu reģiona pilsētā, bet nakšņot laukos – arī tā ir tendence, vērtēja lauku tūrisma asociācijā. Tūrisma speciālisti Rēzeknē novēroja, ka 4. maijā, kad pilsētā norisinājās militārās parāde, brīvu naktsmītni bija grūti atrast ne tikai pilsētā, bet arī apkārtējos lauku pagastos. Taču ārpus svētku laika pierunāt palikt tūristu uz vairākām dienām ir izaicinājums. Arī Aglonā.
Terases "Egle" līdzīpašnieks Kārlis Staltmanis norādīja: "Protams, gribētos, lai būtu vairāk tūrisma objektu, dabas taku. Tas uzlabotu tūrisma noturību, jo gribētos, lai tūrists padzīvo nevis vienu dienu, bet divas, trīs, lai būtu ko darīt."
Jaunu tūrisma objektu veidošanā iesaistās arī pašvaldības, taču te gan biznesa nozares pārstāvji atgādina, ka publiskajam sektoram nav jādara tas, ko varētu izdarīt vai jau dara privātais.
